Circumcision, the Sign of the Covenant
1 When Abram was ninety-nine years old, the Lord appeared to him and said, “I am the Almighty God. Obey me and always do what is right. 2 I will make my covenant with you and give you many descendants.” 3 Abram bowed down with his face touching the ground, and God said, 4 “I make this covenant with you: I promise that you will be the ancestor of many nations. 5 Your name will no longer be Abram, but Abraham, because I am making you the ancestor of many nations. 6 I will give you many descendants, and some of them will be kings. You will have so many descendants that they will become nations.
7 “I will keep my promise to you and to your descendants in future generations as an everlasting covenant. I will be your God and the God of your descendants. 8 I will give to you and to your descendants this land in which you are now a foreigner. The whole land of Canaan will belong to your descendants forever, and I will be their God.”
9 God said to Abraham, “You also must agree to keep the covenant with me, both you and your descendants in future generations. 10 You and your descendants must all agree to circumcise every male among you. 11-12 From now on you must circumcise every baby boy when he is eight days old, including slaves born in your homes and slaves bought from foreigners. This will show that there is a covenant between you and me. 13 Each one must be circumcised, and this will be a physical sign to show that my covenant with you is everlasting. 14 Any male who has not been circumcised will no longer be considered one of my people, because he has not kept the covenant with me.”
15 God said to Abraham, “You must no longer call your wife Sarai; from now on her name is Sarah. 16 I will bless her, and I will give you a son by her. I will bless her, and she will become the mother of nations, and there will be kings among her descendants.”
17 Abraham bowed down with his face touching the ground, but he began to laugh when he thought, “Can a man have a child when he is a hundred years old? Can Sarah have a child at ninety?” 18 He asked God, “Why not let Ishmael be my heir?”
19 But God said, “No. Your wife Sarah will bear you a son and you will name him Isaac. I will keep my covenant with him and with his descendants forever. It is an everlasting covenant. 20 I have heard your request about Ishmael, so I will bless him and give him many children and many descendants. He will be the father of twelve princes, and I will make a great nation of his descendants. 21 But I will keep my covenant with your son Isaac, who will be born to Sarah about this time next year.” 22 When God finished speaking to Abraham, he left him.
23 On that same day Abraham obeyed God and circumcised his son Ishmael and all the other males in his household, including the slaves born in his home and those he had bought. 24 Abraham was ninety-nine years old when he was circumcised, 25 and his son Ishmael was thirteen. 26 They were both circumcised on the same day, 27 together with all of Abraham's slaves.
Derības zīme
(2Moz 12:43–13:2)1 Kad Ābrams bija deviņdesmit deviņus gadus vecs, Ābramam parādījās Kungs un teica: “Es esmu visvarenais Dievs, staigā manā priekšā un esi nevainojams. 2 Un es celšu savu derību starp sevi un tevi, un es vairošu tevi daudzuma daudzumā!” 3 Un Ābrams krita uz sava vaiga, un Dievs runāja ar viņu: 4 “Es! Redzi! Mana derība ar tevi, tu būsi tēvs daudzām tautām! 5 Un tavu vārdu vairs nesauks Ābrams, bet tavs vārds būs – Ābrahāms , jo es tevi darīšu par tēvu daudzām tautām! 6 Es tevi darīšu auglīgu daudzuma daudzumā, es darīšu tevi par daudzām tautām, un no tevis celsies ķēniņi! 7 Un es celšu savu derību starp sevi un tevi, un starp taviem pēcnācējiem pēc tevis viņu paaudzēs – mūžīgu derību, lai es būtu par Dievu tev un taviem pēcnācējiem pēc tevis! 8 Es došu tev un taviem pēcnācējiem pēc tevis zemi, kurā tu mīti, – visu Kanaāna zemi par mūžīgu īpašumu, un es būšu viņiem par Dievu!” 9 Un Dievs teica Ābrahāmam: “Un tu – sargi manu derību! Tu un tavi pēcnācēji pēc tevis viņu paaudzēs! 10 Šī ir mana derība, kas jums jāsarga starp mani un starp jums, un jūsu pēcnācējiem pēc jums – ikviens vīrs jūsu vidū lai tiek apgraizīts! 11 Lai jūsu priekšāda tiek apgraizīta, un tā lai ir derības zīme starp mani un jums! 12 Ikviens no jums lai tiek apgraizīts astoņu dienu vecumā – ik vīrs jūsu paaudzēs, vai tas ir mājās dzimis vai par sudrabu pirkts no kādiem svešiniekiem, kas nav jūsu dzimuma! 13 Apgraizīt lai apgraiza to, kas dzimis tavā namā un kas pirkts par tavu naudu, un mana derība būs jums pie miesas par mūžīgu derību! 14 Neapgraizīts vīrs, kura priekšāda nav apgraizīta, – tā dvēsele tiek atrauta no savas tautas, tāds ir lauzis manu derību!”
15 Un Dievs teica Ābrahāmam: “Sāraju, savu sievu, tu vairs nesauksi vārdā Sāraja, jo nu viņas vārds būs Sāra! 16 Un es svētīšu viņu un pat došu tev dēlu no viņas, un es svētīšu viņu, un no viņas celsies daudzas tautas, un tautu ķēniņi celsies no viņas!” 17 Un Ābrahāms krita uz sava vaiga, smējās un teica savā sirdī: “Vai lai simts gadu vecam vēl dzimst bērni, un vai lai Sāra vēl dzemdē – deviņdesmit gadu veca?!” 18 Un Ābrahāms teica Dievam: “Kaut tik Ismaēls paliktu tavā priekšā!” 19 Dievs teica: “Bet taču Sāra, tava sieva, dzemdēs tev dēlu, un tu nosauksi viņu vārdā Īzaks, un es celšu savu derību ar viņu par mūžīgu derību viņa pēcnācējiem pēc viņa! 20 Un par Ismaēlu es tevi dzirdēju – redzi, viņu es svētīšu un darīšu auglīgu, un vairošu viņu daudzuma daudzumā, viņš būs tēvs divpadsmit vadoņiem, un es darīšu viņu par lielu tautu! 21 Savu derību es celšu ar Īzaku, kuru tev Sāra dzemdēs nākamgad ap šo laiku!” 22 Dievs beidza ar viņu runāt, un viņš aizgāja no Ābrahāma augšup.
23 Un Ābrahāms ņēma savu dēlu Ismaēlu un visus, kas dzimuši viņa namā, un visus, kas pirkti par viņa naudu, – visus Ābrahāma nama vīrus, un viņš apgraizīja viņu priekšādas vēl tai pašā dienā, kā Dievs viņam bija teicis. 24 Ābrahāms bija deviņdesmit deviņus gadus vecs, kad tika apgraizīta viņa priekšāda. 25 Un Ismaēls, viņa dēls, bija trīspadsmit gadu vecs, kad tika apgraizīta viņa priekšāda. 26 Ābrahāms un viņa dēls Ismaēls tika apgraizīti vienā un tajā pašā dienā. 27 Un visi viņa nama vīri – gan namā dzimuši, gan par naudu no svešiem pirkti – tika apgraizīti kopā ar viņu.
