A Song of Thanksgiving
1 I give you thanks, O Lord and King;
I praise you as my God and Savior.
I give you thanks,
2 for you have helped me and protected me.
You have rescued me from death,
from dangerous lies and slander.
3 You helped me when no one else would;
in your great mercy you saved me
from the many troubles I have known:
from the glaring hatred of my enemies,
who wanted to put an end to my life;
4 from suffocation in oppressive smoke
rising from fires that I did not light;
5 from death itself;
from vicious slander reported to the king.
6 I was once brought face-to-face with death;
7 enemies surrounded me everywhere.
I looked for someone to help me,
but there was no one there.
8 But then, O Lord, I remembered how merciful you are
and what you had done in times past.
I remembered that you rescue those who rely on you,
that you save them from their enemies.
9 Then from here on earth I prayed to you
to rescue me from death.
10 I prayed, “O Lord, you are my father;
do not abandon me to my troubles
when I am helpless against arrogant enemies.
11 I will always praise you
and sing hymns of thanksgiving.”
You answered my prayer,
12 and saved me from the threat of destruction.
And so I thank you and praise you.
O Lord, I praise you!
The Search for Wisdom
13 When I was still young, before I started out on my travels, I boldly prayed for Wisdom. 14 I went to the Temple and asked for her, and I will look for her as long as I live. 15 From my blossoming youth to my ripe old age she has been my delight. I have followed directly in her path ever since I was young. 16 I received Wisdom as soon as I began listening for her, and I have been rewarded with great knowledge. 17 I have always been a learner and am grateful to everyone who has been my teacher. 18 I was determined to live wisely and was devoted to the cause of goodness. I have no regrets. 19 I fought for Wisdom and was strict in my conduct. When I prayed, I sadly confessed how far short of Wisdom I fell. 20 But I was determined to have her, and I found her by keeping myself free from sin. I have grown in Wisdom since first I found her, and I will never be without her. 21 Because I was driven by the desire to find her, I have been richly rewarded. 22 The Lord gave me a gift for words, and I have used it in his praise.
23 Come to me, all you that need instruction, and learn in my school. 24 Why do you admit that you are ignorant and do nothing about it? 25 Here is what I say: It costs nothing to be wise. 26 Put on the yoke, and be willing to learn. The opportunity is always near. 27 See for yourselves! I have really not studied very hard, but I have found great contentment. 28 No matter how much it costs you to get Wisdom, it will be well worth it. 29 Be joyfully grateful for the Lord's mercy, and never be ashamed to praise him. 30 Do your duty at the proper time, and the Lord, at the time he thinks proper, will give you your reward.
Nobeigums. Pateicības himna
1 Es pateikšos tev, Kungs un Ķēniņ,
un cildināšu tevi, Dievs, mans Glābēj,
es pateikšos tavam vārdam,
2 jo tu esi mans patvērums un palīgs,
manu miesu tu atpestī no iznīcības,
no apmelotājas mēles valgiem,
no lūpām, kas izgudro melus;
un to priekšā, kas ir nostājušies pret mani,
tu esi man palīgs – un tu mani atpestī
3 pēc savas lielās žēlsirdības un sava vārda
no šņakstošiem zobiem, gataviem aprīt,
no tiem, kas lūkojas pēc manas dvēseles,
no daudzajām ciešanām, ko esmu piedzīvojis,
4 no smacējošas uguns, kas ieskauj no visām pusēm,
no atrašanās ugunī, ko neesmu iededzinājis,
5 no mirušo valstības klēpja dzīlēm,
no nešķīstas mēles un melīgiem vārdiem,
6 no netaisnas mēles apmelojumiem ķēniņam.
Tuvu nāvei bija nonākusi mana dvēsele,
lejā, mirušo valstības tuvumā, – mana dzīvība;
7 nāve un mirušo valstība ieskāva mani no visām pusēm –
un nebija neviena, kas nāktu palīgā,
pēc cilvēku palīdzības lūkojos – un nebija tās.
8 Un tad es atcerējos tavu žēlsirdību, Kungs,
tavus darbus kopš mūžseniem laikiem:
tu taču tos, kas tevi gaida, glāb
un atpestī no naidnieku rokām.
9 No zemes augšup es raidīju savu lūgšanu,
pāri pār nāves straumi es lūdzos.
10 Kungu, mana Kunga Tēvu, es piesaucu:
“Nepamet mani spaidu laikā,
augstprātīgo laikos bezpalīdzīgu!
11 Es pastāvīgi cildināšu tavu vārdu
un pateicībā dziedāšu,” –
un Kungs uzklausīja manu lūgšanu.
12 Tu mani izglābi no bojāejas
un ļaunos laikos mani atbrīvoji,
tādēļ tev pateikšos un cildināšu tevi,
un sumināšu Kunga vārdu.
Poēma gudrībai
13 Vēl būdams jauns, pirms biju sācis savus klejojumus,
pēc gudrības es klaji lūkojos lūdzoties,
14 pēc viņas es prasīju tempļa priekšā
un pēc viņas līdz pat pēdējam es nemitēšos lūkoties.
15 No zieda – līdz vīnogas ienākas tumšas,
mana sirds viņā līksmojās,
mani soļi tecēja taisnu ceļu,
un es sekoju viņai pa pēdām kopš jaunības.
16 Nedaudz pieliecis ausi un ieklausījies,
sev pašam ne mazums mācības uzgāju;
17 izaugsmi gudrībā piedzīvojis,
es slavināšu gudrības Devēju.
18 Es taču apņēmos īstenot gudrību
un dedzīgi tiecos pēc labā,
nekad es netikšu apkaunots.
19 Mana dvēsele cīkstējās ap viņu,
es biju noteikts, izpildot bauslību;
ceļot augšup savas rokas, es skumu,
ka nepazīstu gudrību.
20 Es vadīju savu sirdi taisni – tieši tai pretī,
un, sevi šķīstot, es atradu viņu;
līdz ar viņu es ieguvu sirdi iesākumā,
tādēļ nekad netikšu atstāts.
21 Pēc viņas mana iekšējā būtība satraukta lūkojās,
tādēļ guvu lielisku ieguvumu:
22 kā atlīdzību man mēli dāvāja Kungs,
un ar to es cildināšu viņu.
23 Nāciet pie manis, nemācītie,
un mācības namā nakšņojiet!
24 Kādēļ jūs sakāt, ka jums trūkst?
Kādēļ tik ļoti slāpst jūsu dvēselēm?
25 Es taču biju vēris lūpas un sacījis: “Iegūstiet bez maksas!”
26 Uzņemieties jūgu savos plecos!
Jūsu dvēsele lai ļaujas mācībai –
pēc tās nav tālu jāmeklē!
27 Verieties paši savām acīm:
tik maz es esmu pūlējies,
tik daudz atpūtas radis!
28 Par lielu daudzumu sudraba naudas apgūstiet mācību,
un, pateicoties tai, iegūsit daudz zelta.
29 Lai Kunga žēlsirdībā līksmo jūsu dvēseles!
Viņu cildināt nekaunieties!
30 Pabeidziet darbu, pirms pienācis laiks,
viņš atlīdzinās, kad būs pienācis viņa laiks.
