The Second Passover
1 The Lord spoke to Moses in the Sinai Desert in the first month of the second year after the people of Israel had left Egypt. He said, 2-3 “On the fourteenth day of this month, beginning at sunset, the people of Israel are to observe the Passover according to all the rules and regulations for it.” 4 So Moses told the people to observe the Passover, 5 and on the evening of the fourteenth day of the first month they did so in the Sinai Desert. The people did everything just as the Lord had commanded Moses.
6 But there were some people who were ritually unclean because they had touched a corpse, and they were not able to keep the Passover on that day. They went to Moses and Aaron 7 and said, “We are unclean because we have touched a corpse, but why should we be excluded from presenting the Lord's offering with the rest of the Israelites?”
8 Moses answered, “Wait until I receive instructions from the Lord.”
9 The Lord told Moses 10 to say to the people of Israel, “When any of you or your descendants are unclean from touching a corpse or are far away on a journey, but still want to keep the Passover, 11 you are permitted to observe it one month later instead, on the evening of the fourteenth day of the second month. Celebrate it with unleavened bread and bitter herbs. 12 Do not leave any of the food until the following morning and do not break any of the animal's bones. Observe the Passover according to all the regulations. 13 But if any of you are ritually clean and not away on a journey and do not observe the Passover, you shall no longer be considered my people, because you did not present the offering to me at the appointed time. You must suffer the consequences of your sin.
14 “If foreigners living among you want to keep the Passover, they must observe it according to all the rules and regulations. The same law applies to everyone, whether native or foreigner.”
The Fiery Cloud
(Exodus 40.34-38)15-16 On the day the Tent of the Lord's presence was set up, a cloud came and covered it. At night the cloud looked like fire. 17 Whenever the cloud lifted, the people of Israel broke camp, and they set up camp again in the place where the cloud came down. 18 The people broke camp at the command of the Lord, and at his command they set up camp. As long as the cloud stayed over the Tent, they stayed in the same camp. 19 When the cloud stayed over the Tent for a long time, they obeyed the Lord and did not move on. 20 Sometimes the cloud remained over the Tent for only a few days; in any case, they remained in camp or moved, according to the command of the Lord. 21 Sometimes the cloud remained only from evening until morning, and they moved on as soon as the cloud lifted. Whenever the cloud lifted, they moved on. 22 Whether it was two days, a month, a year, or longer, as long as the cloud remained over the Tent, they did not move on; but when it lifted, they moved. 23 They set up camp and broke camp in obedience to the commands which the Lord gave through Moses.
Pashas svētki Sīnaja tuksnesī
(2Moz 12:1–20)1 Otrā gada pirmajā mēnesī pēc iznākšanas no Ēģiptes zemes Kungs sacīja Mozum Sīnaja tuksnesī: 2 “Lai Israēla dēli svin Pashas svētkus norādītajā laikā. 3 Sviniet tos šī mēneša četrpadsmitajā dienā mijkrēslī, norādītajā laikā, pēc visiem likumiem un tiesām!” 4 Un Mozus sacīja Israēla dēliem, lai tie svin Pashas svētkus. 5 Un tie svinēja Pashas svētkus pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā mijkrēslī, Sīnaja tuksnesī – Israēla dēli darīja visu, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.
6 Bet daži, kas bija pieskārušies mironim un kļuvuši nešķīsti, nevarēja todien svinēt Pashas svētkus, un tie tūlīt devās pie Mozus un Ārona. 7 Tie viņiem teica: “Mēs esam nešķīsti, jo pieskārāmies mironim. Kāpēc no visiem Israēla dēliem tieši mums neļauj pienest Kunga upuri norādītajā laikā?” 8 Un Mozus tiem teica: “Pagaidiet, kamēr es uzzinu, ko jums Kungs pavēlēs!”
9 Un Kungs sacīja Mozum: 10 “Runā uz Israēla dēliem un saki: ja kāds kļuvis nešķīsts, pieskardamies mironim, vai arī ja kāds no jums vai jūsu pēcnācējiem devies tālā ceļā, tas lai svin Kungam Pashas svētkus 11 otrā mēneša četrpadsmitajā dienā ar neraudzētu maizi un rūgtām zālēm. 12 Neko lai neatstāj līdz rītam un kaulus lai upurim nelauž, lai dara pēc visiem Pashas svētku likumiem! 13 Bet, ja kāds ir šķīsts un nav ceļā, taču nevēlas svinēt Pashas svētkus, tas lai tiek nošķirts no savas tautas, jo viņš nav norādītajā laikā pienesis Kunga upuri; tas nes savu grēku!
14 Ja pie jums mīt svešinieks un svin Kungam Pashas svētkus, tad lai viņš svin tos pēc Pashas svētku likuma un tiesas, – lai jums viens likums gan svešiniekam, gan tam, kas dzimis pašu zemē!”
Mākonis pār Liecības telti
(2Moz 13:21–222Moz 40:34–38)15 Tajā dienā, kad tika uzsliets Mājoklis, mākonis apklāja Mājokli, Liecības telti, un no vakara līdz rītam tas palika pār Mājokli uguns izskatā. 16 Tā bija vienmēr – dienā telti klāja mākonis, bet naktī tas izskatījās kā uguns. 17 Kad mākonis pacēlās no telts, tad Israēla dēli devās ceļā, un tajā vietā, kur mākonis apstājās, tur apmetās arī Israēla dēli. 18 Pēc Kunga pavēles Israēla dēli devās ceļā, un pēc Kunga pavēles tie apstājās – visu laiku, kamēr pār Mājokli dusēja mākonis, tie dzīvoja nometnē. 19 Kad mākonis bija pār Mājokli ilgi, daudz dienu, tad Israēla dēli ievēroja Kunga gribu un nedevās ceļā. 20 Reizēm mākonis bija pār Mājokli dažas dienas; pēc Kunga pavēles viņi apstājās, un pēc Kunga pavēles viņi devās ceļā. 21 Reizēm mākonis palika no vakara līdz rītam – kad no rīta mākonis pacēlās, tad viņi devās ceļā; vai diena vai nakts – ja mākonis pacēlās, viņi devās ceļā. 22 Ja divas dienas, mēnesi vai daudzas dienas mākonis palika pār Mājokli un mita tur, tad arī Israēla dēli dzīvoja nometnē un nedevās ceļā, bet, kad tas pacēlās, tie devās ceļā. 23 Pēc Kunga pavēles viņi apstājās, un pēc Kunga pavēles viņi devās ceļā – ievēroja Kunga gribu Mozus vadībā, kā Kungs bija licis.
