Laziness and Foolishness
1-2 Lazy people are no better than dung; they are repulsive, and no one wants to get near them.
3 It is a disgrace to a father to have an undisciplined child, especially if it is a daughter. 4 A sensible daughter will get a husband, but a shameless daughter brings her father grief. 5 A girl with no sense of propriety will disgrace both her husband and her father; neither will have any respect for her.
6 Lecturing your children can sometimes be as out of place as singing to people in mourning, but a whipping is a wise choice of discipline at any time.
7 Trying to teach a fool is like gluing a broken pot back together, like waking someone out of a deep sleep. 8 Explaining something to a fool is like explaining it to a sleepy person; when you have finished, he'll say, “What was that again?”
11 We mourn for the dead because they have no access to light. We ought to mourn for fools, because they have no access to intelligence. In fact, we should go into deeper mourning for fools, because the life they lead is worse than death. The dead are at least at rest. 12 For seven days we mourn the dead, but a foolish or ungodly person causes a lifetime of grief.
13 Don't visit stupid people or spend a lot of time talking with them. Avoid them; then they can't contaminate you, and you can live in peace without being troubled or worn down by their foolishness. 14 Such people are a heavier burden to bear than lead; and the only word that fits them is “fools.” 15 It is easier to carry a load of sand, salt, and iron than to put up with a stupid person.
16 A wooden beam can be put into a building so firmly that an earthquake cannot shake it loose; a person can be trained to use reason and good sense so well that he keeps his head when a crisis comes. 17 A mind that thinks things through intelligently is like a firm wall, finely decorated. 18 Small stones on top of a wall will not stay put when the wind blows, and a person whose stupid ideas have made him timid will not be able to stand up to frightening situations.
Friendship
19 If you stick something in your eye, tears will flow; and if you hurt a person deeply, you will discover his true feelings. 20 If you throw rocks at birds, you will scare them away; and if you insult a friend, you will break up the friendship. 21-22 Even if you have a violent argument with a friend, and speak sharply, all is not lost. You can still make up with him. But any friend will leave you if you insult him, if you are arrogant, if you reveal his secrets, or if you turn on him unexpectedly.
23 Gain the confidence of your neighbor if he is poor; then you can share his happiness if he becomes successful. Stand by him when he is in trouble if you want to share with him when better times come his way.
24 Fumes and smoke appear before the flames do; insults come before violence.
25 I will never be afraid to protect a friend, and I will never turn a friend away if he needs me. 26 If I suffer because of him, everyone who learns of it will be on guard against him.
A Prayer for Help against Sin
27 I wish that a guard could be placed at my mouth, that my lips could be wisely sealed. It would keep me from making mistakes and prevent me from destroying myself with my own tongue!
1 Noķēzītam akmenim līdzinās kūtrais,
kurš katrs to izsvilpj par tādu negodu;
2 čupiņai sūdu līdzinās kūtrais,
kurš to paceļ, skurina roku.
Bērni – vecāku gods un negods
3 Būt neaudzinātā tēvam ir kauns.
Neaudzināta meita ir zaudējums.
4 Saprātīga meita tiks pie vīra,
kauna darītāja vecākus skumdinās.
5 Gan tēvam pārgalvīgā dara kaunu, gan vīram,
ne tēvs tādu godās, ne vīrs.
6 Klāstīšana nelaikā – sēru laikā mūzika;
rīkstes un mācība – ikkatrā laikā gudrība.
7 Labi audzināti bērni, kam labi klājas,
kliedē vecāku necilību;
8 neaudzināti bērni, nicināti un iedomīgi,
aptraipa dzimtas locekļu dižciltību.
Izvairīšanās no muļķa sabiedrības
9 Muļķi mācīt – māla trauku līmēt,
no dziļa miega celt aizmigušo;
10 muļķim klāstīt – snauduļojošam stāstīt,
beigās apjautājas: “Kas ir?”
11 Raudi par mirušo, tam gaisma aptumsusi;
raudi par muļķi – prāts aptumšojies.
Tik rūgti neraudi par mirušo! Tas atpūšas.
Par nāvi ļaunāks muļķa mūžs.
12 Par mirušo sēras ir septiņas dienas,
par muļķi un bezdievīgo – visas viņa mūža dienas.
13 Ar nelgu neielaidies sarunās un neej pie nejēgas,
jo savā trulumā viņš nonievās visu tavējo;
no tāda izvairies, lai neiekultos nepatikšanās:
sprauslājot viņš tevi notašķīs.
No tāda attālinies un varēsi atelpot,
un nebūs jānogurst no viņa stulbuma.
14 Kas ir smagāks par svinu?
Muļķis – kā citādi saukt?
15 Smilts, sāls, dzelzs klucis
panesams vieglāk par nejēgu.
Apņēmība un padoms
16 Kā, uznākot zemestrīcei,
nelūzīs iebūvēts koka spraislis,
tā vajadzīgajā brīdī nebaiļosies sirds,
balstījusies prātīgā padomā.
17 Apņēmība, kurai pamatā – izprasta doma,
ir kā apmetums, kas gludu sienu rotā;
18 kā pret vēju augstienēs nenoturēsies mieti,
tā gļēva sirds muļķīgās iedomās nenoturēsies pret bailēm.
Draudzības saglabāšana
19 Aci bakstot, izsprāgst asaras,
sirdi skarot, izlaužas jūtas;
20 putnus padzen, metot ar akmeni,
mētājoties ar apvainojumiem, satriec draudzību.
21 Ja esi izvilcis zobenu pret draugu,
neļaujies izmisumam: ir atpakaļceļš;
22 ja esi vēris muti pret draugu,
nebaiļojies: ir izlīgšana,
ja vien nav izteikti apvainojumi,
nav bijusi uzpūtība,
nav izpausti noslēpumi,
nav rīcībā nodevības,
ikviens draugs šādos gadījumos bēgs.
23 Iemanto tuvākā uzticību, viņam vēl nabagam esot,
lai kopā baudītu labklājību, kad viņam tā būs;
nepamet viņu, uznākot grūtībām,
lai, viņam saņemot mantojumu, mantotu arī tu,
jo cilvēks stāvokļa dēļ nekad nav nicināms
un bagāts nejēga apbrīnu nepelna.
24 Pirms uguns – tvaiks un dūmi no ēzes,
pirms asinīm – pulgošana.
25 Es nekaunēšos dot pajumti draugam,
es neslēpšos viņa vaiga,
26 bet, ja ar viņa ziņu man atgadīsies kas ļauns,
no viņa vairīsies ikviens, kas to būs dzirdējis.
Savaldība un godprātība
27 Kas manai mutei nozīmēs sardzi,
prasmīgi aizzīmogos man lūpas,
lai mēles dēļ es nepakristu
un tā neaizrautu mani bojā?
