The Misery of Human Life
1 Every person has been given a great deal of work to do. A heavy burden lies on all of us from the day of our birth until the day we go back to the earth, the mother of us all. 2 We are confused and fearful, dreading the day of our death— 3-4 all of us from the king on his splendid throne wearing royal robes and a crown, to the humblest person dressed in burlap and living in poverty. 5 All through our lives we meet anger, jealousy, and trouble. Things disturb us; we live with furious conflicts and with the fear of death. Even when we go to bed, we think up new troubles in our sleep. 6 We get little rest, if any at all. When we sleep, it is as if we were awake, disturbed by our imaginations. If we dream that we are running from an enemy, 7 just as we are about to be caught, we wake up and are relieved to find there is nothing to be afraid of.
8 Here is what all creatures, both human and animal, must face (but it is seven times worse for sinners): 9 death, violence, conflict, murder, disaster, famine, sickness, epidemic. 10 All these things were created because of the wicked; they are the ones who have caused destruction. 11 Everything that comes from the earth goes back to the earth, just as all water flows into the sea.
The Results of Evil
12 Nothing that comes from bribery or injustice will last, but the effects of loyalty will remain forever. 13 Wealth that has been obtained dishonestly is like a stream that runs full during a thunderstorm, 14 tumbling rocks along as it flows, but then suddenly goes dry. 15 The children of ungodly people will not leave large families; they are like plants trying to take root on rock, 16 like reeds along a river bank, withering before any other plant. 17 Acts of kindness and charity are as lasting as eternity.
The Joys of Human Life
18 Being independently wealthy or working for a living—both can make life pleasant, but it is better to find a treasure.
19 Your name can be preserved if you have children or if you establish a city, but finding Wisdom is a better way.
Owning livestock and orchards will make you famous, but it is better to have a wife you love.
20 Wine and music can make you happy, but a happy marriage is even better.
21 Flutes and harps make fine music, but a pleasant voice is better than either.
22 Gracefulness and beauty please the eye, but not as much as new growth in the spring.
23 You can't go wrong with a good friend or neighbor, but an intelligent wife is better than either.
24 Relatives and helpers are good to have in times of trouble, but it will be an even greater help if you have made a practice of giving to the poor.
25 Gold and silver provide security, but good advice is better.
26 Wealth and strength give confidence, but the fear of the Lord can give you even greater confidence. When you fear the Lord you need nothing more; it is all the support you need. 27 The fear of the Lord is like a rich garden of blessings; you could not want a more glorious shelter.
Begging
28 My child, don't live the life of a beggar; it is better to die than to beg. 29 If you have to depend on someone else for your food, you are not really living your own life. You pollute yourself by accepting food from another. Begging is torture to the soul of any sensitive person. 30 A shameless person can make begging sound sweet, but something inside him burns.
Cilvēka liktenis
1 Nerimtīga darbošanās paredzēta cilvēkam,
smags jūgs Ādama dēliem,
sākot ar dienu, kad iznāk no mātes klēpja,
līdz dienai, kad atgriežas tajā, kas māte ir visiem, –
2 pārdomas un baiļošanās sirdī,
domājot par gaidāmo, par nāves dienu.
3 Sākot ar to, kas sēž goda tronī,
beidzot ar to, kas zemojas zemē un pelnos,
4 sākot ar to, kas staigā purpurā, vainagu galvā,
beidzot ar to, kas nātnā audeklā tinies, –
5 dusmas, greizsirdība, satraukums, nemiers,
bailes no nāves, naids un ķildas,
bet nakti, atpūtas mirklī gultā,
miegs sagroza izpratnes spējas:
6 atpūtas vēl tikpat kā nav bijis,
kad jau miegā ir tāpat kā dienā.
Apjucis no redzējuma sirdī,
kā no kaujas lauka aizbēdzis,
7 vajadzīgajā brīdī pamodies – pārsteigts,
ka ne no kā taču nav bijis jābīstas.
8 Katru miesīgu būtni no cilvēka līdz lopam,
bet grēcinieku septiņkārt vairāk –
9 apdraud nāve un asinis, ķildas un zobens,
nelaime, bads, posts un sērgas.
10 Tās visas radītas bauslības neievērotājiem,
viņu dēļ bijuši plūdi.
11 Viss, kas no zemes, atgriežas zemē;
kas no ūdens – gulst ūdenī.
Bagātība un nabadzība
12 Tiks aizmēzts prom katrs kukulis un katra netaisnība,
bet uzticība paliks mūžam.
13 Kā upe izsīks netaisno manta
un aizdunēs kā pērkona grāviens lietū.
14 Kā tie ar atvērtajām riekšavām līksmosies,
tā aizies postā tie, kas garām ies.
15 Bezdievīgo atvases nesazarosies,
nešķīstas saknes akmeņos atdursies.
16 Meldrus ūdeņu malā un upju krastos
izplūc pirmos – un nevis zāli,
17 bet labestība ir kā dārzs, ikkatras svētības pilns,
un mūžam žēlsirdība paliks.
18 Kā nodrošinātajam, tā darba darītājam dzīve ir patīkama,
bagātību atradušajam – patīkamāka nekā abiem;
19 vārdu nodrošina gan bērni, gan pilsētas uzcelšana,
nevainojama sieva vērtējama augstāk par abiem.
20 Vīns un mūzika ielīksmo sirdi,
par abiem pārāka – gudrības mīlestība.
21 Flauta un arfa izdaiļo dziesmu,
jauka balss ir pārāka par abām.
22 Acs kāro pēc pievilcīgā un skaistā,
bet vēl vairāk – pēc labības asniem.
23 Tikties ar biedru un draugu ir labi,
bet vēl labāk – vīram ar sievu.
24 Grūtībās – brāļi un palīdzība,
bet vēl drošāk izglābs žēlastības dāvanas.
25 Zelts un sudrabs nostāda uz kājām,
bet vēl lielākā cieņā par tiem ir padoms.
26 Sirds jūtas pacilāta no mantas un spēka,
bet no bijības pret Kungu – vēl vairāk.
Ar bijību pret Kungu nebūs jāpieredz trūkums
un nebūs jālūkojas pēc palīdzības:
27 kā dārzs ar svētību ir bijība pret Kungu,
tā apklāj labāk par katru godu.
Ubagošana
28 Nedzīvo ubaga dzīvi, bērns!
Labāk ir mirt nekā ubagot.
29 Vīrs, kas raugās uz svešu galdu,
nedzīvo dzīvi, kas uzskatāma par dzīvi,
ar svešo ēdieniem aptraipa sevi,
no kā izvairītos saprātīgais un mācītais.
30 Nekauņas mutē ubagošana jauka,
bet viņa iekšas deg ugunīs.
