Turn from Your Sins or Die
1 At that time some people were there who told Jesus about the Galileans whom Pilate had killed while they were offering sacrifices to God. 2 Jesus answered them, “Because those Galileans were killed in that way, do you think it proves that they were worse sinners than all other Galileans? 3 No indeed! And I tell you that if you do not turn from your sins, you will all die as they did. 4 What about those eighteen people in Siloam who were killed when the tower fell on them? Do you suppose this proves that they were worse than all the other people living in Jerusalem? 5 No indeed! And I tell you that if you do not turn from your sins, you will all die as they did.”
The Parable of the Unfruitful Fig Tree
6 Then Jesus told them this parable: “There was once a man who had a fig tree growing in his vineyard. He went looking for figs on it but found none. 7 So he said to his gardener, ‘Look, for three years I have been coming here looking for figs on this fig tree, and I haven't found any. Cut it down! Why should it go on using up the soil?’ 8 But the gardener answered, ‘Leave it alone, sir, just one more year; I will dig around it and put in some fertilizer. 9 Then if the tree bears figs next year, so much the better; if not, then you can have it cut down.’”
Jesus Heals a Crippled Woman on the Sabbath
10 One Sabbath Jesus was teaching in a synagogue. 11 A woman there had an evil spirit that had kept her sick for eighteen years; she was bent over and could not straighten up at all. 12 When Jesus saw her, he called out to her, “Woman, you are free from your sickness!” 13 He placed his hands on her, and at once she straightened herself up and praised God.
14 The official of the synagogue was angry that Jesus had healed on the Sabbath, so he spoke up and said to the people, “There are six days in which we should work; so come during those days and be healed, but not on the Sabbath!”
15 The Lord answered him, “You hypocrites! Any one of you would untie your ox or your donkey from the stall and take it out to give it water on the Sabbath. 16 Now here is this descendant of Abraham whom Satan has kept in bonds for eighteen years; should she not be released on the Sabbath?” 17 His answer made his enemies ashamed of themselves, while the people rejoiced over all the wonderful things that he did.
The Parable of the Mustard Seed
(Matthew 13.31Matthew 32Mark 4.30-32)
18 Jesus asked, “What is the Kingdom of God like? What shall I compare it with? 19 It is like this. A man takes a mustard seed and plants it in his field. The plant grows and becomes a tree, and the birds make their nests in its branches.”
The Parable of the Yeast
(Matthew 13.33)
20 Again Jesus asked, “What shall I compare the Kingdom of God with? 21 It is like this. A woman takes some yeast and mixes it with a bushel of flour until the whole batch of dough rises.”
The Narrow Door
(Matthew 7.13Matthew 14Matthew 21-23)
22 Jesus went through towns and villages, teaching the people and making his way toward Jerusalem. 23 Someone asked him, “Sir, will just a few people be saved?”
Jesus answered them, 24 “Do your best to go in through the narrow door; because many people will surely try to go in but will not be able. 25 The master of the house will get up and close the door; then when you stand outside and begin to knock on the door and say, ‘Open the door for us, sir!’ he will answer you, ‘I don't know where you come from!’ 26 Then you will answer, ‘We ate and drank with you; you taught in our town!’ 27 But he will say again, ‘I don't know where you come from. Get away from me, all you wicked people!’ 28 How you will cry and gnash your teeth when you see Abraham, Isaac, and Jacob, and all the prophets in the Kingdom of God, while you are thrown out! 29 People will come from the east and the west, from the north and the south, and sit down at the feast in the Kingdom of God. 30 Then those who are now last will be first, and those who are now first will be last.”
Jesus' Love for Jerusalem
(Matthew 23.37-39)
31 At that same time some Pharisees came to Jesus and said to him, “You must get out of here and go somewhere else, because Herod wants to kill you.”
32 Jesus answered them, “Go and tell that fox: ‘I am driving out demons and performing cures today and tomorrow, and on the third day I shall finish my work.’ 33 Yet I must be on my way today, tomorrow, and the next day; it is not right for a prophet to be killed anywhere except in Jerusalem.
34 “Jerusalem, Jerusalem! You kill the prophets, you stone the messengers God has sent you! How many times I wanted to put my arms around all your people, just as a hen gathers her chicks under her wings, but you would not let me! 35 And so your Temple will be abandoned. I assure you that you will not see me until the time comes when you say, ‘God bless him who comes in the name of the Lord.’”
Atgriezieties no grēkiem vai iesiet bojā
1 Tajā brīdī atnāca kādi cilvēki un pavēstīja Jēzum par galilejiešiem, kuru asinis Pilāts bija sajaucis ar viņu upuriem. 2 Jēzus tiem atbildēja, sacīdams: “Vai jums šķiet, ka šie galilejieši ir bijuši grēcīgāki par citiem galilejiešiem, ka tā cietuši? 3 Nebūt ne, es jums saku, bet, ja jūs neatgriezīsieties no grēkiem, jūs visi tāpat aiziesiet bojā. 4 Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņpadsmit, kuriem uzkrita tornis Sīloāmā un tos nosita, bija to pelnījuši vairāk nekā citi Jeruzālemē? 5 Nebūt ne, es jums saku, bet, ja jūs neatgriezīsieties no grēkiem, jūs visi tāpat aiziesiet bojā.”
Līdzība par neauglīgo vīģes koku
6 Tad viņš stāstīja šādu līdzību: “Kādam cilvēkam bija vīģes koks, stādīts viņa vīnadārzā, un viņš nāca un meklēja tajā augļus, bet neatrada. 7 Un viņš sacīja dārza kopējam: redzi, jau trīs gadus es te nāku cerībā atrast augļus šajā vīģes kokā, bet neatrodu. Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi! 8 Bet dārza kopējs atbildēja: kungs, atstāj to vēl šo gadu, kamēr es to aproku un apmēsloju. 9 Un, ja tas turpmāk dos augļus, labi; bet, ja ne, tad nocērt to.”
Jēzus sabatā dziedina savilkto sievieti
10 Kādā sinagogā viņš mācīja sabatos. 11 Redzi, bija sieviete, kurai jau astoņpadsmit gadus bija nespēka gars, un viņa bija salīkusi un nespēja iztaisnoties. 12 Jēzus, viņu ieraudzījis, pieaicināja sev klāt un sacīja: “Sieviete, tu esi atbrīvota no savas slimības.” 13 Viņš tai uzlika rokas, un viņa tūdaļ iztaisnojās un sāka godināt Dievu. 14 Bet sinagogas priekšnieks, saskaities, ka Jēzus dziedina sabatā, vērsās pie ļaužu pūļa: “Ir sešas dienas, kurās jāstrādā. Tad nāciet tajās un topiet dziedināti, bet ne sabatā.” 15 Bet Kungs viņam atbildēja: “Liekuļi, vai tad sabatā jebkurš no jums neatraisa savu vērsi vai ēzeli no siles un neved to dzirdināt? 16 Redzi, vai šo Ābrahāma meitu, kuru sātans ir turējis sasietu jau astoņpadsmit gadus, nevajadzēja sabatā atbrīvot no saitēm?” 17 Viņam tā runājot, visi viņa pretinieki nokaunējās, bet ļaužu pūlis priecājās par tām brīnumainajām lietām, kas notika caur viņu.
Līdzība par sinepju graudiņu
(Mt 13:31–32Mk 4:30–32)
18 Tad viņš teica: “Kam Dieva valstība ir līdzīga, ar ko lai to salīdzinu? 19 Tā līdzīga sinepju graudiņam, kuru cilvēks ņēma un iesēja savā dārzā, un tas izauga un kļuva par koku, un debesu putni ligzdoja tā zaros.”
Līdzība par raugu
(Mt 13:33)
20 Vēlreiz viņš sacīja: “Ar ko lai salīdzinu Dieva valstību? 21 Tā ir līdzīga raugam, ko sieviete ņēma un iejauca trīs mēros miltu, līdz visa mīkla uzrūga.”
Šaurie vārti
(Mt 7:13–14)
22 Viņš mācīdams pārstaigāja pilsētas un ciemus, ejot ceļā uz Jeruzālemi. 23 Kāds viņam jautāja: “Vai tikai nedaudzi tiks izglābti?” Viņš tiem atbildēja: 24 “Cīnieties ieiet pa šaurajiem vārtiem, jo es jums saku, daudzi centīsies ieiet, bet nespēs. 25 Ja jūs tikai tad, kad nama saimnieks piecelsies un durvis aizslēgs, ārpusē stāvēdami, sāksiet klauvēt pie durvīm un teikt: kungs, atver mums! – viņš jums atbildēs: es jūs nepazīstu un nezinu, no kurienes jūs esat. 26 Tad jūs teiksiet: mēs kopā ar tevi ēdām un dzērām, un tu mācīji mūs ielās. 27 Un viņš jums atbildēs: es nezinu, no kurienes jūs esat. Atkāpieties no manis, jūs visi ļauna darītāji! 28 Tur būs vaimanas un zobu griešana, kad jūs redzēsiet Ābrahāmu un Īzaku, un Jēkabu, un visus praviešus Dieva valstībā, bet sevi pašus izmestus ārā. 29 Un tie nāks no austrumiem un rietumiem, no ziemeļiem un dienvidiem un apsēdīsies pie galda Dieva valstībā. 30 Redzi, ir pēdējie, kas būs pirmie, un pirmie, kas būs pēdējie.”
Jēzus raud par Jeruzālemi
(Mt 23:37–39)
31 Tad pienāca daži farizeji un viņam sacīja: “Aizej no šejienes un dodies prom, jo Hērods grib tevi nonāvēt.” 32 Viņš tiem sacīja: “Ejiet un sakiet šai lapsai: redzi, es izdzenu dēmonus un dziedinu vēl šodien un rīt, bet trešajā dienā es pabeigšu. 33 Patiešām, šodien un rīt un vēl nākamajā dienā man ir jābūt ceļā, jo neklājas pravietim tikt nonāvētam ārpus Jeruzālemes. 34 Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nonāvē praviešus un nomētā akmeņiem tos, kas pie tevis ir sūtīti! Cik bieži es esmu gribējis sapulcināt tavus bērnus, kā putns pulcina mazuļus zem saviem spārniem, bet jūs negribējāt. 35 Redzi, jūsu nams jums ir atstāts izpostīts. Un es jums saku: jūs vairs neredzēsiet mani, līdz nāks laiks, kad jūs teiksiet: svētīts, kas nāk Kunga vārdā!