In Praise of Wisdom
1 Listen to Wisdom! She proudly sings her own praises among the Israelites, her own people, 2 in the assembly of the Most High, in the presence of his power.
3 “I am the word spoken by the Most High.
I covered the earth like a mist.
4 I made my home in highest heaven,
my throne on a pillar of cloud.
5 Alone I walked around the circle of the sky
and walked through the ocean beneath the earth.
6 I ruled over all the earth and the ocean waves,
over every nation, over every people.
7 I looked everywhere for a place to settle,
some part of the world to make my home.
8 Then my Creator, who created the universe,
told me where I was to live.
‘Make your home in Israel,’ he said.
‘The descendants of Jacob will be your people.’
9 He created me in eternity, before time began,
and I will exist for all eternity to come.
10 I served him in the Sacred Tent
and then made my home on Mount Zion.
11 He settled me in the Beloved City
and gave me authority over Jerusalem.
12 I put down roots among an honored people
whom the Lord had chosen as his own.
13 I grew tall, like the cedars in Lebanon,
like the cypresses on Mount Hermon,
14 like the palm trees of Engedi,
like the roses of Jericho,
like beautiful olive trees in the fields,
like plane trees growing by the water.
15 My breath was the spicy smell of cinnamon,
of sweet perfume and finest myrrh,
of stacte, onycha, and galbanum,
the fragrant incense in the Sacred Tent.
16 Like an oak I spread out my branches,
magnificent and graceful.
17 Like a grapevine I put out lovely shoots;
my blossoms gave way to rich and glorious fruit.
19 Come to me, all you that want me,
and eat your fill of my fruit.
20 You will remember me as sweeter than honey,
better than honey from the comb.
21 Eat me, and you will hunger for more;
drink me, and you will thirst for more.
22 Obey me, and you will never have cause for embarrassment;
do as I say, and you will be safe from sin.”
Wisdom and the Law
23 Wisdom is the Law, the Law which Moses commanded us to keep, the covenant of God Most High, the inheritance of the synagogues of Israel. 25 The Law overflows with Wisdom like the Pishon River, like the Tigris at fruit-picking time. 26 The Law brims over with understanding like the Euphrates, like the Jordan at harvest time. 27 It sparkles with teachings like the Nile, like the Gihon at grape-picking time.
28 The first human being ever created never knew Wisdom completely, and the last person on earth will be no more successful. 29 The possibilities of Wisdom are vaster than the ocean; her resources are more profound than the deepest waters beneath the earth.
30 As for me, I thought of myself as an irrigation canal bringing water from a river into a garden. 31 I only intended to water my orchard and flower beds, but the canal soon became a river, and the river became a sea. 32 And so I present you with my learning; I hold it high, so that its light can be seen everywhere, like that of the rising sun. 33 Like an inspired prophet, I pour out my teachings, so that future generations can benefit from them. 34 Please realize that I have not done all this hard work for myself alone, but to help anyone who wants to be wise.
Gudrības slavinājums
1 Gudrība teic savu godu,
savas tautas vidū lepojas;
2 Visuaugstākā sapulcē atdara lūpas,
viņa vareno priekšā lepojas:
3 “No Visuaugstākā lūpām nākusi,
kā migla es klājos pār zemi,
4 apmetos teltī debesu augstumos,
mans tronis – mākoņu stabā.
5 Viena pati es ietvēru debesloku,
klejoju bezdibens dzīlēs;
6 jūras bangās, it visā zemes virsū,
ik tautā, ik ciltī bija mans ieguvums, –
7 tajās visās lūkojos pēc rimtas:
kam gan ir mantojums, kurā apmesties man?
8 Tad tas, kas bija radījis visus, man pavēlēja,
kas bija radījis mani, tas izlēma,
kur manai teltij rast rimtu.
Viņš sacīja: “Apmeties Jēkabā!
Israēlā lai ir tavs mantojums!”
9 Pirms mūžīgiem laikiem, pašā sākumā,
viņš bija mani radījis,
un aizlaikos es nemitēšos būt.
10 Es kalpoju viņa priekšā svētajā teltī –
tā es iesakņojos Ciānā;
11 tā savā mīļotajā pilsētā viņš dāvāja man rimtu,
tā mana vara – Jeruzālemē.
12 Es iesakņojos godājamā tautā,
Kunga daļā, viņa mantojumā.
13 Kā ciedrs es slejos Libānā,
kā ciprese Hermona kalnos;
14 kā palma es slejos Ēn-Gedī,
kā rožu krūms Jērikā,
kā laukā daiļš olīvkoks.
Es slejos kā platāna.
15 Es smaržoju kā kanēļkoks un
balzameļļas krūms,
kā izmeklētas mirres es izplatu jauku dvesmu,
kā galbāns, oniksa ekstrakts un opobalzama sveķi,
kā vīraka smarža svētnīcā.
16 Kā terebinte es plešu savus zarus,
godības un žēlastības zarus;
17 kā vīnastāds es lieku raisīties priekam
un, pateicoties godībai un bagātībai, saplaukstu ziedos.
18 Es esmu daiļās mīlestības un bijības,
atziņas un svētās cerības māte,
ar visiem bērniem, senmūžīga, es sevi dāvāju
tiem, ko viņš ir izvēlējis.
19 Nāciet pie manis, kas mani alkstat,
ar maniem augļiem piepildiet sevi,
20 jo saldākas par medu – atmiņas par mani,
par medus šūnām – mans mantojums.
21 Kas mani ēd, salks vēl,
kas mani dzer, slāps vēl.
22 Kas mani klausa – tam kaunēties nenāksies,
un, kas ar mani strādā, – negrēkos.”
Gudrība – dievišķā bauslība
23 Viss minētais – visaugstā Dieva derības grāmata,
bauslība, ko Mozus pavēlējis ievērot mums,
Jēkaba draudžu mantojums.
24 Nepagurstiet būt stipri Kungā!
Viņam pieķerieties, lai jūs stiprina!
Kungs Visuvaldītājs ir vienīgais Dievs;
izņemot viņu, nav glābēja.
25 Gudrības pārpilns kā Fisona,
kā Tigra jauno vārpu dienās,
26 ar sapratni pilda kā Eifrāta,
kā Jardāna ražas laikā,
27 skatienam mācību paver kā gaisma,
kā Gīhona vīnogu laikā.
28 Nedz pirmais cilvēks to iepazina līdz galam,
nedz pēdējais izdibinās:
29 par jūru pārpilnākas tās domas,
par bezdibeni dziļāks tās padoms.
Svētrakstītāja sūtība
30 Bet es esmu kā upes atzars,
kā ūdens pārvads uz paradīzi.
31 Es teicu: “Atveldzēšu savu dārzu
un spirdzināšu savu stādījumu,” –
un, redzi, par upi kļuva mans atzars,
par jūru mana upe;
32 un vēl: “Es izgaismošu mācību kā rīta blāzmu,
jau iztālēm atklāšu skatienam,” –
33 un vēl: “Kā pravietojumi no manis plūdīs pamācības,
tās atstāšu uz mūžīgām paaudzēm.”
34 Raugiet – ne vien pats sev es esmu pūlējies,
bet gan visiem, kas pēc tā lūkosies.
