Blessings for Obedience
(Deuteronomy 7.12-24Deuteronomy 28.1-14)
1 The Lord said, “Do not make idols or set up statues, stone pillars, or carved stones to worship. I am the Lord your God. 2 Keep the religious festivals and honor the place where I am worshiped. I am the Lord.
3 “If you live according to my laws and obey my commands, 4 I will send you rain at the right time, so that the land will produce crops and the trees will bear fruit. 5 Your crops will be so plentiful that you will still be harvesting grain when it is time to pick grapes, and you will still be picking grapes when it is time to plant grain. You will have all that you want to eat, and you can live in safety in your land.
6 “I will give you peace in your land, and you can sleep without being afraid of anyone. I will get rid of the dangerous animals in the land, and there will be no more war there. 7 You will be victorious over your enemies; 8 five of you will be able to defeat a hundred, and a hundred will be able to defeat ten thousand. 9 I will bless you and give you many children; I will keep my part of the covenant that I made with you. 10 Your harvests will be so plentiful that they will last for a year, and even then you will have to throw away what is left of the old harvest to make room for the new. 11 I will live among you in my sacred Tent, and I will never turn away from you. 12 I will be with you; I will be your God, and you will be my people. 13 I, the Lord your God, brought you out of Egypt so that you would no longer be slaves. I broke the power that held you down and I let you walk with your head held high.”
Punishment for Disobedience
(Deuteronomy 28.15-68)
14 The Lord said, “If you will not obey my commands, you will be punished. 15 If you refuse to obey my laws and commands and break the covenant I have made with you, 16 I will punish you. I will bring disaster on you—incurable diseases and fevers that will make you blind and cause your life to waste away. You will plant your crops, but it will do you no good, because your enemies will conquer you and eat what you have grown. 17 I will turn against you, so that you will be defeated, and those who hate you will rule over you; you will be so terrified that you will run when no one is chasing you.
18 “If even after all of this you still do not obey me, I will increase your punishment seven times. 19 I will break your stubborn pride; there will be no rain, and your land will be dry and as hard as iron. 20 All your hard work will do you no good, because your land will not produce crops and the trees will not bear fruit.
21 “If you still continue to resist me and refuse to obey me, I will again increase your punishment seven times. 22 I will send dangerous animals among you, and they will kill your children, destroy your livestock, and leave so few of you that your roads will be deserted.
23 “If after all of this punishment you still do not listen to me, but continue to defy me, 24 then I will turn on you and punish you seven times harder than before. 25 I will bring war on you to punish you for breaking our covenant, and if you gather in your cities for safety, I will send incurable diseases among you, and you will be forced to surrender to your enemies. 26 I will cut off your food supply, so that ten women will need only one oven to bake all the bread they have. They will ration it out, and when you have eaten it all, you will still be hungry.
27 “If after all of this you still continue to defy me and refuse to obey me, 28 then in my anger I will turn on you and again make your punishment seven times worse than before. 29 Your hunger will be so great that you will eat your own children. 30 I will destroy your places of worship on the hills, tear down your incense altars, and throw your dead bodies on your fallen idols. In utter disgust 31 I will turn your cities into ruins, destroy your places of worship, and refuse to accept your sacrifices. 32 I will destroy your land so completely that the enemies who occupy it will be shocked at the destruction. 33 I will bring war on you and scatter you in foreign lands. Your land will be deserted, and your cities left in ruins. 34-35 Then the land will enjoy the years of complete rest that you would not give it; it will lie abandoned and get its rest while you are in exile in the land of your enemies.
36 “I will make those of you who are in exile so terrified that the sound of a leaf blowing in the wind will make you run. You will run as if you were being pursued in battle, and you will fall when there is no enemy near you. 37 You will stumble over one another when no one is chasing you, and you will be unable to fight against any enemy. 38 You will die in exile, swallowed up by the land of your enemies. 39 The few of you who survive in the land of your enemies will waste away because of your own sin and the sin of your ancestors.
40 “But your descendants will confess their sins and the sins of their ancestors, who resisted me and rebelled against me, 41 and caused me to turn against them and send them into exile in the land of their enemies. At last, when your descendants are humbled and they have paid the penalty for their sin and rebellion, 42 I will remember my covenant with Jacob and with Isaac and with Abraham, and I will renew my promise to give my people the land. 43 First, however, the land must be rid of its people, so that it can enjoy its complete rest, and they must pay the full penalty for having rejected my laws and my commands. 44 But even then, when they are still in the land of their enemies, I will not completely abandon them or destroy them. That would put an end to my covenant with them, and I am the Lord their God. 45 I will renew the covenant that I made with their ancestors when I showed all the nations my power by bringing my people out of Egypt, in order that I, the Lord, might be their God.”
46 All these are the laws and commands that the Lord gave to Moses on Mount Sinai for the people of Israel.
Svētība par paklausību
(5Moz 7:12–245Moz 28:1–14)
1 Netaisiet sev dievekļus un tēlus, neslejiet elku stabus un nelieciet savā zemē akmeņus ar zīmēm, lai zemotos tiem, jo es esmu Kungs, jūsu Dievs! 2 Ievērojiet manus sabatus un bīstieties mana svētuma – es esmu Kungs!
3 Ja jūs dzīvosiet pēc maniem likumiem, turēsiet manus baušļus un pildīsiet tos, 4 tad es savlaicīgi došu jums lietu, došu jūsu zemei augļus un koki, kas uz lauka, dos savu ražu. 5 Kuļamais laiks jums ilgs līdz ražai, bet ražas laiks ilgs līdz sējai – savu maizi jūs ēdīsiet līdz sātam un droši dzīvosiet savā zemē. 6 Es došu zemei mieru, jūs gulsieties, un neviens jūs nebaidīs – es iznīdēšu no zemes ļaunus zvērus, un zobens jūsu zemi neskars. 7 Jūs vajāsiet savus ienaidniekus, un tie kritīs no zobena jūsu priekšā. 8 Pieci jūs vajāsiet simtu, un simts jūs vajāsiet milzum daudz, un jūsu naidnieki kritīs no zobena jūsu priekšā. 9 Es pats jums pievērsīšos un darīšu jūs auglīgus, vairošu jūs un slēgšu ar jums savu derību. 10 Jūs ēdīsiet vecos krājumus un varēsiet tos izmest, lai dotu vietu jaunajai ražai. 11 Savu Mājokli es likšu starp jums, es neatstāšu jūs. 12 Es staigāšu jūsu vidū un būšu jums par Dievu, un jūs būsiet man par tautu. 13 Es esmu Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jums tiem nebūtu jāvergo, es satriecu jūsu jūga kokus, es liku jums staigāt stalti!
Lāsts par nepaklausību
(5Moz 28:15–68)
14 Ja jūs man neklausīsiet un nepildīsiet visus manus baušļus, 15 un atmetīsiet manus likumus, pametīsiet manas tiesas, vairs nepildīsiet manus baušļus, lauzīsiet manu derību, 16 tad es jums darīšu šādi – piemeklēšu jūs ar šausmām, diloni, drudzi, acu kaiti, likšu, lai galīgi nonīkstat: tukšā savu sēklu tad sēsiet, un jūsu ienaidnieki to aprīs. 17 Savu vaigu es griezīšu pret jums, jūs sitīs jūsu ienaidnieku priekšā, pār jums valdīs tie, kas jūs nīst, un jūs bēgsiet, kaut neviens nevajās!
18 Ja vēl jūs mani neklausīsiet, tad es jūs septiņkārt pārmācīšu par jūsu grēkiem. 19 Es jūsu dīžīgo lepnumu salauzīšu, es jūsu debesis par dzelzi padarīšu un jūsu zemi par varu! 20 Jūsu spēks izsīks tukšā, jūsu zeme nedos ražu un koki nenesīs augļus. 21 Ja jūs iesiet pret mani un negribēsiet mani klausīt ar labu, tad es par jūsu grēkiem sūtīšu septiņkārt vairāk sitienu. 22 Es uzsūtīšu jums lauka zvērus, tie jums nolaupīs bērnus, iznīdēs jūsu lopus, tā izdeldēs jūs, ka jūsu ceļi būs tukši. 23 Un, ja tad vēl jūs man nepievērsīsieties, bet iesiet pret mani, 24 tad arī es iešu pret jums un sitīšu jūs vēl septiņkārt par jūsu grēkiem. 25 Es likšu, lai zobens nāk pār jums, tas riebtin atriebs manu derību, un pilsētās, kur jūs pulcēsieties, es uzsūtīšu jums sērgu, un jūs tiksiet nodoti ienaidnieka rokā! 26 Kad es jums aplauzīšu labības vārpas, tad desmit sievas ceps savu maizi vienā krāsnī, tik, cik sējāt, tik dabūsiet atpakaļ – jūs ēdīsiet, bet sāta negūsiet!
27 Ja pat tad jūs mani neklausīsiet, bet iesiet pret mani, 28 tad arī es iešu pret jums ar dusmību. Es pats jūs septiņkārt pārmācīšu par jūsu grēkiem. 29 Jūs ēdīsiet savu dēlu miesu, un savu meitu miesu jūs ēdīsiet! 30 Es nopostīšu jūsu augstienes, nocirtīšu jūsu saules stabus, nometīšu jūsu līķus pār jūsu nedzīvajiem elkiem, un tad es jūs pametīšu! 31 Jūsu pilsētas es padarīšu par postažu, jūsu svētvietas es izdeldēšu, jūsu tīkamo smaržu es neodīšu! 32 Es izdeldēšu zemi tā, ka par to šausmināsies jūsu ienaidnieki, kas tur apmetīsies. 33 Es jūs izkaisīšu starp tautām, atkailināšu pret jums zobenu, un jūsu zeme taps izdeldēta un jūsu pilsētas – par postažu! 34 Tad visas dienas, kamēr zeme gulēs izdeldēta, tā savus sabatus atgūsies, kad jūs būsiet projām savu ienaidnieku zemē – tad zeme savus sabatus atgūsies! 35 Visas savas izpostījuma dienas tā atgūsies tos sabatus, kuru tai nebija jūsu sabatos, kamēr jūs tur mitāt. 36 Bet tiem no jums, kas paliks pāri, es ienaidnieku zemēs uzsūtīšu sirds bailību, un viņus trenks čabošu lapu skaņa, viņi muks kā no zobena, un viņi kritīs, kaut neviens nevajās. 37 Viņi klups viens pār otru kā no zobena, kaut neviens nevajās, – jūsu ienaidnieku priekšā jūs necelsieties! 38 Jūs aiziesiet bojā svešu tautu vidū, un jūsu ienaidnieku zeme jūs aprīs. 39 Tie, kas vēl paliks pāri, sapūs grēka dēļ savu ienaidnieku zemēs, savu tēvu vainas dēļ tie sapūs kopā ar tiem. 40 Bet, ja viņi atzīs savu vainu un savu tēvu vainu, savu dumpību, ko pret mani dumpojuši, un to, ka pret mani gājuši, 41 tad arī es iziešu tiem pretī un aizvedīšu viņus uz ienaidnieku zemi, varbūt tad viņu neapgraizītās sirdis pakļausies, tad viņi atzīs savu vainu! 42 Tad es atcerēšos savu derību ar Jēkabu un arī savu derību ar Īzaku, un arī savu derību ar Ābrahāmu es atcerēšos, un arī to zemi es atcerēšos. 43 Bet zeme vēl būs pamesta un savus sabatus atgūsies, izdeldēta, viņi tur nemitīs – tad viņi atzīs savas vainas, to, ka atmeta manas tiesas un atkāpās no maniem likumiem. 44 Kaut arī tie mitīs savu ienaidnieku zemē, es tos nepametīšu, neatstāšos no viņiem, negribēšu viņus piebeigt un lauzt savu derību ar tiem, jo es esmu Kungs, viņu Dievs. 45 Viņu dēļ es atcerēšos savu derību ar viņu priekštečiem, kurus es izvedu no Ēģiptes citu tautu acu priekšā, lai būtu viņiem par Dievu, – es esmu Kungs!”
46 Šie ir likumi, tiesas un bauslība, ko Kungs lika starp sevi un Israēla dēliem Sīnaja kalnā caur Mozu.