Cyrus Commands the Jews to Return
(2 Chronicles 36.222 23Ezra 1.1-11)1 In the first year that Cyrus of Persia was emperor, the Lord made come true what he had said through the prophet Jeremiah. 2 He prompted Cyrus to issue the following command and send it out in writing to be read aloud everywhere in his empire:
3 “This is the command of Cyrus, emperor of Persia. The Lord of Israel, the Lord Most High, has appointed me ruler over the whole world 4 and has given me the responsibility of building a Temple for him in Jerusalem in Judah. 5 May the Lord be with those of you who are his people. You are to go to Jerusalem and rebuild the Temple of the Lord of Israel, the Lord who lives in Jerusalem. 6 If any of his people in exile need help to return, their neighbors must give them this help, providing them with silver and gold 7 and other gifts, with horses and pack animals, as well as anything else offered for the Temple of the Lord in Jerusalem in fulfillment of a vow.”
8 Then the heads of the clans of the tribes of Judah and Benjamin, the priests and the Levites, and everyone else whose heart the Lord had moved, got ready to go and rebuild the Lord's Temple in Jerusalem. 9 Their neighbors helped them with everything, giving them silver, gold, horses, and pack animals. Many of their neighbors were also led to give a large number of other things, in fulfillment of vows.
10 Emperor Cyrus gave them back the sacred utensils that King Nebuchadnezzar had taken from Jerusalem and had put in the temple of his idols. 11 He brought them out and handed them over to Mithredath, chief of the royal treasury, 12 who delivered them to Sheshbazzar, the governor of Judah. 13 Here is the inventory of the utensils:
gold bowls for offerings 1,000silver bowls for offerings 1,000silver fire pans 29small gold bowls 30small silver bowls 2,410other utensils 1,000
14 In all there were 5,469 gold and silver bowls and other utensils, 15 and Sheshbazzar took these with him when he and the other exiles went from Babylon to Jerusalem.
Opposition to Rebuilding Jerusalem
(Ezra 4.7-24)16 In the reign of Emperor Artaxerxes of Persia, Bishlam, Mithredath, Tabeel, Rehum, Beltethmus, Shimshai the secretary of the province, and their associates who lived in Samaria and elsewhere wrote the following letter in protest against the Jews who were living in Judah and Jerusalem:
17 “To Your Majesty Emperor Artaxerxes from your servants, the official correspondent Rehum, the secretary Shimshai, the other members of the council, and the judges of Greater Syria and Phoenicia.
18 “We want Your Majesty to know that the Jews who came here from your other territories have settled in Jerusalem and are rebuilding that evil and rebellious city. They are restoring the marketplaces, repairing the walls, and laying the foundations for a Temple. 19 If this city is rebuilt and its walls are completed, the people will stop paying taxes and will even rebel against royal authority. 20 Since work on the Temple has already begun, we consider it appropriate not to overlook such an important matter 21 but to bring it to the attention of Your Majesty. Then, if it seems proper to you, a search may be made in the records your ancestors kept. 22 You will find information about these matters in the historical records, and you will discover that this city has always been rebellious and given trouble to other cities and kings. 23 The Jews have used it from ancient times as a base for rebellions and wars. That is why the city was destroyed. 24 We therefore declare to you that if this city is rebuilt and its walls are restored, Your Majesty will no longer be able to enter Greater Syria and Phoenicia.”
25 The emperor sent the following answer to the official correspondent Rehum, Beltethmus, the secretary Shimshai, and their associates who lived in Samaria, Syria, and Phoenicia:
26 “After reading the letter which you sent me, I gave orders for an investigation to be made, and it has indeed been found that from ancient times Jerusalem has revolted against royal authority, 27 and its people have been involved in insurrections and wars. Powerful and cruel kings have reigned there and have ruled over Greater Syria and Phoenicia, from which they collected taxes. 28 Therefore I am now issuing orders that those men be prevented from rebuilding the city and that necessary steps be taken to insure that these orders will not be disobeyed, 29 so that this trouble spot will no longer be a threat to the royal interests.”
30 As soon as this letter from Emperor Artaxerxes was read, Rehum, Shimshai the secretary, and their associates hurried to Jerusalem with a force of cavalry and a large number of armed troops and began interfering with the rebuilding of the Temple. The work had to stop, and no more was done until the second year of the reign of Emperor Darius of Persia.
Kīrs atļauj atgriezties Jeruzālemē
1 Pirmajā persiešu ķēniņa Kīra valdīšanas gadā, lai piepildītu Kunga teikto caur Jeremiju, Dievs mudināja ķēniņa Kīra garu, un tas visā savā ķēniņvalstī palaida gan mutisku, gan rakstisku ziņu: 2 “Kīrs, persiešu ķēniņš, pavēsta: mani Israēla Kungs, augstākais Valdnieks, ir nolicis par pasaules ķēniņu un norādījis man celt viņam namu Jeruzālemē, Jūdejā. 3 Kurš jūs esat no Kunga cilts, lai viņa Kungs ir ar to un lai tas dodas uz Jeruzālemi Jūdejā un ceļ Israēla Kungam namu (tas ir Kungs, kas mīt Jeruzālemē). 4 Tad visi, kas dzīvo šajā vietā, lai palīdz viņam ar zeltu, sudrabu, ar zirgu un lopu dāvinājumiem un citiem apsolījumu pienesumiem Kunga templim Jeruzālemē.” 5 Tā sanāca tēvu dzimtu priekšstāvji no Jūdas un Benjāmina cilts, arī priesteri un levīti, visi, kuru garu Kungs mudinājis celt namu Kungam Jeruzālemē, 6 un apkārtējie ļaudis tiem visādi palīdzēja – ar sudrabu un zeltu, ar zirgiem, lopiem un daudzu garā mudināto ļaužu milzīgajiem apsolījumu pienesumiem. 7 Un persiešu ķēniņš Kīrs iznesa laukā Kunga svētos priekšmetus, kurus Nebūkadnecars bija atvedis sev līdzi no Jeruzālemes, un nolika tos savā svētnīcā. 8 Tos iznesis, Kīrs, persiešu ķēniņš, nodeva visu Mitridatam, savam dārgumu glabātājam, kas to atdeva Jūdejas priekšstāvim Sanabasaram. 9 Priekšmetu skaits bija: tūkstotis zelta ziedojuma trauku, tūkstotis sudraba ziedojuma trauku, divdesmit deviņi sudraba kvēpināmie, 10 trīsdesmit zelta kausi, divi tūkstoši četri simti desmit sudraba un tūkstotis citu trauku. 11 Visi pārnestie priekšmeti, zelta un sudraba, kopā bija pieci tūkstoši četri simti sešdesmit deviņi, tos atgādāja Sanabasars līdz ar Bābeles gūstekņiem, kas atgriezās Jeruzālemē.
12 Persiešu ķēniņa Artakserksa valdīšanas laikā viņam par Jūdejā un Jeruzālemē dzīvojošiem rakstīja Veslems un Mitridats, arī Tabellijs un Raums, Beltēms un rakstvedis Samsajs, un citi viņu piekritēji, Samarijā un citviet dzīvojošie, šādu vēstuli: 13 “Ķēniņam, valdniekam Artakserksam, tavi kalpi Raums, notikumu pierakstītājs, un Samsajs, rakstvedis, un arī pārējie tiesneši no viņu padomes Lejassīrijā un Foinīkijā: 14 lai top zināms tagad ķēniņam un valdniekam, ka no jums pie mums pārnākušie jūdi, Jeruzālemē ieradušies, veic celtniecību nekrietnajā atkritējā pilsētā, atjauno tās mūrus un liek pamatus templim. 15 Ja šī pilsēta taps atjaunota un tās mūri pabeigti, ļaudis vairs nepakļausies nodevu nomaksai, bet sacelsies pret ķēniņiem.
Pretinieki tempļa celtniecībai
16 Un tam, kā virzās tempļa celtniecība, nevajadzētu palikt nepamanītam, bet gan uzrunāt ķēniņu un valdnieku, lai tu, ja tev labpatiktu, ieskatītos savu senču tev atstātajās grāmatās. 17 Un tu atradīsi šajos rakstos atgādinājumu par to un uzzināsi, ka šī pilsēta ir bijusi atkritēja, ķēniņiem un citām pilsētām par apgrūtinājumu, ka jūdi bijuši atkritēji un no laiku laikiem nemieru cēlāji, kādēļ arī pilsēta tapusi nopostīta. 18 Tā nu mēs norādām tev, ķēniņ un valdniek, – ja šī pilsēta taps atjaunota un tās mūri salaboti, tev nebūs atgriešanās Lejassīrijā un Foinīkijā.” 19 Ķēniņš Raumam, notikumu pierakstītājam, un rakstvežiem Beltēmam un Samsajam, kā arī viņu piekritējiem, kuri dzīvoja Samarijā, Sīrijā un Foinīkijā, rakstiski atbildēja: 20 “Izlasīju vēstuli, ko jūs man sūtījāt. 21 Es liku pārbaudīt, un izrādījās, ka šī pilsēta no laiku laikiem sacēlusies pret ķēniņiem un tās ļaudis – pretošanās un karu piekritēji, 22 ka Jeruzālemē bijuši spēcīgi un bargi valdnieki, kas pārvaldījuši Koile-Sīriju un Foinīkiju un prasījuši tām nodevas. 23 Tagad es liku šiem cilvēkiem aizliegt atjaunot pilsētu 24 un raudzīt, lai nekas līdzīgs nenotiktu un neietu plašumā ļaunprātības, apdraudot ķēniņus.” 25 Izlasījuši ķēniņa Artakserksa rakstīto, Raums un rakstvedis Samsajs, un viņu piekritēji steidzīgi kāpa zirgos un kopā ar kājnieku un jātnieku pulku ieradās Jeruzālemē, lai apturētu tās atjaunotājus. 26 Un līdz Dārija, persiešu ķēniņa, otrajam valdīšanas gadam tempļa celtniecība Jeruzālemē tika apturēta.
