Laws concerning Gifts to the Lord
1 The Lord gave Moses 2 the following regulations for the people of Israel. When any of you have been given to the Lord in fulfillment of a special vow, you may be set free by the payment of the following sums of money, 3-7 according to the official standard:
–adult male, twenty to sixty years old: 50 pieces of silver–adult female: 30 pieces of silver–young male, five to twenty years old: 20 pieces of silver–young female: 10 pieces of silver–infant male under five: 5 pieces of silver–infant female: 3 pieces of silver–male above sixty years of age: 15 pieces of silver–female above sixty: 10 pieces of silver8 If any of you make a vow and are too poor to pay the standard price, you shall bring the person to the priest, and the priest will set a lower price, according to your ability to pay.
9 If your vow concerns an animal that is acceptable as an offering to the Lord, then every gift made to the Lord is sacred, 10 and you may not substitute another animal for it. If you do, both animals belong to the Lord. 11 But if your vow concerns a ritually unclean animal, which is not acceptable as an offering to the Lord, you shall take the animal to the priest. 12 The priest shall set a price for it, according to its good or bad qualities, and the price will be final. 13 If you wish to buy it back, you must pay the price plus an additional 20 percent.
14 When any of you dedicate your house to the Lord, the priest shall set the price according to its good or bad points, and the price will be final. 15 If you wish to buy your house back, you must pay the price plus an additional 20 percent.
16 If any of you dedicate part of your land to the Lord, the price shall be set according to the amount of seed it takes to sow it, at the rate of ten pieces of silver per bushel of barley. 17 If you dedicate the land immediately after a Year of Restoration, the full price applies. 18 If you dedicate it any time later, the priest shall estimate the cash value according to the number of years left until the next Year of Restoration, and set a reduced price. 19 If you wish to buy your field back, you must pay the price plus an additional 20 percent. 20 If you sell the field to someone else without first buying it back from the Lord, you lose the right to buy it back. 21 At the next Year of Restoration the field will become the Lord's permanent property; it shall belong to the priests.
22 If you dedicate to the Lord a field that you have bought, 23 the priest shall estimate its value according to the number of years until the next Year of Restoration, and you must pay the price that very day; the money belongs to the Lord. 24 At the Year of Restoration the field shall be returned to the original owner or to the descendants.
25 All prices shall be set according to the official standard.
26 The first-born of an animal already belongs to the Lord, so no one may dedicate it to him as a freewill offering. A calf, a lamb, or a kid belongs to the Lord, 27 but the first-born of an unclean animal may be bought back at the standard price plus an additional 20 percent. If it is not bought back, it may be sold to someone else at the standard price.
28 None of you may sell or buy back what you have unconditionally dedicated to the Lord, whether it is a human being, an animal, or land. It belongs permanently to the Lord. 29 Not even human beings who have been unconditionally dedicated may be bought back; they must be put to death.
30 One tenth of all the produce of the land, whether grain or fruit, belongs to the Lord. 31 If you wish to buy any of it back, you must pay the standard price plus an additional 20 percent. 32 One of every ten domestic animals belongs to the Lord. When the animals are counted, every tenth one belongs to the Lord. 33 You may not arrange the animals so that the poor animals are chosen, and you may not make any substitutions. If you do substitute one animal for another, then both animals will belong to the Lord and may not be bought back.
34 These are the commands that the Lord gave Moses on Mount Sinai for the people of Israel.
Par solījumiem un veltījumiem
1 Un Kungs sacīja Mozum: 2 “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: ja kāds ar zvērestu ir apsolīts Kungam, lai dod Kungam pēc tava vērtējuma. 3 Tavs vērtējums lai ir šāds: par vīru no divdesmit līdz sešdesmit gadiem – piecdesmit šekeļu sudraba pēc svētvietas šekeļa. 4 Ja tā ir sieva, tavs vērtējums lai ir trīsdesmit šekeļi. 5 Ja tas ir kāds no piecu līdz divdesmit gadu vecumam, lai tavs vērtējums ir šāds: par vīru – divdesmit šekeļi, par sievu – desmit šekeļi. 6 Ja tas ir kāds no viena mēneša līdz piecu gadu vecumam, lai tavs vērtējums ir šāds: par vīru – pieci šekeļi sudraba, un sievas vērtējums lai ir trīs šekeļi sudraba. 7 Ja tam ir sešdesmit gadi un vairāk: ja tas ir vīrs, tad tavs vērtējums lai ir piecpadsmit šekeļi, ja sieva – desmit šekeļi. 8 Ja kāds ir par nabagu, lai maksātu pēc tava vērtējuma, tad lai to ved pie priestera, lai viņu novērtē priesteris pēc tā, cik liela ir zvērējušā rocība, – tā lai vērtē priesteris.
9 Ja lopu velta par upuri Kungam, tad tas viss ir Kungam svēts. 10 Lai viņš nemaina to pret citu, lai nemaina labu pret sliktu vai sliktu pret labu, bet, ja viņš tomēr ir apmainījis lopu pret lopu, tad gan pirmais, gan tas, pret ko viņš to apmainījis, ir svēts. 11 Ja lops ir nešķīsts un nav pienesams par upuri Kungam, tad lai lopu ved pie priestera. 12 Un lai priesteris to novērtē – vai labs vai slikts; kā tu, priesteri, to vērtēsi, tā būs. 13 Bet, ja viņš to grib izpirkt, tad lai pieliek klāt tā vērtībai piekto daļu.
14 Ja kāds velta savu māju Kungam par svētumu, tad priesteris lai novērtē, vai tā ir laba vai slikta; kā priesteris novērtē, tā lai ir. 15 Ja tas, kas veltījis, grib savu māju izpirkt, tad lai pieliek klāt tās vērtībai vēl piekto daļu sudrabā, un tā ir viņa.
16 Ja kāds velta Kungam lauku, kas tam pieder, tad lai tavs vērtējums ir pēc tā, cik apsēts – par vienu omeru kviešu sējuma piecdesmit šekeļi sudraba. 17 Ja viņš velta savu lauku pirms jubilejas gada, lai tā cena ir pēc tava vērtējuma. 18 Bet, ja viņš velta savu lauku pēc jubilejas gada, tad priesteris lai aprēķina pēc gadiem, kas atlikuši līdz jubilejas gadam, un lai samazina vērtējumu. 19 Ja tas, kas veltījis, grib savu lauku izpirkt, lai viņš pieliek klāt tā vērtībai piekto daļu sudrabā, un tas ir viņa. 20 Bet, ja viņš lauku neizpērk vai pārdod lauku kādam citam, tad lai tas vairs netiek izpirkts nekad. 21 Kad lauks tiek atlaists jubilejas gadā, tas ir svēts Kungam, – šis lauks ir upurēts un tiek par īpašumu priesterim.
22 Ja kāds velta Kungam lauku, ko nopircis, kas nav bijis viņa paša īpašums, 23 tad priesteris lai aprēķina tā vērtību līdz jubilejas gadam un lai tas maksā pilnu vērtību – tad tas ir svēts Kungam. 24 Jubilejas gadā lai lauku atdod atpakaļ tam, no kā viņš to nopirka, kam tas bija zemes īpašums. 25 Viss, ko tu vērtē, lai ir svētvietas šekeļos – šekelis ir divdesmit geras.
26 Taču pirmdzimtos, kas no lopiem kā pirmdzimtie pienākas Kungam, neviens lai nevelta – ne vērsi, ne aunu, jo tie tāpat pienākas Kungam. 27 Ja lops ir nešķīsts, tad viņš lai to atpērk pēc tava vērtējuma un vēl pieliek tam piekto daļu vērtības, bet, ja tas netiek atpirkts, tad lai to pārdod pēc tava vērtējuma. 28 Taču neviena velte, ko kāds Kungam velta no visa, kas tam pieder, – vai cilvēku, vai lopu, vai lauku, kas īpašumā, nevar ne pārdot, ne izpirkt – viss, kas veltīts, ir svētumu svētums Kungam. 29 Tas no cilvēkiem, kurš nodots iznīcības lāstam, nav izpērkams, tas lai mirtin mirst.
30 Desmitā daļa no tā, ko dod zeme – no sēklas, kas zemē, un koku augļiem, ir Kunga, tas ir svēts Kungam! 31 Ja kāds grib izpirkt kaut ko no viņa desmitās daļas, tad lai pieliek tai klāt vēl piekto daļu! 32 Un ik desmito daļu no liellopiem un sīklopiem, ikvienu, kas gājis zem rīkstes, – desmito daļu lai svēta Kungam! 33 Lai neviens neskatās, kas labs, kas slikts, lai neko nemaina, bet, ja samainījis, tad gan tas, gan iemainītais ir svēts – tas nevar tikt izpirkts.”
34 Šie ir baušļi, ko Kungs caur Mozu pavēlēja Israēla dēliem Sīnaja kalnā.
