Elija paredz sausumu
1 Un tišbietis Elija, no Tišbes Gileādā, sacīja Ahābam: “Tiešām, dzīvs ir Kungs, Israēla Dievs, kura priekšā es stāvu, – ja šajos gados būs rasa un lietus, tad tikai tad, kad es teikšu!”
2 Un Kunga vārds nāca pār viņu: 3 “Aizej no šejienes, griezies uz austrumiem un paslēpies Kerītas ielejā, kas pret Jardānu, – 4 dzer no upes, bet kraukļiem es pavēlēju tevi tur uzturēt.” 5 Un viņš gāja un darīja, kā Kungs bija licis, – apmetās Kerītas ielejā, kas pret Jardānu. 6 Kraukļi viņam nesa maizi un gaļu rītos un vakaros, un viņš dzēra no upes. 7 Pēc kāda laika upe izžuva, jo visā zemē nebija lietus.
Atraitne Cārfatā
8 Tad Kunga vārds nāca pār viņu: 9 “Celies un ej uz Cārfatu Sidonā un dzīvo tur, redzi, es pavēlēju, lai kāda atraitne tevi tur uztur.” 10 Viņš cēlās un gāja uz Cārfatu. Kad viņš pienāca pie pilsētas vārtiem, redzi, kāda atraitne lasīja zarus, un viņš tai uzsauca: “Lūdzu, atnes man traukā mazliet ūdens, lai varu padzerties!” 11 Viņa gāja pēc tā, un viņš tai sacīja: “Lūdzu, atnes gabalu maizes!” 12 Tā atbildēja: “Tiešām, dzīvs ir Kungs, tavs Dievs, ja man būtu kas cepts! Traukā ir tikai sauja miltu un krūkā nedaudz eļļas. Redzi, esmu salasījusi pāris zaru un iešu gatavot ēst sev un savam dēlam, paēdīsim un mirsim.” 13 Elija tai sacīja: “Nebīsties, ej un dari, kā sacīji, bet vispirms izcep un atnes man mazu plāceni, pēc tam cep sev un savam dēlam, 14 jo tā saka Kungs, Israēla Dievs: milti traukā nebeigsies un krūkā eļļas nepietrūks līdz dienai, kad Kungs dos zemei lietu.” 15 Un viņa gāja un darīja, kā Elija bija sacījis, – gan viņš, gan viņa un tās nams varēja iztikt daudzas dienas – 16 milti traukā nebeidzās un krūkā eļļas nepietrūka, kā Elija bija sacījis Kunga vārdā.
Elija atdzīvina atraitnes dēlu
17 Pēc kāda laika saslima šīs sievas, nama saimnieces, dēls un sirga smagi, līdz mitējās elpot. 18 Viņa sacīja Elijam: “Kas man ar tevi, Dieva vīrs? Tu atnāci pie manis, lai atgādinātu manu vainu un lai mirtu mans dēls?!” 19 Viņš tai atbildēja: “Dod man savu dēlu!” – un ņēma to no viņas krūtīm, uznesa jumtistabā, kur dzīvoja, noguldīja savā guļvietā 20 un sauca uz Kungu: “Kungs, mans Dievs! Vai pat šai atraitnei, pie kuras es mājoju, tu darīsi ļaunu un nonāvēsi tās dēlu?!” 21 Tad viņš pārliecās bērnam trīs reizes un sauca uz Kungu: “Kungs, mans Dievs, liec šī bērna dvēselei atgriezties viņā!” 22 Kungs uzklausīja Eliju, un bērna dvēsele atgriezās viņā, un tas atdzīvojās. 23 Elija ņēma bērnu, nonesa to no jumtistabas un atdeva mātei. Un Elija sacīja: “Redzi, tavs dēls ir dzīvs!” 24 Tad sieva sacīja Elijam: “Tagad es zinu, ka tu esi Dieva vīrs un Kunga vārds, ko tu saki, ir patiess!”
Elija paredz sausumu
1 Un tišbietis Elija, no Tišbes Gileādā, sacīja Ahābam: “Tiešām, dzīvs ir Kungs, Israēla Dievs, kura priekšā es stāvu, – ja šajos gados būs rasa un lietus, tad tikai tad, kad es teikšu!”
2 Un Kunga vārds nāca pār viņu: 3 “Aizej no šejienes, griezies uz austrumiem un paslēpies Kerītas ielejā, kas pret Jardānu, – 4 dzer no upes, bet kraukļiem es pavēlēju tevi tur uzturēt.” 5 Un viņš gāja un darīja, kā Kungs bija licis, – apmetās Kerītas ielejā, kas pret Jardānu. 6 Kraukļi viņam nesa maizi un gaļu rītos un vakaros, un viņš dzēra no upes. 7 Pēc kāda laika upe izžuva, jo visā zemē nebija lietus.
Atraitne Cārfatā
8 Tad Kunga vārds nāca pār viņu: 9 “Celies un ej uz Cārfatu Sidonā un dzīvo tur, redzi, es pavēlēju, lai kāda atraitne tevi tur uztur.” 10 Viņš cēlās un gāja uz Cārfatu. Kad viņš pienāca pie pilsētas vārtiem, redzi, kāda atraitne lasīja zarus, un viņš tai uzsauca: “Lūdzu, atnes man traukā mazliet ūdens, lai varu padzerties!” 11 Viņa gāja pēc tā, un viņš tai sacīja: “Lūdzu, atnes gabalu maizes!” 12 Tā atbildēja: “Tiešām, dzīvs ir Kungs, tavs Dievs, ja man būtu kas cepts! Traukā ir tikai sauja miltu un krūkā nedaudz eļļas. Redzi, esmu salasījusi pāris zaru un iešu gatavot ēst sev un savam dēlam, paēdīsim un mirsim.” 13 Elija tai sacīja: “Nebīsties, ej un dari, kā sacīji, bet vispirms izcep un atnes man mazu plāceni, pēc tam cep sev un savam dēlam, 14 jo tā saka Kungs, Israēla Dievs: milti traukā nebeigsies un krūkā eļļas nepietrūks līdz dienai, kad Kungs dos zemei lietu.” 15 Un viņa gāja un darīja, kā Elija bija sacījis, – gan viņš, gan viņa un tās nams varēja iztikt daudzas dienas – 16 milti traukā nebeidzās un krūkā eļļas nepietrūka, kā Elija bija sacījis Kunga vārdā.
Elija atdzīvina atraitnes dēlu
17 Pēc kāda laika saslima šīs sievas, nama saimnieces, dēls un sirga smagi, līdz mitējās elpot. 18 Viņa sacīja Elijam: “Kas man ar tevi, Dieva vīrs? Tu atnāci pie manis, lai atgādinātu manu vainu un lai mirtu mans dēls?!” 19 Viņš tai atbildēja: “Dod man savu dēlu!” – un ņēma to no viņas krūtīm, uznesa jumtistabā, kur dzīvoja, noguldīja savā guļvietā 20 un sauca uz Kungu: “Kungs, mans Dievs! Vai pat šai atraitnei, pie kuras es mājoju, tu darīsi ļaunu un nonāvēsi tās dēlu?!” 21 Tad viņš pārliecās bērnam trīs reizes un sauca uz Kungu: “Kungs, mans Dievs, liec šī bērna dvēselei atgriezties viņā!” 22 Kungs uzklausīja Eliju, un bērna dvēsele atgriezās viņā, un tas atdzīvojās. 23 Elija ņēma bērnu, nonesa to no jumtistabas un atdeva mātei. Un Elija sacīja: “Redzi, tavs dēls ir dzīvs!” 24 Tad sieva sacīja Elijam: “Tagad es zinu, ka tu esi Dieva vīrs un Kunga vārds, ko tu saki, ir patiess!”
