Hannas slavas dziesma
(Lk 1:46–55)1 Hanna lūdza, sacīdama:
“Mana sirds gavilē Kungā,
Kungs manu spēku augstu cēlis,
mute man lielās pret maniem naidniekiem,
jo es līksmoju par tavu pestīšanu.
2 Neviens nav tik svēts kā Kungs,
neviens nestāv tev līdzās!
Nav tādas klints kā mūsu Dievs!
3 Nerunājiet vairs tik pārlieku lepni,
ka uzpūtība jums nāk no mutes,
jo Kungs ir zināšanas Dievs,
viņš izsver visus darbus!
4 Varoņu loki salauzti,
bet vārguļi apjozušies spēku.
5 Pārtikušie salīgst par maizi,
un, kas cieta badu, tiem atliek.
Neauglīgā dzemdē septiņus,
bet, kurai bija daudz dēlu, tā nīkst.
6 Kungs nokauj un dara dzīvu,
noved šeolā un izved no tā.
7 Kungs piešķir mantojumu un bagātību,
gan pazemo, gan ceļ augstu.
8 Viņš pieceļ no pīšļiem zemo,
no saslaukām paceļ trūcīgo,
lai sēdinātu ar augstmaņiem
un godības troni dotu mantot!
Jo Kungam pieder zemes balsti –
uz tiem viņš pasauli stiprinājis.
9 Savu uzticīgo soļus viņš sargā,
bet ļaundari tumsā tiks apklusināti –
ne paša spēks vīru dara stipru!
10 Kungs sagrauj tos, kas pretojas viņam, –
pret tādiem viņš pērkonu debesīs dārdina.
Kungs iztiesās zemes galus,
viņš dos varu savam ķēniņam
un augstu cels sava svaidītā spēku.”
11 Tad Elkāna devās mājup uz Rāmu, un zēns kļuva par Kunga kalpu priestera Ēlī uzraudzībā.
Ēlī dēli
12 Bet Ēlī dēli bija nelieši, kas neatzina Kungu. 13 Priesteriem bija sava tiesa no ļaudīm – kad kāds pienesa upuri, kamēr gaļa vārījās, nāca priestera kalps ar trīszaru dakšu rokā 14 un dūra katlā vai podā, vai bļodā, vai pannā. Visu, ko dakša izcēla, priesteris paņēma sev. Tā viņi darīja ikreiz, kad kāds no Israēla nāca uz Šīlo. 15 Pat vēl pirms tauki bija kvēpināti, nāca priestera kalps un teica tam, kurš pienesa upuri: “Dod gaļu, ko cept priesterim! Viņš neņems no tevis vārītu gaļu, bet jēlu.” 16 Tad tas viņam atbildēja: “Lai taču vispirms viņi kvēpina taukus, un tad tu ņem sev, ko gribi!” Bet tas sacīja: “Nē, dod tagad! Ja ne, ņemšu ar varu!” 17 Šo jaunekļu grēks bija ļoti liels Kunga priekšā, jo tie nicināja Kunga dāvanu.
Samuēla bērnība Šīlo
18 Bet Samuēls kalpoja Kunga priekšā – zēns bija apjozts ar linu efodu, 19 un viņa māte tam darināja mazu priestera tērpu un ik gadu nesa to viņam. Kad viņa devās turp, viņas vīrs pienesa ikgadējo upuri. 20 Un Ēlī svētīja Elkānu un viņa sievu un sacīja: “Kungs dāvās tev dzimumu no šīs sievas tā izlūgtā bērna vietā, ko viņa Kungam lūgusi.” Un viņi devās mājās. 21 Kungs gādāja par Hannu, un viņa ieņēma un dzemdēja trīs dēlus un divas meitas. Bet zēns Samuēls auga pie Kunga.
Pravietojums par Ēlī namu
22 Ēlī jau bija ļoti vecs. Viņš uzzināja visu, ko viņa dēli dara Israēlam un ka tie guļ ar sievām, kas kalpo Saiešanas telts durvīs. 23 Viņš teica tiem: “Kāpēc gan jūs tā darāt? No visiem es dzirdu par jūsu ļaunajiem darbiem! 24 Nē, mani dēli, tās nav labas ziņas, ko es dzirdu izplatāmies Kunga tautā. 25 Ja cilvēks grēko pret cilvēku, Dievs tos iztiesās, bet, ja cilvēks grēko pret Kungu, kas iztiesās viņus?!” Taču tie neklausījās tēvā, jo Kungs gribēja, lai tie tiktu nonāvēti. 26 Bet zēns Samuēls auga un pieņēmās vēlībā gan pie Kunga, gan cilvēkiem.
27 Kāds Dieva vīrs nāca pie Ēlī un teica: “Tā saka Kungs: vai gan es neesmu atklājies tava tēva namam, kad tie bija Ēģiptē, faraona namā, 28 lai to no visām Israēla ciltīm izvēlētos man par priesteri – lai tas nāk pie mana altāra, kvēpina kvēpināmās smaržzāles un valkā efodu manā priekšā? Un es taču esmu devis tava tēva namam visus Israēla dēlu dedzināmos upurus! 29 Kāpēc jūs nievājat manu upuri un manu dāvanu, ko esmu pavēlējis pienest Mājoklī? Savus dēlus tu godā vairāk par mani – jūs aptaukojaties no visām labākajām manas Israēla tautas dāvanām! 30 Tāpēc šāds ir Kunga, Israēla Dieva, vēstījums: sacīt esmu sacījis – tavam namam un tava tēva namam jāstaigā manā priekšā mūžīgi! Bet nu Kunga vēstījums ir šāds: lai tas ir tālu no manis! Kas mani godā, to es godāšu, un, kas mani nicina, tas netiks ņemts vērā! 31 Redzi, nāk dienas, kad es nocirtīšu tavu spēku un tava tēva nama spēku un tavā namā neviens nesasniegs vecumu. 32 Tu redzēsi Mājokļa postu – bet Israēlam viņš darīs labu. Un tavā namā neviens nekad nesasniegs vecumu! 33 Tomēr es neatraušu visus tavējos no mana altāra – ka dzistu tavas acis un sērotu tava dvēsele, bet lielākā daļa tava nama ļaužu mirs vīra gados. 34 Un šī tev ir zīme, kas nāks pār abiem taviem dēliem Hofnī un Pinhāsu – viņi abi mirs vienā dienā! 35 Bet sev es iecelšu uzticamu priesteri, kas darīs pēc manas sirds un prāta, es viņam uzcelšu paliekošu namu, un viņš staigās mana svaidītā priekšā vienmēr! 36 Un būs tā – ikviens, kas atlicis tavā namā, nāks zemoties viņam par sudraba gabalu vai maizes klaipu un sacīs: jel iecel mani par vienu no priesteriem, lai man būtu maizes kumoss, ko ēst!”
Hannas slavas dziesma
(Lk 1:46–55)1 Hanna lūdza, sacīdama:
“Mana sirds gavilē Kungā,
Kungs manu spēku augstu cēlis,
mute man lielās pret maniem naidniekiem,
jo es līksmoju par tavu pestīšanu.
2 Neviens nav tik svēts kā Kungs,
neviens nestāv tev līdzās!
Nav tādas klints kā mūsu Dievs!
3 Nerunājiet vairs tik pārlieku lepni,
ka uzpūtība jums nāk no mutes,
jo Kungs ir zināšanas Dievs,
viņš izsver visus darbus!
4 Varoņu loki salauzti,
bet vārguļi apjozušies spēku.
5 Pārtikušie salīgst par maizi,
un, kas cieta badu, tiem atliek.
Neauglīgā dzemdē septiņus,
bet, kurai bija daudz dēlu, tā nīkst.
6 Kungs nokauj un dara dzīvu,
noved šeolā un izved no tā.
7 Kungs piešķir mantojumu un bagātību,
gan pazemo, gan ceļ augstu.
8 Viņš pieceļ no pīšļiem zemo,
no saslaukām paceļ trūcīgo,
lai sēdinātu ar augstmaņiem
un godības troni dotu mantot!
Jo Kungam pieder zemes balsti –
uz tiem viņš pasauli stiprinājis.
9 Savu uzticīgo soļus viņš sargā,
bet ļaundari tumsā tiks apklusināti –
ne paša spēks vīru dara stipru!
10 Kungs sagrauj tos, kas pretojas viņam, –
pret tādiem viņš pērkonu debesīs dārdina.
Kungs iztiesās zemes galus,
viņš dos varu savam ķēniņam
un augstu cels sava svaidītā spēku.”
11 Tad Elkāna devās mājup uz Rāmu, un zēns kļuva par Kunga kalpu priestera Ēlī uzraudzībā.
Ēlī dēli
12 Bet Ēlī dēli bija nelieši, kas neatzina Kungu. 13 Priesteriem bija sava tiesa no ļaudīm – kad kāds pienesa upuri, kamēr gaļa vārījās, nāca priestera kalps ar trīszaru dakšu rokā 14 un dūra katlā vai podā, vai bļodā, vai pannā. Visu, ko dakša izcēla, priesteris paņēma sev. Tā viņi darīja ikreiz, kad kāds no Israēla nāca uz Šīlo. 15 Pat vēl pirms tauki bija kvēpināti, nāca priestera kalps un teica tam, kurš pienesa upuri: “Dod gaļu, ko cept priesterim! Viņš neņems no tevis vārītu gaļu, bet jēlu.” 16 Tad tas viņam atbildēja: “Lai taču vispirms viņi kvēpina taukus, un tad tu ņem sev, ko gribi!” Bet tas sacīja: “Nē, dod tagad! Ja ne, ņemšu ar varu!” 17 Šo jaunekļu grēks bija ļoti liels Kunga priekšā, jo tie nicināja Kunga dāvanu.
Samuēla bērnība Šīlo
18 Bet Samuēls kalpoja Kunga priekšā – zēns bija apjozts ar linu efodu, 19 un viņa māte tam darināja mazu priestera tērpu un ik gadu nesa to viņam. Kad viņa devās turp, viņas vīrs pienesa ikgadējo upuri. 20 Un Ēlī svētīja Elkānu un viņa sievu un sacīja: “Kungs dāvās tev dzimumu no šīs sievas tā izlūgtā bērna vietā, ko viņa Kungam lūgusi.” Un viņi devās mājās. 21 Kungs gādāja par Hannu, un viņa ieņēma un dzemdēja trīs dēlus un divas meitas. Bet zēns Samuēls auga pie Kunga.
Pravietojums par Ēlī namu
22 Ēlī jau bija ļoti vecs. Viņš uzzināja visu, ko viņa dēli dara Israēlam un ka tie guļ ar sievām, kas kalpo Saiešanas telts durvīs. 23 Viņš teica tiem: “Kāpēc gan jūs tā darāt? No visiem es dzirdu par jūsu ļaunajiem darbiem! 24 Nē, mani dēli, tās nav labas ziņas, ko es dzirdu izplatāmies Kunga tautā. 25 Ja cilvēks grēko pret cilvēku, Dievs tos iztiesās, bet, ja cilvēks grēko pret Kungu, kas iztiesās viņus?!” Taču tie neklausījās tēvā, jo Kungs gribēja, lai tie tiktu nonāvēti. 26 Bet zēns Samuēls auga un pieņēmās vēlībā gan pie Kunga, gan cilvēkiem.
27 Kāds Dieva vīrs nāca pie Ēlī un teica: “Tā saka Kungs: vai gan es neesmu atklājies tava tēva namam, kad tie bija Ēģiptē, faraona namā, 28 lai to no visām Israēla ciltīm izvēlētos man par priesteri – lai tas nāk pie mana altāra, kvēpina kvēpināmās smaržzāles un valkā efodu manā priekšā? Un es taču esmu devis tava tēva namam visus Israēla dēlu dedzināmos upurus! 29 Kāpēc jūs nievājat manu upuri un manu dāvanu, ko esmu pavēlējis pienest Mājoklī? Savus dēlus tu godā vairāk par mani – jūs aptaukojaties no visām labākajām manas Israēla tautas dāvanām! 30 Tāpēc šāds ir Kunga, Israēla Dieva, vēstījums: sacīt esmu sacījis – tavam namam un tava tēva namam jāstaigā manā priekšā mūžīgi! Bet nu Kunga vēstījums ir šāds: lai tas ir tālu no manis! Kas mani godā, to es godāšu, un, kas mani nicina, tas netiks ņemts vērā! 31 Redzi, nāk dienas, kad es nocirtīšu tavu spēku un tava tēva nama spēku un tavā namā neviens nesasniegs vecumu. 32 Tu redzēsi Mājokļa postu – bet Israēlam viņš darīs labu. Un tavā namā neviens nekad nesasniegs vecumu! 33 Tomēr es neatraušu visus tavējos no mana altāra – ka dzistu tavas acis un sērotu tava dvēsele, bet lielākā daļa tava nama ļaužu mirs vīra gados. 34 Un šī tev ir zīme, kas nāks pār abiem taviem dēliem Hofnī un Pinhāsu – viņi abi mirs vienā dienā! 35 Bet sev es iecelšu uzticamu priesteri, kas darīs pēc manas sirds un prāta, es viņam uzcelšu paliekošu namu, un viņš staigās mana svaidītā priekšā vienmēr! 36 Un būs tā – ikviens, kas atlicis tavā namā, nāks zemoties viņam par sudraba gabalu vai maizes klaipu un sacīs: jel iecel mani par vienu no priesteriem, lai man būtu maizes kumoss, ko ēst!”
