The Parable of the Sower
(Mark 4.1-9Luke 8.4-8)1 That same day Jesus left the house and went to the lakeside, where he sat down to teach. 2 The crowd that gathered around him was so large that he got into a boat and sat in it, while the crowd stood on the shore. 3 He used parables to tell them many things.
“Once there was a man who went out to sow grain. 4 As he scattered the seed in the field, some of it fell along the path, and the birds came and ate it up. 5 Some of it fell on rocky ground, where there was little soil. The seeds soon sprouted, because the soil wasn't deep. 6 But when the sun came up, it burned the young plants; and because the roots had not grown deep enough, the plants soon dried up. 7 Some of the seed fell among thorn bushes, which grew up and choked the plants. 8 But some seeds fell in good soil, and the plants bore grain: some had one hundred grains, others sixty, and others thirty.”
9 And Jesus concluded, “Listen, then, if you have ears!”
The Purpose of the Parables
(Mark 4.10-12Luke 8.9Luke 10)10 Then the disciples came to Jesus and asked him, “Why do you use parables when you talk to the people?”
11 Jesus answered, “The knowledge about the secrets of the Kingdom of heaven has been given to you, but not to them. 12 For the person who has something will be given more, so that he will have more than enough; but the person who has nothing will have taken away from him even the little he has. 13 The reason I use parables in talking to them is that they look, but do not see, and they listen, but do not hear or understand. 14 So the prophecy of Isaiah applies to them:
‘This people will listen and listen, but not understand;
they will look and look, but not see,
15 because their minds are dull,
and they have stopped up their ears
and have closed their eyes.
Otherwise, their eyes would see,
their ears would hear,
their minds would understand,
and they would turn to me, says God,
and I would heal them.’
16 “As for you, how fortunate you are! Your eyes see and your ears hear. 17 I assure you that many prophets and many of God's people wanted very much to see what you see, but they could not, and to hear what you hear, but they did not.
Jesus Explains the Parable of the Sower
(Mark 4.13-20Luke 8.11-15)18 “Listen, then, and learn what the parable of the sower means. 19 Those who hear the message about the Kingdom but do not understand it are like the seeds that fell along the path. The Evil One comes and snatches away what was sown in them. 20 The seeds that fell on rocky ground stand for those who receive the message gladly as soon as they hear it. 21 But it does not sink deep into them, and they don't last long. So when trouble or persecution comes because of the message, they give up at once. 22 The seeds that fell among thorn bushes stand for those who hear the message; but the worries about this life and the love for riches choke the message, and they don't bear fruit. 23 And the seeds sown in the good soil stand for those who hear the message and understand it: they bear fruit, some as much as one hundred, others sixty, and others thirty.”
The Parable of the Weeds
24 Jesus told them another parable: “The Kingdom of heaven is like this. A man sowed good seed in his field. 25 One night, when everyone was asleep, an enemy came and sowed weeds among the wheat and went away. 26 When the plants grew and the heads of grain began to form, then the weeds showed up. 27 The man's servants came to him and said, ‘Sir, it was good seed you sowed in your field; where did the weeds come from?’ 28 ‘It was some enemy who did this,’ he answered. ‘Do you want us to go and pull up the weeds?’ they asked him. 29 ‘No,’ he answered, ‘because as you gather the weeds you might pull up some of the wheat along with them. 30 Let the wheat and the weeds both grow together until harvest. Then I will tell the harvest workers to pull up the weeds first, tie them in bundles and burn them, and then to gather in the wheat and put it in my barn.’”
The Parable of the Mustard Seed
(Mark 4.30-32Luke 13.18Luke 19)31 Jesus told them another parable: “The Kingdom of heaven is like this. A man takes a mustard seed and sows it in his field. 32 It is the smallest of all seeds, but when it grows up, it is the biggest of all plants. It becomes a tree, so that birds come and make their nests in its branches.”
The Parable of the Yeast
(Luke 13.20Luke 21)33 Jesus told them still another parable: “The Kingdom of heaven is like this. A woman takes some yeast and mixes it with a bushel of flour until the whole batch of dough rises.”
Jesus' Use of Parables
(Mark 4.33Mark 34)34 Jesus used parables to tell all these things to the crowds; he would not say a thing to them without using a parable. 35 He did this to make come true what the prophet had said,
“I will use parables when I speak to them;
I will tell them things unknown since the creation of the world.”
Jesus Explains the Parable of the Weeds
36 When Jesus had left the crowd and gone indoors, his disciples came to him and said, “Tell us what the parable about the weeds in the field means.”
37 Jesus answered, “The man who sowed the good seed is the Son of Man; 38 the field is the world; the good seed is the people who belong to the Kingdom; the weeds are the people who belong to the Evil One; 39 and the enemy who sowed the weeds is the Devil. The harvest is the end of the age, and the harvest workers are angels. 40 Just as the weeds are gathered up and burned in the fire, so the same thing will happen at the end of the age: 41 the Son of Man will send out his angels to gather up out of his Kingdom all those who cause people to sin and all others who do evil things, 42 and they will throw them into the fiery furnace, where they will cry and gnash their teeth. 43 Then God's people will shine like the sun in their Father's Kingdom. Listen, then, if you have ears!
The Parable of the Hidden Treasure
44 “The Kingdom of heaven is like this. A man happens to find a treasure hidden in a field. He covers it up again, and is so happy that he goes and sells everything he has, and then goes back and buys that field.
The Parable of the Pearl
45 “Also, the Kingdom of heaven is like this. A man is looking for fine pearls, 46 and when he finds one that is unusually fine, he goes and sells everything he has, and buys that pearl.
The Parable of the Net
47 “Also, the Kingdom of heaven is like this. Some fishermen throw their net out in the lake and catch all kinds of fish. 48 When the net is full, they pull it to shore and sit down to divide the fish: the good ones go into the buckets, the worthless ones are thrown away. 49 It will be like this at the end of the age: the angels will go out and gather up the evil people from among the good 50 and will throw them into the fiery furnace, where they will cry and gnash their teeth.
New Truths and Old
51 “Do you understand these things?” Jesus asked them.
“Yes,” they answered.
52 So he replied, “This means, then, that every teacher of the Law who becomes a disciple in the Kingdom of heaven is like a homeowner who takes new and old things out of his storage room.”
Jesus Is Rejected at Nazareth
(Mark 6.1-6Luke 4.16-30)53 When Jesus finished telling these parables, he left that place 54 and went back to his hometown. He taught in the synagogue, and those who heard him were amazed. “Where did he get such wisdom?” they asked. “And what about his miracles? 55 Isn't he the carpenter's son? Isn't Mary his mother, and aren't James, Joseph, Simon, and Judas his brothers? 56 Aren't all his sisters living here? Where did he get all this?” 57 And so they rejected him.
Jesus said to them, “A prophet is respected everywhere except in his hometown and by his own family.” 58 Because they did not have faith, he did not perform many miracles there.
Līdzība par sējēju
(Mk 4:1–9Lk 8:4–8)1 Tajā pašā dienā Jēzus, izgājis no nama, apsēdās jūras krastā. 2 Un liels ļaužu pūlis sapulcējās pie viņa. Tādēļ viņš iekāpa laivā un apsēdās, bet ļaudis stāvēja krastā. 3 Viņš tiem daudz runāja līdzībās, teikdams: “Redzi, sējējs izgāja sēt. 4 Viņam sējot, cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda. 5 Cita krita akmenājā, kur tai nebija daudz zemes; tā tūlīt uzdīga, tādēļ ka tā nebija dziļi zemē. 6 Bet, kad saule uzlēca un dedzināja, tā nokalta, tādēļ ka tai nebija sakņu. 7 Cita sēkla krita starp ērkšķiem, un ērkšķi izauga un to nomāca. 8 Bet cita sēkla krita labā zemē un nesa augļus – cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus. 9 Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”
Kādēļ Jēzus runā līdzībās
(Mk 4:10–12Lk 8:9–10)10 Tad mācekļi, piegājuši viņam klāt, jautāja: “Kādēļ tu ar viņiem runā līdzībās?” 11 Viņš tiem atbildēja: “Jums ir dots zināt Debesu valstības noslēpumus, bet viņiem nav dots. 12 Kam ir, tam tiks dots, un tas būs pārpārēm bagāts, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir. 13 Es viņiem runāju līdzībās tādēļ, ka tie skatīdamies neredz un klausīdamies nedzird un nesaprot. 14 Pie viņiem piepildās Jesajas pravietojums:
jūs gan klausīsieties, bet nesapratīsiet.
Jūs gan skatīsieties, bet neredzēsiet.
15 Jo šīs tautas sirds ir nejūtīga,
viņu ausis ar grūtībām sadzird,
un savas acis viņi ir aizvēruši:
ka tik ar acīm neredzētu
un ar ausīm nedzirdētu,
ar sirdi nesaprastu un neatgrieztos,
lai es viņus dziedinātu.
16 Bet laimīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un tāpat jūsu ausis, jo tās dzird. 17 Es jums saku: patiesi daudzi pravieši un taisnie ilgojās redzēt, ko jūs redzat, bet tie neredzēja, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, bet tie nedzirdēja.
Jēzus skaidro līdzību par sējēju
(Mk 4:13–20Lk 8:11–15)18 Tad nu ieklausieties līdzībā par sējēju: 19 pie ikviena, kas Valstības vārdu dzird, bet neaptver, nāk ļaunais un nolaupa, kas iesēts viņa sirdī. Šis ir tas, kas iesēts ceļmalā. 20 Bet kas sēts akmenājā – tas vārdu dzird un to tūlīt ar prieku uzņem, 21 bet viņā nav sakņu, un viņš ilgi neiztur. Kad nāk spaidi un vajāšanas vārda dēļ, tas tūlīt apgrēkojas. 22 Bet kas sēts starp ērkšķiem – tas vārdu dzird, bet laicīgās rūpes un bagātības viltus to noslāpē, un viņš kļūst neauglīgs. 23 Bet kas sēts labā zemē – tas vārdu dzird un saprot, un viņš nes augļus – cits simtkārtīgus, cits sešdesmitkārtīgus, cits trīsdesmitkārtīgus.”
Līdzība par nezālēm labības laukā
24 Viņš tiem stāstīja vēl kādu līdzību: “Debesu valstība līdzīga cilvēkam, kas labu sēklu iesēja savā tīrumā, 25 bet, kad ļaudis gulēja, atnāca viņa ienaidnieks un iesēja nezāles starp kviešiem, un aizgāja. 26 Kad izauga labība un vārpās brieda graudi, kļuva redzamas arī nezāles. 27 Nama saimnieka kalpi atnāca pie viņa un teica: kungs, vai tad tu tīrumu neapsēji ar labu sēklu? No kurienes gan tur nezāles? 28 Viņš tiem atbildēja: tas ir ienaidnieka darbs. Tad kalpi viņam jautāja: vai tu gribi, lai ejam tās izravēt? 29 Viņš tiem atbildēja: nē, ka, nezāles ravēdami, jūs neizraujat līdzi arī kviešus. 30 Ļaujiet abiem augt kopā līdz pļaujai, un pļaujas laikā es teikšu pļāvējiem: savāciet vispirms nezāles un sasieniet tās kūlīšos sadedzināšanai, bet kviešus savāciet manos šķūņos.”
Līdzība par sinepju graudiņu un raugu
(Mk 4:30–32Lk 13:18–21)31 Vēl citu līdzību Jēzus tiem stāstīja: “Debesu valstība ir līdzīga sinepju graudiņam, ko kāds cilvēks iesēj savā laukā. 32 Tā gan ir pati mazākā no sēklām, bet, kad izaug, ir lielāka par citiem stādiem un kļūst par koku, tā ka pat debesu putni ligzdo tā zaros.” 33 Vēl citu līdzību viņš tiem sacīja: “Debesu valstība ir līdzīga raugam, ko sieviete ņēma un iejauca trīs mēros miltu, līdz visa mīkla uzrūga.” 34 To visu Jēzus ļaužu pūlim runāja līdzībās, un bez līdzībām viņš tiem nerunāja. 35 Tā piepildījās, ko Kungs caur pravieti sacījis: es atvēršu muti līdzībās, lai izverd viss apslēptais no radīšanas sākuma.
Jēzus skaidro līdzību par nezālēm
36 Pēc tam Jēzus, aizsūtījis ļaudis projām, iegāja namā. Pie viņa piegāja mācekļi un lūdza: “Izskaidro mums līdzību par nezālēm tīrumā.” 37 Viņš tiem atbildēja: “Labās sēklas sējējs ir Cilvēka Dēls, 38 un tīrums ir pasaule, un labā sēkla ir Valstības dēli, bet nezāles ir ļaunā dēli. 39 Ienaidnieks, kas tās sējis, ir velns, bet pļauja ir laiku piepildījums, un pļāvēji ir eņģeļi. 40 Tāpat kā savāc nezāles un ugunī sadedzina, būs arī laiku beigās: 41 Cilvēka Dēls sūtīs savus eņģeļus, un tie savāks no viņa Valstības visas apgrēcības un visus ļauna darītājus 42 un tos iemetīs ugunīgā kurtuvē – tur būs vaimanas un zobu griešana. 43 Tad taisnie mirdzēs kā saule sava Tēva valstībā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!
Līdzība par apslēpto mantu, pērli un tīklu
44 Debesu valstība ir līdzīga tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atradis noslēpj un ar prieku iet un pārdod visu, kas tam ir, un iegādājas šo tīrumu. 45 Vēl Debesu valstība ir līdzīga tirgotājam, kas meklē labas pērles. 46 Atradis vienu ļoti vērtīgu, viņš iet un pārdod visu, kas tam ir, un iegādājas to. 47 Vēl Debesu valstība ir līdzīga jūrā izmestam tīklam, kurā saķer dažādas zivis. 48 Kad tīkls pilns, to izvelk krastā un sēdot labās zivis savāc grozos, bet sapuvušās izmet ārā. 49 Tā būs laiku beigās: eņģeļi izies un nošķirs ļaunos no taisnajiem 50 un iemetīs tos ugunīgā kurtuvē – tur būs vaimanas un zobu griešana.
Līdzība par jaunām un vecām lietām
51 Vai jūs to visu saprotat?” Tie viņam atbild: “Jā.” 52 Tad Jēzus tiem sacīja: “Tādēļ ikviens rakstu mācītājs, kas mācīts Debesu valstības lietās, ir līdzīgs tādam nama saimniekam, kas dod no savas dārgumu krātuves gan jauno, gan veco.”
Jēzus Nācaretē
(Mk 6:1–6Lk 4:16–30)53 Kad Jēzus šīs līdzības bija pateicis, viņš devās projām no turienes. 54 Atnācis savā tēvu zemē, viņš vietējos ļaudis mācīja viņu sinagogā, tā ka tie brīnījās: “No kurienes viņā tāda gudrība un tādi spēki? 55 Vai tad viņš nav namdara dēls? Vai viņa māte nav Marija un brāļi – Jēkabs, Jāzeps, Sīmanis un Jūda? 56 Un vai visas viņa māsas nav pie mums? No kurienes tad viņam tas viss?” 57 Un tā tie apgrēkojās viņa dēļ. Tad Jēzus tiem sacīja: “Pravietis nekur nav mazāk godāts kā savā tēvu zemē un savā namā.” 58 Un Jēzus tur nedarīja daudz brīnumu viņu neticības dēļ.
