King Ahaz of Judah
(2 Chronicles 28.1-27)1 In the seventeenth year of the reign of Pekah son of Remaliah as king of Israel, Ahaz son of Jotham became king of Judah 2 at the age of twenty, and he ruled in Jerusalem for sixteen years. He did not follow the good example of his ancestor King David; instead, he did what was not pleasing to the Lord his God 3 and followed the example of the kings of Israel. He even sacrificed his own son as a burnt offering to idols, imitating the disgusting practice of the people whom the Lord had driven out of the land as the Israelites advanced. 4 At the pagan places of worship, on the hills, and under every shady tree, Ahaz offered sacrifices and burned incense.
5 King Rezin of Syria and King Pekah of Israel attacked Jerusalem and besieged it, but could not defeat Ahaz. ( 6 At the same time the king of Edom regained control of the city of Elath and drove out the Judeans who lived there. The Edomites settled in Elath and still live there.) 7 Ahaz sent men to Tiglath Pileser, the emperor of Assyria, with this message: “I am your devoted servant. Come and rescue me from the kings of Syria and of Israel, who are attacking me.” 8 Ahaz took the silver and gold from the Temple and the palace treasury, and sent it as a present to the emperor. 9 Tiglath Pileser, in answer to Ahaz' plea, marched out with his army against Damascus, captured it, killed King Rezin, and took the people to Kir as prisoners.
10 When King Ahaz went to Damascus to meet Emperor Tiglath Pileser, he saw the altar there and sent back to Uriah the priest an exact model of it, down to the smallest details. 11 So Uriah built an altar just like it and finished it before Ahaz returned. 12 On his return from Damascus, Ahaz saw that the altar was finished, 13 so he burned animal sacrifices and grain offerings on it and poured a wine offering and the blood of a fellowship offering on it. 14 The bronze altar dedicated to the Lord was between the new altar and the Temple, so Ahaz moved it to the north side of his new altar. 15 Then he ordered Uriah: “Use this large altar of mine for the morning burnt offerings and the evening grain offerings, for the burnt offerings and grain offerings of the king and the people, and for the people's wine offerings. Pour on it the blood of all the animals that are sacrificed. But keep the bronze altar for me to use for divination.” 16 Uriah did as the king commanded.
17 King Ahaz took apart the bronze carts used in the Temple and removed the basins that were on them. He also took the bronze tank from the backs of the twelve bronze bulls and placed it on a stone foundation. 18 And in order to please the Assyrian emperor, Ahaz also removed from the Temple the platform for the royal throne and closed up the king's private entrance to the Temple.
19 Everything else that King Ahaz did is recorded in The History of the Kings of Judah. 20 Ahaz died and was buried in the royal tombs in David's City, and his son Hezekiah succeeded him as king.
Āhāzs valda pār Jūdu
(2L 28:1–27)1 Pekaha, Remaljāhu dēla, septiņpadsmitajā valdīšanas gadā Jūdā sāka valdīt Āhāzs, Jotāma dēls. 2 Āhāzs sāka valdīt divdesmit gadu vecumā. Viņš valdīja Jeruzālemē sešpadsmit gadus, bet nedarīja to, kas tīkams Kungam, viņa Dievam, kā viņa tēvs Dāvids. 3 Viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļu un pat savu dēlu sadedzināja, tāpat kā tās pretīgās tautas, kuras Kungs bija izdzinis, Israēla dēliem ienākot. 4 Viņš upurēja un kvēpināja augstieņu altāros, pakalnos un zem katra zaļoksna koka. 5 Toreiz Arāmas ķēniņš Recīns un Israēla ķēniņš Pekahs, Remaljāhu dēls, devās karot pret Jeruzālemi, tie aplenca Āhāzu, bet nespēja uzvarēt. 6 Tolaik Arāmas ķēniņš Recīns pievienoja Ēlatu Arāmam. Viņš izdzina jūdus no Ēlatas, aramieši ienāca Ēlatā un dzīvo tur līdz šai dienai.
7 Āhāzs sūtīja vēstnešus pie Asīrijas ķēniņa Tiglat-Pilēsera un sacīja: “Es esmu tavs kalps un tavs dēls – nāc un glāb mani no Arāmas ķēniņa un Israēla ķēniņa, kuri man uzbrūk!” 8 Āhāzs ņēma Kunga nama sudrabu un zeltu, kā arī ķēniņa nama dārgumus un nosūtīja tās kā dāvanu Asīrijas ķēniņam. 9 Asīrijas ķēniņš uzklausīja viņu. Asīrijas ķēniņš cēlās pret Damasku, ieņēma to un tās iemītniekus aizveda trimdā uz Kīru. Recīnu viņš lika nonāvēt.
10 Ķēniņš Āhāzs gāja uz Damasku satikt Asīrijas ķēniņu Tiglat-Pilēseru. Damaskā ķēniņš Āhāzs ieraudzīja altāri un aizsūtīja priesterim Ūrijam altāra attēlu un paraugu – kā tas bija darināts. 11 Priesteris Ūrija uzcēla altāri tieši tā, kā ķēniņš Āhāzs bija rakstījis no Damaskas. Priesteris Ūrija to pabeidza, pirms ķēniņš Āhāzs pārnāca no Damaskas. 12 Kad ķēniņš pārnāca no Damaskas un ieraudzīja altāri, viņš piegāja pie tā un upurēja. 13 Viņš kvēpināja sadedzināmo upuri un labības dāvanu un izlēja lejamo upuri, un slacīja pār altāri miera upura asinis. 14 Vara altāri, kas bija Kunga priekšā starp jauno altāri un Kunga namu, viņš aiznesa no tempļa priekšpuses un nolika sānis, ziemeļu pusē savam altārim. 15 Ķēniņš Āhāzs pavēlēja priesterim Ūrijam: “Lielajā altārī kvēpini rīta sadedzināmo upuri un vakara labības dāvanu, ķēniņa sadedzināmo upuri un labības dāvanu un visas tautas labības dāvanu, un sadedzināmo upuri, un lejamo upuri un slacini tur visu sadedzināmo upuru asinis un visu kaujamo upuru asinis. Bet par vara altāri es vēl padomāšu!” 16 Priesteris Ūrija visu darīja tā, kā ķēniņš Āhāzs pavēlēja.
17 Ķēniņš Āhāzs nocirta pamatņu līstes, nocēla no tām vara katlus, noņēma jūru no vara vēršiem, uz kuriem tā balstījās, un nolika uz akmens grīdas. 18 Asīrijas ķēniņa dēļ viņš novāca templī uzcelto sabata aizslietni un pārvietoja Kunga nama ķēniņa ieeju.
19 Pārējie Āhāza darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā? 20 Āhāzs apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja pie tēviem Dāvida pilsētā. Viņa dēls Hizkija sāka valdīt pēc viņa.
