A Lament of Israelites in Exile
1 By the rivers of Babylon we sat down;
there we wept when we remembered Zion.
2 On the willows near by
we hung up our harps.
3 Those who captured us told us to sing;
they told us to entertain them:
“Sing us a song about Zion.”
4 How can we sing a song to the Lord
in a foreign land?
5 May I never be able to play the harp again
if I forget you, Jerusalem!
6 May I never be able to sing again
if I do not remember you,
if I do not think of you as my greatest joy!
7 Remember, Lord, what the Edomites did
the day Jerusalem was captured.
Remember how they kept saying,
“Tear it down to the ground!”
8 Babylon, you will be destroyed.
Happy are those who pay you back
for what you have done to us—
9 who take your babies
and smash them against a rock.
Jūdu raudu dziesma pie Bābeles upēm
1 Pie Bābeles upēm sēdējām raudādami un
atcerējāmies Ciānu!
2 Turienes vītolos pakārām savas cītaras.
3 Ak, tur mūsu gūstītāji lika mums dziedāt
un mūsu tirdītāji priecāties:
uzdziediet mums Ciānas dziesmu! –
4 Kā lai dziedam Kunga dziesmu svešā zemē?
5 Ja es aizmirsīšu tevi, Jeruzāleme,
lai pamirst mana labā roka!
6 Lai pielīp man mēle pie aukslējām,
ja neatcerēšos tevi,
ja neturēšu Jeruzālemi vēl augstāk
par savu visaugstāko prieku!
7 Piemini, Kungs, edomiešiem Jeruzālemes dienu,
kad tie teica: ārdiet to,
ārdiet līdz pašiem tās pamatiem! –
8 Bābeles meita, tu izpostāma –
svētīts, kas atmaksās tev pēc tā mēra,
ko tu mums mērījusi!
9 Svētīts, kas grābs tavus mazuļus
un sašķaidīs pret klinti!
