The Seventh Year
(Deuteronomy 15.1-11)1 The Lord spoke to Moses on Mount Sinai and commanded him 2 to give the following regulations to the people of Israel. When you enter the land that the Lord is giving you, you shall honor the Lord by not cultivating the land every seventh year. 3 You shall plant your fields, prune your vineyards, and gather your crops for six years. 4 But the seventh year is to be a year of complete rest for the land, a year dedicated to the Lord. Do not plant your fields or prune your vineyards. 5 Do not even harvest the grain that grows by itself without being planted, and do not gather the grapes from your unpruned vines; it is a year of complete rest for the land. 6 Although the land has not been cultivated during that year, it will provide food for you, your slaves, your hired men, the foreigners living with you, 7 your domestic animals, and the wild animals in your fields. Everything that it produces may be eaten.
The Year of Restoration
8 Count seven times seven years, a total of forty-nine years. 9 Then, on the tenth day of the seventh month, the Day of Atonement, send someone to blow a trumpet throughout the whole land. 10 In this way you shall set the fiftieth year apart and proclaim freedom to all the inhabitants of the land. During this year all property that has been sold shall be restored to the original owner or the descendants, and any who have been sold as slaves shall return to their families. 11 You shall not plant your fields or harvest the grain that grows by itself or gather the grapes in your unpruned vineyards. 12 The whole year shall be sacred for you; you shall eat only what the fields produce of themselves.
13 In this year all property that has been sold shall be restored to its original owner. 14 So when you sell land to an Israelite or buy land, do not deal unfairly. 15 The price is to be set according to the number of years the land can produce crops before the next Year of Restoration. 16 If there are many years, the price shall be higher, but if there are only a few years, the price shall be lower, because what is being sold is the number of crops the land can produce. 17 Do not cheat an Israelite, but obey the Lord your God.
The Problem of the Seventh Year
18 Obey all the Lord's laws and commands, so that you may live in safety in the land. 19 The land will produce its crops, and you will have all you want to eat and will live in safety.
20 But someone may ask what there will be to eat during the seventh year, when no fields are planted and no crops gathered. 21 The Lord will bless the land in the sixth year so that it will produce enough food for two years. 22 When you plant your fields in the eighth year, you will still be eating what you harvested during the sixth year, and you will have enough to eat until the crops you plant that year are harvested.
Restoration of Property
23 Your land must not be sold on a permanent basis, because you do not own it; it belongs to God, and you are like foreigners who are allowed to make use of it.
24 When land is sold, the right of the original owner to buy it back must be recognized. 25 If any of you Israelites become poor and are forced to sell your land, your closest relative is to buy it back. 26 If you have no relative to buy it back, you may later become prosperous and have enough to buy it back yourself. 27 In that case you must pay to the one who bought it a sum that will make up for the years remaining until the next Year of Restoration, when you would in any event recover your land. 28 But if you do not have enough money to buy the land back, it remains under the control of the one who bought it until the next Year of Restoration. In that year it will be returned to its original owner.
29 If you sell a house in a walled city, you have the right to buy it back during the first full year from the date of sale. 30 But if you do not buy it back within the year, you lose the right of repurchase, and the house becomes the permanent property of the purchasers and their descendants; it will not be returned in the Year of Restoration. 31 But houses in unwalled villages are to be treated like fields; the original owner has the right to buy them back, and they are to be returned in the Year of Restoration. 32 However, Levites have the right to buy back at any time their property in the cities assigned to them. 33 If a house in one of these cities is sold by a Levite and is not bought back, it must be returned in the Year of Restoration, because the houses which the Levites own in their cities are their permanent property among the people of Israel. 34 But the pasture land around the Levite cities shall never be sold; it is their property forever.
Loans to the Poor
35 If any Israelites living near you become poor and cannot support themselves, you must provide for them as you would for a hired worker, so that they can continue to live near you. 36 Do not charge Israelites any interest, but obey God and let them live near you. 37 Do not make them pay interest on the money you lend them, and do not make a profit on the food you sell them. 38 This is the command of the Lord your God, who brought you out of Egypt in order to give you the land of Canaan and to be your God.
Release of Slaves
39 If any Israelites living near you become so poor that they sell themselves to you as a slave, you shall not make them do the work of a slave. 40 They shall stay with you as hired workers and serve you until the next Year of Restoration. 41 At that time they and their children shall leave you and return to their family and to the property of their ancestors. 42 The people of Israel are the Lord's slaves, and he brought them out of Egypt; they must not be sold into slavery. 43 Do not treat them harshly, but obey your God. 44 If you need slaves, you may buy them from the nations around you. 45 You may also buy the children of the foreigners who are living among you. Such children born in your land may become your property, 46 and you may leave them as an inheritance to your children, whom they must serve as long as they live. But you must not treat any Israelites harshly.
47 Suppose a foreigner living with you becomes rich, while some Israelites become poor and sell themselves as slaves to that foreigner or to a member of that foreigner's family. 48 After they are sold, they still have the right to be bought back. A brother 49 or an uncle or a cousin or another close relative may buy them back; or if they themselves earn enough, they may buy their own freedom. 50 They must consult the one who bought them, and they must count the years from the time they sold themselves until the next Year of Restoration and must set the price for their release on the basis of the wages paid hired workers. 51-52 They must refund a part of the purchase price according to the number of years left, 53 as if they had been hired on an annual basis. Their master must not treat them harshly. 54 If they are not set free in any of these ways, they and their children must be set free in the next Year of Restoration. 55 Israelites cannot be permanent slaves, because the people of Israel are the Lord's slaves. He brought them out of Egypt; he is the Lord their God.
Sabata gads
(5Moz 15:1–11)1 Kungs sacīja Mozum Sīnaja kalnā: 2 “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: kad jūs nonāksiet tajā zemē, ko es jums došu, tai zemei būs jāsvin sabats Kungam. 3 Sešus gadus apsēj savus laukus un sešus gadus apgriez savu vīnadārzu, un novāc tā ražu. 4 Bet septītajā gadā ir sabatu sabats – lai zemei ir sabats Kungam – savus laukus neapsēj un savu vīnadārzu neapgriez! 5 Kas izaug pats no sevis, to nenovāc, un vīnogas no neapgrieztajiem vīnogulājiem nelasi – lai zemei ir sabatu sabats. 6 Sabata gadā ēdiet, kas pats no sevis izaudzis, – tu un tavi vergi, verdzenes, algādži un tie, kas pie tevis apmetušies, 7 tavi lopi un zvēri, kas tavā zemē, – visa raža lai jums ir par ēdamo!
Gaviļu gads
8 Noskaiti septiņus sabata gadus, pa septiņiem gadiem septiņas reizes, septiņi sabata gadi ir četrdesmit deviņi gadi. 9 Septītā mēneša desmitajā dienā skaļi pūt ragu – tā ir grēku izlīguma diena, – pūt ragu visā zemē. 10 Svētiet piecdesmito gadu, pasludiniet savā zemē brīvlaišanu visiem, kas tur mīt, tas lai jums ir jubilejas gads – atgriezieties katrs pie sava īpašuma un dodieties atpakaļ katrs pie savas dzimtas. 11 Piecdesmitais gads jums ir jubilejas gads – nesējiet un nenovāciet to, kas izaudzis pats, un nelasiet vīnogas no neapgrieztiem vīnogulājiem. 12 Tas ir jubilejas gads, tas lai jums ir svēts, – ēdiet to, kas izaudzis uz lauka.
13 Jubilejas gadā visi atgriezieties savā īpašumā. 14 Ja tu to pārdod savam tuvākajam vai pērc no sava tuvākā – nedariet pāri viens otram. 15 No sava tuvākā pērc pēc gadu skaita, kas pagājis kopš jubilejas gada, bet viņš lai tev pārdod pēc ražas gadu skaita. 16 Ja vēl daudz gadu, palielini cenu, bet, ja maz gadu, tad samazini cenu – jo viņš tev pārdod pēc ražas gadu skaita. 17 Nedariet pāri viens otram, bet bīstieties Dieva – jo es esmu Kungs, jūsu Dievs.
18 Pildiet manus likumus un turiet manas tiesas – ievērojiet tās, un jūs dzīvosiet zemē droši. 19 Tad zeme dos savus augļus un jūs ēdīsiet līdz sātam un dzīvosiet tur droši. 20 Bet, ja sakāt: ko mēs ēdīsim septītajā gadā – mēs taču nedrīkstam sēt un mēs nenovāksim nekādu ražu?! – 21 es likšu, lai mana svētība nāk pār jums sestajā gadā, un ražas būs gana trīs gadiem! 22 Kad jūs astotajā gadā atkal sēsiet, jūs vēl ēdīsiet veco ražu – līdz pat astotajam gadam, kad nāks jaunā raža, jūs ēdīsiet veco. 23 Un zeme lai netiek pārdota uz visiem laikiem, jo šī zeme ir mana, svešinieki un piedzīvotāji jūs esat ar mani! 24 Visā zemē, kas jums pieder, ļaujiet izpirkt zemi!
25 Ja tavs brālis izput un pārdod savu īpašumu, tad lai nāk tuvākais pēc viņa, kas drīkst izpirkt, un izpērk to, ko brālis pārdevis. 26 Ja viņam nav izpircēja, bet viņa rocība ir tāda, lai varētu izpirkt, 27 tad viņš lai atskaita tos gadus, kas pagājuši kopš pārdošanas, un atmaksā tam, kas pārdevis, un atgūst savu īpašumu. 28 Ja viņa rocība nav pietiekama, lai to atgūtu, tad lai tas, ko viņš pārdevis, paliek pie pircēja līdz jubilejas gadam. Jubilejas gadā tas tiks atlaists, un viņš atgūs savu īpašumu. 29 Ja kāds pārdod savu īpašumu pilsētā, kam apkārt mūris, tad viņš var to izpirkt līdz pārdošanas gada beigām, tik ilgi viņš var izpirkt. 30 Bet, ja viņš gada laikā to nav izpircis un māja atrodas pilsētā ar mūriem, tad tā paliek pircējam uz visiem laikiem, uz paaudzēm – jubilejas gadā tā atlaista netiks. 31 Māja ciematā, kam apkārt nav mūru, lai tiek atgūta atpakaļ tāpat kā lauks – tā var tikt atpirkta vai atlaista jubilejas gadā. 32 Mājas, kas levītu pilsētās ir levītu īpašumā, levīti var izpirkt vienmēr. 33 Ja kāds to atpērk no levītiem, tad lai tam, kas māju pārdevis levītu īpašuma pilsētā, tā tiek atlaista jubilejas gadā, jo mājas levītu pilsētās ir viņu īpašums Israēla dēlu vidū. 34 Viņu pilsētu ganības lai netiek pārdotas, jo tās ir mūžīgs īpašums, tās pieder viņiem.
35 Ja tavs tuvākais izput un tevi lūdz, tad uzturi viņu, vienalga, vai tas svešinieks vai tāds, kas mīt pie tevis, – ļauj viņam dzīvot pie tevis. 36 Neņem no viņa augļus un pieauguma maksu, bīsties Dieva! Lai tavs tuvākais mīt pie tevis. 37 Nedod viņam naudu par augļiem un ēdienu par pieauguma maksu. 38 Es esmu Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, lai dotu jums Kanaāna zemi, lai būtu jums par Dievu.
39 Ja tavs tuvākais izput un tiek tev pārdots, nepaverdzini viņu ar verga darbu. 40 Lai viņš dzīvo pie tevis kā algādzis vai tāds, kas mīt pie tevis, lai viņš tev kalpo līdz jubilejas gadam. 41 Pēc tam viņš drīkst doties no tevis projām, lai atgriežas kopā ar saviem bērniem pie savas dzimtas un savā īpašumā, 42 jo tie ir mani kalpi, ko es izvedu no Ēģiptes zemes, lai tos nepārdod tālāk, kā vergus mēdz pārdot. 43 Neesi pret viņu bargs, bīsties Dieva! 44 Savus vergus un verdzenes pērc no tautām, kas tev ir apkārt, – no tiem tu drīksti pirkt sev vergu vai verdzeni. 45 Un arī no tiem, kas pie jums mīt, tu drīksti pirkt, un no viņu dzimtām, kas mīt pie jums, kas dzimuši jūsu zemē – viņi lai jums ir par īpašumu. 46 Jūs varat tos nodot mantojumā saviem dēliem, lai tie manto tos par mūžīgu īpašumu, no tiem jūs varat sev ņemt vergus, bet ne no saviem brāļiem, Israēla dēliem, – te neviens lai nav varmācīgs pret otru.
47 Ja kāds svešinieks, kas mīt pie jums, kļūst bagāts un tavs tuvākais izput pie viņa un tiek pārdots svešiniekam, kas mīt pie jums, vai kādam no svešinieka dzimtas, 48 pēc tam kad viņš ir pārdots, viņš var tikt izpirkts. Viņu var izpirkt kāds viņa brālis 49 vai viņa tēvabrālis, viņu var izpirkt viņa tēvamāsa vai kāds no viņa miesīgiem radiem, viņu var izpirkt kāds no viņa dzimtas – vai arī viņš drīkst izpirkt sevi pats, ja iemanto turību. 50 Lai atmaksā tam, kas bija viņu nopircis, no savas pārdošanas gada līdz jubilejas gadam, un viņa pārdošanas maksa lai ir atbilstoša gadu skaitam – it kā viņš pie tā būtu dzīvojis kā algādzis. 51 Ja palicis vēl daudz gadu, tad lai atmaksā par savu izpirkšanu no savas pirkšanas maksas pēc to skaita. 52 Ja līdz jubilejas gadam palicis maz gadu, lai atmaksā pēc atlikušajiem gadiem – tā lai maksā par savu izpirkumu. 53 Lai viņš skaitās kā tāds, kas gadu no gada pie viņa ir bijis kā algādzis. Raugi, lai tas nav varmācīgs pret viņu. 54 Un, ja viņš netiek izpirkts šādi, tad lai viņu atlaiž jubilejas gadā – gan viņu, gan viņa dēlus. 55 Jo Israēla dēli ir mani kalpi, ko es izvedu no Ēģiptes zemes, – es esmu Kungs, jūsu Dievs.
