The War against the Nations in the West
1 In the eighteenth year of Nebuchadnezzar's reign, on the twenty-second day of the first month of that year, he and his advisers decided to carry out his threat to take revenge on all those countries that had refused to help him. 2-3 The king called his general staff and senior officers together and reported in detail how those countries had betrayed him. He and his officers agreed that everyone who had refused to help him in the war should be put to death. Then he described to them his plan of attack.
4 At the close of the meeting, Nebuchadnezzar gave the following command to Holofernes, who was the general in command of his armies and second in command to the king: 5 “I, Nebuchadnezzar, the great king and ruler of all the earth, command you to choose some experienced soldiers: 120,000 infantry and 12,000 cavalry. 6 Then attack the lands to the west because they refused to respond to my appeal for help. 7 Warn them that they must prepare their offerings of earth and water to show that they have surrendered unconditionally. I will make them feel the full force of my anger and completely destroy them. My armies will march over every foot of their land and plunder it as they go. 8 I will fill the valleys with their dead bodies and will choke up every stream and river with so many corpses that they will all overflow. 9 I will take captive all those who are left alive and carry them off to the ends of the earth.
10 “But you, Holofernes, are ordered to go ahead of me and occupy all their territories in advance. If they surrender to you, hold them for me until I come to punish them. 11 But if they resist, do not spare them. Kill them and loot the entire region under your control. 12 I have taken a solemn vow, and at the risk of my life and my royal power I am determined to do what I have vowed to do. 13 Do not disobey me in any way. I am your king; remember that, and carry out without delay every order that I have given you.”
The Campaign of Holofernes
14 So Holofernes left the king and called together all the commanders, generals, and officers of the Assyrian army. 15 Just as the king had ordered, he chose 120,000 of the best infantrymen and 12,000 of the best mounted archers 16 and arranged them in battle formation. 17 He also took along a very large number of camels, donkeys, and mules to carry the equipment, as well as many sheep, cattle, and goats for food. 18 Every soldier received plenty of rations and a large payment of gold and silver from the royal treasury.
19 Then Holofernes and his entire army set out, advancing ahead of King Nebuchadnezzar. The chariots, the cavalry, and the infantry marched out to overrun the entire western region. 20 Other troops went with them. There were so many that it was impossible to count them—they were like a swarm of locusts or like grains of sand in the desert.
21 Three days after they had left the city of Nineveh, they reached the plains around Bectileth near the mountains north of Cilicia, where they set up camp. 22 From there Holofernes advanced into the hill country with his entire army, his infantry, cavalry, and chariots. 23 He totally destroyed the countries of Libya and Lydia, then plundered all the people of Rassis and the Ishmaelites who lived on the edge of the desert, south of the land of the Chelleans.
24 Then Holofernes crossed the Euphrates River and marched through the land of Mesopotamia, completely destroying all the walled towns along the Abron River as far as the sea. 25 He seized the territory of Cilicia, killing everyone who resisted him, and went as far as the southern borders of the land of Japheth, near Arabia. 26 He surrounded the Midianites, burned down their tents, and slaughtered their sheep.
27 Holofernes went down into the plains around Damascus during the wheat harvest, burned all the fields, slaughtered the flocks and herds, looted the towns, devastated the entire countryside, and killed all the young men. 28 Panic seized all the people who lived along the Mediterranean Sea, and they shook with fear. Everyone in the towns of Tyre, Sidon, Sur, Ocina, Jamnia, Ashdod, and Ashkelon was terrified.
Holoferns – soda ekspedīcijas vadītājs pret rietumu tautām
1 Astoņpadsmitā gada pirmā mēneša divdesmit otrajā dienā asīriešu ķēniņa Nebūkadnecara namā tika nolemts atriebt, kā viņš bija zvērējis, visai zemei. 2 Viņš sasauca kopā visus savus virsniekus un augstmaņus un atklāja viņiem savu slepeno nodomu un pats ar savu muti noteica zemei tās postu, 3 un viņi nolēma iznīcināt visus, kas neklausa vārdam, kas nāk no viņa mutes. 4 Un notika, kad Nebūkadnecars beidza klāstīt savu nodomu, viņš pasauca asīriešu ķēniņu Holofernu, sava karaspēka virspavēlnieku, otro pēc viņa valstī, un tam sacīja: 5 “Tā saka lielais ķēniņš, visas zemes valdnieks: redzi, tu iziesi no manas pilsētas un ņemsi sev līdzi stiprumā pārbaudītus vīrus, kājniekus simt divdesmit tūkstošus, un lielu daudzumu zirgu ar divpadsmit tūkstošiem jātnieku. 6 Tu iziesi pretī visai zemei uz rietumiem, jo viņi nepaklausīja vārdam, kas nāca no manas mutes, 7 un tu pavēlēsi viņiem sagatavot zemi un ūdeni, jo es iziešu pret viņiem dusmu pilns un nosegšu visu zemi ar savu karotāju kājām un atdošu viņus par laupījumu karaspēkam. 8 Viņu kautie piepildīs visas aizas un upju gultnes, un upes pārplūdīs, jo būs pilnas ar viņu mirušajiem, 9 un viņu gūstekņus es izsūtīšu pa visām zemes malām. 10 Tu dosies man pa priekšu un sagrābsi visas viņu zemes, un, ja viņi tev padosies, saglabā viņus man – viņu tiesāšanas dienai. 11 Bet nepaklausīgos tava acs lai nesaudzīgi nodod apkaušanai un izlaupīšanai pa visu tavu zemi. 12 Kā es esmu dzīvs un dzīvs ir manas valsts spēks – ko esmu sacījis, to ar savu spēku darīšu. 13 Bet tu ne nieka nepārkāpsi no tava valdnieka pavēlēm, bet pildīt izpildīsi, kā esmu tev pavēlējis, un nevilcināsies izdarīt līdz galam no tā neko.”
Holoferns atved karaspēku līdz Damaskai
14 Un Holoferns izgāja no sava valdnieka pils un sasauca visus Asīrijas karaspēka komandierus un karavadoņus, un virsniekus 15 un izraudzīja izlases vīrus kaujas ierindām, kā viņa valdnieks bija pavēlējis: kopā simt divdesmit tūkstošus un jātnieku strēlniekus divpadsmit tūkstošus, 16 un sakārtoja tos kā karaspēku pirms došanās kaujā. 17 Tāpat viņš sagādāja kamieļus un ēzeļus, un mūļus kravu nešanai un avis, kazas un vēršus bez skaita karaspēka uzturam, 18 un pārtiku lielā daudzumā, lai pietiktu visiem, un zeltu un sudrabu gana daudz no ķēniņa nama. 19 Tad viņš un viss viņa karaspēks izgāja karagājienā, lai ietu pa priekšu ķēniņam Nebūkadnecaram, un tie apsedza visu zemi uz rietumiem ar kararatiem, jātniekiem un viņa izlases kājniekiem, 20 un tiem līdzi nāca liels sabiedroto pulks kā siseņi un kā zemes smiltis, jo tiem no lielā daudzuma nebija skaita. 21 Viņi izgāja no Ninives un, nogājuši trīs dienu gājumu, nonāca līdz Bektiletas līdzenumam un uzcēla nometni kalnu tuvumā aiz Bektiletas pa kreisi augšpus Kilikijai. 22 Tad viņš, ņēmis visu karaspēku – kājniekus un jātniekus, un kararatus –, no šejienes devās tālāk uz kalnieni 23 un izkāva Fudu un Ludu, un izlaupīja visus rasiešus un ismaēliešus pa līdzenumu uz dienvidiem no heleaniešu zemes. 24 Tad, pārgājis Eifrātas upi, izgāja cauri Mezopotāmijai un izpostīja visas augstienes pilsētas pie Abronas upes gultnes, līdz nonāca pie jūras 25 un sagrāba Kilikijas kalnieni un izkāva visus, kas stājās viņiem pretī, un nonāca līdz Jafeta kalniem, kas uz dienvidiem, sasniedzot Arābiju. 26 Viņš ielenca visus Madiamas ļaudis un nodedzināja viņu mājokļus un izlaupīja to avju laidarus. 27 Viņš nokāpa Damaskas līdzenumā kviešu pļaujas laikā un nodedzināja visus viņu laukus, un izdeldēja sīklopu un liellopu ganāmpulkus, izlaupīja viņu pilsētas, to laukus pārvērta tuksnesī un jauniešus apkāva ar zobenu.
Piekrastes iedzīvotāji pakļaujas brīvprātīgi
28 Un lielas bailes un drebēšana uznāca visiem piekrastes iedzīvotājiem Sidonā un Tīrā un tāpat Sūras un Okinas iedzīvotājiem, un visiem Jemnānas iedzīvotājiem. Tāpat arī dzīvojošie Azotā un Aškelonā no viņa ļoti izbijās.
