Unclean People
1 The Lord said to Moses, 2 “Command the people of Israel to expel from the camp everyone with a dreaded skin disease or a bodily discharge and everyone who is unclean by contact with a corpse. 3 Send all these ritually unclean people out, so that they will not defile the camp, where I live among my people.” 4 The Israelites obeyed and expelled them all from the camp.
Repayment for Wrongs Done
5 The Lord gave Moses 6 the following instructions for the people of Israel. When any of you are unfaithful to the Lord and commit a wrong against someone, 7 you must confess your sin and make full repayment, plus an additional 20 percent, to the person you have wronged. 8 But if that person has died and has no near relative to whom payment can be made, it shall be given to the Lord for the priest. This payment is in addition to the ram used to perform the ritual of purification for the guilty person. 9 Also every special contribution which the Israelites offer to the Lord belongs to the priest to whom they present it. 10 Each priest shall keep the offerings presented to him.
Cases of Wives with Suspicious Husbands
11 The Lord commanded Moses 12-14 to give the Israelites the following instructions. It may happen that a man becomes suspicious that his wife is unfaithful to him and has defiled herself by having intercourse with another man. But the husband may not be certain, for his wife may have kept it secret—there was no witness, and she was not caught in the act. Or it may happen that a husband becomes suspicious of his wife, even though she has not been unfaithful. 15 In either case the man shall take his wife to the priest. He shall also take the required offering of two pounds of barley flour, but he shall not pour any olive oil on it or put any incense on it, because it is an offering from a suspicious husband, made to bring the truth to light.
16 The priest shall bring the woman forward and have her stand in front of the altar. 17 He shall pour some holy water into a clay bowl and take some of the earth that is on the floor of the Tent of the Lord's presence and put it in the water to make it bitter. 18 Then he shall loosen the woman's hair and put the offering of flour in her hands. In his hands the priest shall hold the bowl containing the bitter water that brings a curse. 19 Then the priest shall make the woman agree to this oath spoken by the priest: “If you have not committed adultery, you will not be harmed by the curse that this water brings. 20 But if you have committed adultery, 21 may the Lord make your name a curse among your people. May he cause your genital organs to shrink and your stomach to swell up. 22 May this water enter your stomach and cause it to swell up and your genital organs to shrink.”
The woman shall respond, “I agree; may the Lord do so.”
23 Then the priest shall write this curse down and wash the writing off into the bowl of bitter water. 24 Before he makes the woman drink the water, which may then cause her bitter pain, 25 the priest shall take the offering of flour out of the woman's hands, hold it out in dedication to the Lord, and present it on the altar. 26 Then he shall take a handful of it as a token offering and burn it on the altar. Finally, he shall make the woman drink the water. 27 If she has committed adultery, the water will cause bitter pain; her stomach will swell up and her genital organs will shrink. Her name will become a curse among her people. 28 But if she is innocent, she will not be harmed and will be able to bear children.
29-30 This is the law in cases where a man is jealous and becomes suspicious that his wife has committed adultery. The woman shall be made to stand in front of the altar, and the priest shall perform this ritual. 31 The husband shall be free of guilt, but the woman, if guilty, must suffer the consequences.
Nešķīstie – ārpus nometnes
(3Moz 15:1–33)1 Kungs sacīja Mozum: 2 “Pavēli Israēla dēliem, lai tie izraida no nometnes visus spitālīgos, ikvienu, kam tek, un ikvienu, kas pieskāries mironim! 3 Gan vīru, gan sievu izdzen no nometnes, lai tie nepadara nešķīstu nometni, kur viņu vidū mītu es!” 4 Un Israēla dēli tā darīja un izraidīja tos visus ārā no nometnes, – kā Kungs Mozum teica, tā Israēla dēli darīja.
Grēka izsūdzēšana un nodarījuma atlīdzināšana
(3Moz 5:20–26)5 Un Kungs sacīja Mozum: 6 “Saki Israēla dēliem: ja vīrs vai sieva izdara kādu grēku, ar ko cilvēks atkrīt no Kunga, tad tie ir vainīgi! 7 Tas lai atzīst grēku, ko darījis, un atlīdzina visu savu vainu – vēl piekto daļu lai pieliek klāt un dod tam, kam viņš ko nodarījis. 8 Bet, ja tam vairs nav neviena, kam vainu atlīdzināt, tad atlīdzība par vainu jādod Kungam – tā tiek priesterim papildus tam aunam, ar ko tiek veikts izlīgums par grēku. 9 Katra upurdāvana no visām Israēla dēlu svētajām dāvanām, ko atnes priesterim, lai viņam arī paliek. 10 Pienesēja svētā dāvana pieder viņam pašam, bet, ja kāds ko dod priesterim, tas paliek viņam.”
Pārbaude sakarā ar laulības pārkāpšanu
11 Un Kungs sacīja Mozum: 12 “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: ja kādu vīru piekrāpj sieva un ir viņam neuzticīga 13 vai ja kāds ar to gulējis, ka noplūst sēkla, un tas viņas vīram palicis noslēpts – ja tas palicis apslēpts, kaut arī viņa kļuvusi nešķīsta un liecinieku nav, un pieķerta viņa nav, 14 bet vīru pārņem greizsirdības gars un viņš ir greizsirdīgs uz savu sievu, kas sevi ir padarījusi nešķīstu, vai ja viņu pārņem greizsirdības gars un viņš ir greizsirdīgs uz savu sievu, bet viņa nav sevi padarījusi nešķīstu –, 15 tad tas vīrs lai ved savu sievu pie priestera un pienes par viņu upuri, desmito daļu ēfas kviešu miltu. Eļļu pār tiem lai nelej un vīraku pār tiem lai neliek, jo tā ir labības dāvana par greizsirdību, tā ir labības dāvana piemiņai, kas atgādina vainu. 16 Lai priesteris viņu pieved un nostāda Kunga priekšā. 17 Lai priesteris iesmeļ māla traukā svēto ūdeni un ņem pīšļus, kas uz Mājokļa grīdas, un ieber ūdenī. 18 Tad priesteris lai nostāda sievu Kunga priekšā, atsedz sievas galvu un liek tai rokās piemiņas labības dāvanu – tā ir labības dāvana par greizsirdību, un priesterim rokā lai ir rūgtais ūdens, kas nes nolādējumu. 19 Lai priesteris viņu nozvērina un saka sievai: ja neviens nav gulējis ar tevi un ja tu neesi nešķīsti krāpusi savu vīru, tad šis rūgtais ūdens, kas nes nolādējumu, nenodarīs tev nekādu ļaunumu. 20 Bet, ja tā ir krāpusi savu vīru, ja ir sevi padarījusi nešķīstu un kāds cits, nevis tās vīrs, ir gulējis ar viņu, 21 tad lai priesteris uzliek sievai nolādējuma zvērestu un lai priesteris saka sievai: lai Kungs padara tevi tavā tautā par lāstu un nolādējuma zvērestu – tad Kungs liks, lai tavi gurni izkalst un tavs vēders uztūkst! 22 Lai ūdens, kas nes nolādējumu, ieplūst tavās iekšās un uzpūš tavu vēderu un izkaltē tavus gurnus! Un sieva lai saka: tiešām, tiešām!
23 Šos lāstus lai priesteris raksta grāmatā un nomazgā ar rūgto ūdeni. 24 Tad lai viņš dod sievai dzert rūgto ūdeni, kas nes nolādējumu, – lai viņa norij ūdeni, kas nolād uz rūgtām sāpēm. 25 Tad lai priesteris paņem no sievas labības dāvanu par greizsirdību un šūpo labības dāvanu Kunga priekšā, un pienes to pie altāra. 26 Lai priesteris ņem sauju no labības dāvanas par piemiņas daļu un kvēpina to uz altāra, pēc tam lai viņš dod sievai dzert ūdeni. 27 Kad viņš tai būs devis dzert ūdeni, tad notiks tā – ja viņa būs sevi darījusi nešķīstu un krāpusi savu vīru, tad nolādējuma ūdens darīs viņai rūgtas sāpes, viņas vēders uztūks un viņas gurni izkaltīs, un tā sieva kļūs savā tautā par lāstu. 28 Bet, ja tā sieva nebūs sevi padarījusi nešķīstu un būs šķīsta, tad nekāda ļaunuma tai nebūs un tai vēl būs bērni.
29 Šis ir likums par greizsirdību – ja sieva piekrāpusi savu vīru un kļuvusi nešķīsta 30 vai ja vīru pārņēmis greizsirdības gars un viņš ir greizsirdīgs uz savu sievu, tad lai viņš nostāda sievu Kunga priekšā un priesteris dara viņai visu, kas šajā likumā. 31 Tad tas vīrs būs brīvs no vainas, bet sieva nesīs savu vainu.”
