A King Thanks God for Victory
1 Praise the Lord, my protector!
He trains me for battle
and prepares me for war.
2 He is my protector and defender,
my shelter and savior,
in whom I trust for safety.
He subdues the nations under me.
3 Lord, what are mortals, that you notice them;
mere mortals, that you pay attention to us?
4 We are like a puff of wind;
our days are like a passing shadow.
5 O Lord, tear the sky open and come down;
touch the mountains, and they will pour out smoke.
6 Send flashes of lightning and scatter your enemies;
shoot your arrows and send them running.
7 Reach down from above,
pull me out of the deep water, and rescue me;
save me from the power of foreigners,
8 who never tell the truth
and lie even under oath.
9 I will sing you a new song, O God;
I will play the harp and sing to you.
10 You give victory to kings
and rescue your servant David.
11 Save me from my cruel enemies;
rescue me from the power of foreigners,
who never tell the truth
and lie even under oath.
12 May our sons in their youth
be like plants that grow up strong.
May our daughters be like stately columns
which adorn the corners of a palace.
13 May our barns be filled
with crops of every kind.
May the sheep in our fields
bear young by the tens of thousands.
14 May our cattle reproduce plentifully
without miscarriage or loss.
May there be no cries of distress in our streets.
15 Happy is the nation of whom this is true;
happy are the people whose God is the Lord!
Atver, Kungs, savas debesis un nokāp zemē!
1 Dāvida psalms.
Slavēts lai Kungs, mana klints,
kas vingrina manas rokas kaujai,
manus pirkstus karam,
2 mans aizgādnis un mans cietoksnis,
mans patvērums un glābējs man,
mans vairogs viņš, pie kā es tveros,
kas loka manu tautu manā priekšā!
3 Kungs, kas ir cilvēks, ka tu pamani to,
un cilvēkbērns, ka tu par viņu domā?
4 Cilvēks dvesmai līdzīgs,
viņa mūžs ir kā gaisīga ēna.
5 Atvāz debesis un nāc lejā,
skar kalnus, lai tie kūp!
6 Zibsnī zibeni un šķied viņus,
laid savas bultas un kliedē viņus,
7 stiep savu roku no augstumiem,
izrauj mani un izglāb
no lielajiem ūdeņiem, no svešinieku rokām,
8 kuru mute runā melus,
un viņu labā roka ir viltus pilna!
9 Dievs, jaunu dziesmu es dziedāšu tev,
desmit stīgu arfu tev spēlēšu!
10 Tu izglābi ķēniņus,
tu atrāvi Dāvidu, savu kalpu, no ļaunā zobena.
11 Izrauj mani, atpestī mani no svešinieku rokām,
kuru mute runā melus,
un viņu labā roka ir viltus pilna!
12 Kad mūsu dēli savā jaunībā
ir kā dēsti pilnā plaukumā,
kad mūsu meitas ir kā stūra balsti,
izdarināti pils krāšņumam,
13 kad mūsu kambari pilni visvisāda labuma,
kad mūsu avis nes tūkstošus
un desmitiem tūkstošu mūsu ārēs,
14 kad mūsu govis ir grūsnas
un ne sērga tās ķer, ne tās izmetas,
nedz žēli dzird maujam mūsu plašumos –
15 svētīta tauta, kurai tā ir!
Svētīta tauta, kuras Dievs ir Kungs!
