Laws concerning Skin Diseases
1 The Lord gave Moses and Aaron these regulations. 2 If any of you have a sore on your skin or a boil or an inflammation which could develop into a dreaded skin disease, you shall be brought to the Aaronite priest. 3 The priest shall examine the sore, and if the hairs in it have turned white and the sore appears to be deeper than the surrounding skin, it is a dreaded skin disease, and the priest shall pronounce you unclean. 4 But if the sore is white and does not appear to be deeper than the skin around it and the hairs have not turned white, the priest shall isolate you for seven days. 5 The priest shall examine you again on the seventh day, and if in his opinion the sore looks the same and has not spread, he shall isolate you for another seven days. 6 The priest shall examine you again on the seventh day, and if the sore has faded and has not spread, he shall pronounce you ritually clean; it is only a sore. You shall wash your clothes and be ritually clean. 7 But if the sore spreads after the priest has examined you and pronounced you clean, you must appear before the priest again. 8 The priest will examine you again, and if it has spread, he shall pronounce you unclean; it is a dreaded skin disease.
9 If any of you have a dreaded skin disease, you shall be brought to the priest, 10 who will examine you. If there is a white sore on your skin which turns the hairs white and is full of pus, 11 it is a chronic skin disease. The priest shall pronounce you unclean; there is no need to isolate you, because you are obviously unclean. 12 If the skin disease spreads and covers you from head to foot, 13 the priest shall examine you again. If he finds that it actually has covered the whole body, he shall pronounce you ritually clean. If your whole skin has turned white, you are ritually clean. 14 But from the moment an open sore appears, you are unclean. 15 The priest shall examine you again, and if he sees an open sore, he shall pronounce you unclean. An open sore means a dreaded skin disease, and you are unclean. 16 But when the sore heals and becomes white again, you shall go to the priest, 17 who will examine you again. If the sore has turned white, you are ritually clean, and the priest shall pronounce you clean.
18 If any of you have a boil that has healed 19 and if afterward a white swelling or a reddish-white spot appears where the boil was, you shall go to the priest. 20 The priest shall examine you, and if the spot seems to be deeper than the surrounding skin and the hairs in it have turned white, he shall pronounce you unclean. It is a dreaded skin disease that has started in the boil. 21 But if the priest examines it and finds that the hairs in it have not turned white and that it is not deeper than the surrounding skin, but is light in color, the priest shall isolate you for seven days. 22 If the spot spreads, the priest shall pronounce you unclean; you are diseased. 23 But if it remains unchanged and does not spread, it is only the scar left from the boil, and the priest shall pronounce you ritually clean.
24 In case any of you have been burned, if the raw flesh becomes white or reddish-white, 25 the priest shall examine you. If the hairs in the spot have turned white and it appears deeper than the surrounding skin, it is a dreaded skin disease that has started in the burn, and the priest shall pronounce you unclean. 26 But if the hairs in it have not turned white and it is not deeper than the surrounding skin, but is light in color, the priest shall isolate you for seven days. 27 The priest shall examine you again on the seventh day, and if it is spreading, it is a dreaded skin disease, and the priest shall pronounce you unclean. 28 But if the spot remains unchanged and does not spread and is light in color, it is not a dreaded skin disease. The priest shall pronounce you ritually clean, because it is only a scar from the burn.
29 When any of you, male or female, have a sore on your head or chin, 30 the priest shall examine it. If it seems to be deeper than the surrounding skin and the hairs in it are yellowish and thin, it is a dreaded skin disease, and he shall pronounce you unclean. 31 If, when the priest examines you, the sore does not appear to be deeper than the surrounding skin, but there are still no healthy hairs in it, he shall isolate you for seven days. 32 The priest shall examine the sore again on the seventh day, and if it has not spread and there are no yellowish hairs in it and it does not seem to be deeper than the surrounding skin, 33 you shall shave the head except the area around the sore. The priest shall then isolate you for another seven days. 34 On the seventh day the priest shall again examine the sore, and if it has not spread and does not seem to be deeper than the surrounding skin, he shall pronounce you ritually clean. You shall wash your clothes, and you will be clean. 35 But if the sore spreads after you have been pronounced clean, 36 the priest shall examine you again. If the sore has spread, he need not look for yellowish hairs; you are obviously unclean. 37 But if in the priest's opinion the sore has not spread and healthy hairs are growing in it, the sore has healed, and the priest shall pronounce you ritually clean.
38 When any of you, male or female, have white spots on the skin, 39 the priest shall examine you. If the spots are dull white, it is only a blemish that has broken out on the skin; you are ritually clean.
40-41 If you lose your hair at the back or the front of your head, this does not make you unclean. 42 But if a reddish-white sore appears on the bald spot, it is a dreaded skin disease. 43 The priest shall examine you, and if there is a reddish-white sore, 44 the priest shall pronounce you unclean, because of the dreaded skin disease on your head.
45 If you have a dreaded skin disease, you must wear torn clothes, leave your hair uncombed, cover the lower part of your face, and call out, “Unclean, unclean!” 46 You remain unclean as long as you have the disease, and you must live outside the camp, away from others.
Laws concerning Mildew
47 When there is mildew on clothing, whether wool or linen, 48 or on any piece of linen or wool cloth or on leather or anything made of leather, 49 if it is greenish or reddish, it is a spreading mildew and must be shown to the priest. 50 The priest shall examine it and put the object away for seven days. 51 He shall examine it again on the seventh day, and if the mildew has spread, the object is unclean. 52 The priest shall burn it, because it is a spreading mildew which must be destroyed by fire.
53 But if, when he examines it, the priest finds that the mildew has not spread on the object, 54 he shall order that it be washed and put away for another seven days. 55 Then he shall examine it, and if the mildew has not changed color, even though it has not spread, it is still unclean; you must burn the object, whether the rot is on the front or the back. 56 But if, when the priest examines it again, the mildew has faded, he shall tear it out of the clothing or leather. 57 Then, if the mildew reappears, it is spreading again, and the owner shall burn the object. 58 If he washes the object and the spot disappears, he shall wash it again, and it will be ritually clean.
59 This, then, is the law about mildew on clothing, whether it is wool or linen, or on linen or wool cloth or on anything made of leather; this is how the decision is made as to whether it is ritually clean or unclean.
Norādījumi par spitālību un tās pazīmes
1 Kungs sacīja Mozum un Āronam: 2 “Ikvienu, kam uz ādas ir pampums, kreve vai balts plankums un tas ādā vēršas par spitālības sērgu, lai ved pie priestera Ārona vai pie kāda no viņa dēliem priesteriem. 3 Priesteris lai apskata sērgu, kas uz ādas, un, ja sērgas vietā mati ir izbalojuši un ja sērgas vieta ir dziļāka par ādu, lai priesteris pēc apskates atzīst viņu par nešķīstu! 4 Ja plankums viņa ādā ir balts un pēc izskata nav dziļāks par ādu un mati nav izbalojuši, lai priesteris ieslēdz sirdzēju uz septiņām dienām. 5 Septītajā dienā lai priesteris viņu apskata, un redzi – ja sērga nav mainījusies, ja sērga nav izplatījusies uz ādas, tad lai priesteris ieslēdz viņu vēl uz septiņām dienām. 6 Septītajā dienā lai priesteris viņu apskata vēlreiz, un redzi – ja sērga ir blāvāka, ja sērga uz ādas nav izplatījusies, lai priesteris atzīst viņu par šķīstu, tas bijis tikai pampums, lai viņš mazgā savas drānas un ir šķīsts. 7 Bet, ja pampums ādā izplatās plašāk pēc tam, kad viņš pirms savas šķīstīšanas rādījies priesterim, lai rādās priesterim vēlreiz. 8 Lai priesteris apskata, un redzi – ja pampums izpleties uz ādas, tad lai priesteris atzīst viņu par nešķīstu, tad tā ir spitālība.
9 Ja cilvēkam ir spitālības sērga, lai viņu ved pie priestera. 10 Lai priesteris apskata, un redzi – ja uz ādas ir balts plankums, mati izbalojuši un plankumā jēla miesa, 11 tad tā ir ilgstoša spitālība viņa ādā, lai priesteris atzīst viņu par nešķīstu, bet lai neieslēdz, jo skaidrs, ka viņš ir nešķīsts. 12 Un, ja spitālība laužas no ādas, ja spitālība pārklāj visu sirdzēja ādu no galvas līdz kājām, visu, kas redzams priesterim, 13 un priesteris viņu apskata, un redzi – spitālība apklājusi visu viņa miesu, tad lai atzīst viņu par šķīstu, ja viņš viss palicis balts, tad viņš ir šķīsts! 14 Tiklīdz viņam parādās jēla miesa, viņš ir nešķīsts! 15 Lai priesteris apskata jēlo miesu un atzīst viņu par nešķīstu – jēlā miesa ir nešķīsta, tā ir spitālība! 16 Bet, ja jēlā miesa pazūd un vēršas balta, lai viņš atkal nāk pie priestera. 17 Lai priesteris viņu apskata, un redzi – ja sērga vērtusies balta, lai priesteris atzīst viņu par šķīstu, viņš ir šķīsts!
18 Par miesu, kuras ādā bijusi vāts, kas sadzijusi. 19 Ja vāts vietā rodas balts plankums vai balti sarkanīgs ādas pampums, lai to parāda priesterim. 20 Priesteris lai apskata, un redzi – ja tas zemāks par ādu un mati tajā izbalojuši, tad lai priesteris atzīst viņu par nešķīstu, tā ir spitālības sērga, kas izlauzusies no vāts! 21 Bet, ja priesteris to apskata, un redzi – tur nav baltu matu, un tā nav zemāka par ādu, un tā ir blāvāka, tad priesteris lai ieslēdz viņu uz septiņām dienām. 22 Un, ja tā izplatās uz ādas, lai priesteris atzīst viņu par nešķīstu, tā ir sērga. 23 Bet, ja pampums paliek un neizplatās, tad tā ir vāts rēta, lai priesteris atzīst viņu par šķīstu.
24 Par miesu, uz kuras ādas ir bijis apdegums un apdeguma vieta paliek par balti sarkanīgu vai baltu pampumu. 25 Lai priesteris apskata to, un redzi – ja pampumā izbalojuši mati un tā vieta ir dziļāka par ādu, tad tā ir spitālība, kas izlauzusies no apdeguma, lai priesteris atzīst viņu par nešķīstu, jo tā ir spitālības sērga. 26 Bet, ja priesteris to apskata, un redzi – pampumā nav baltu matu un tā vieta nav zemāka par ādu un ir blāva, tad priesteris lai ieslēdz viņu uz septiņām dienām. 27 Septītajā dienā lai priesteris apskata viņu – ja tas ir izplatījies uz ādas, lai priesteris atzīst viņu par nešķīstu, tā ir spitālības sērga. 28 Bet, ja pampums paliek un neizplešas uz ādas un ir blāvs, tas ir apdeguma plankums, lai priesteris atzīst viņu par šķīstu, jo tā ir apdeguma rēta.
29 Par vīru vai sievu, kam ir sērga uz galvas vai bārdā. 30 Lai priesteris apskata sērgu, un redzi – ja tā ir dziļāka par ādu un mati tajā ir dzelteni un plāni, tad priesteris lai atzīst viņu par nešķīstu, jo tas ir kraupis uz galvas, tā ir galvas vai bārdas spitālība. 31 Bet, ja priesteris apskata kraupaino sērgu, un redzi – pēc izskata tā nav dziļāka par ādu un tajā nav melnu matu, tad priesteris lai ieslēdz ar kraupi sirgstošo uz septiņām dienām. 32 Lai priesteris apskata sērgu septītajā dienā, un redzi – ja kraupis nav izplatījies un tajā nav dzeltenu matu, un pēc izskata kraupis nav dziļāks par ādu, 33 tad viņš lai noskujas, bet pār kraupi lai neskuj, un priesteris lai kraupaino ieslēdz vēl uz septiņām dienām. 34 Septītajā dienā lai priesteris apskata kraupi, un redzi – ja kraupis nav izplatījies uz ādas un pēc izskata nav dziļāks par ādu, tad priesteris lai atzīst viņu par šķīstu, lai viņš mazgā savas drānas un ir šķīsts. 35 Bet, ja kraupis izplatās uz viņa ādas pēc šķīstīšanās, 36 tad priesteris lai apskata viņu, un redzi – ja kraupis atkal izplatījies uz ādas, lai priesteris vairs nemeklē dzeltenos matus, tad viņš ir nešķīsts! 37 Bet, ja kraupis paliek un tam uzaug melni mati, tad kraupis ir izdziedēts, tad viņš ir šķīsts, un priesteris lai atzīst viņu par šķīstu.
38 Par vīru vai sievu, kam uz ādas ir pampumi – balti pampumi. 39 Lai priesteris apskatās, un redzi – ja tiem uz miesas ir bālgani pampumi, tad tie ir izsitumi, kas izlauzušies no ādas, tāds ir šķīsts.
40 Ja kādam uz galvas izkrituši mati, tas ir plikpauris, viņš ir šķīsts. 41 Ja viņam mati atkāpušies no deniņiem vai no pieres, viņš ir šķīsts. 42 Bet, ja uz viņa plikā galvvidus vai pieres ir balti sarkanīga sērga – tā ir spitālība, kas izlauzusies uz viņa plikā galvvidus vai pieres. 43 Lai priesteris viņu apskata, un redzi – ja uz viņa plikā galvvidus vai pieres ir balti sarkanīga pampuma sērga, kas izskatās kā ādas spitālība, 44 tad viņš ir spitālīgs, tad viņš ir nešķīsts – lai priesteris atzīst viņu nešķīstāku par nešķīstu, jo viņam ir sērga uz galvas. 45 Spitālīgais, kam sērga, – viņa drānas lai tiek saplēstas, viņa galva lai ir nesukāta, viņa augšlūpa lai ir apsegta, un viņš lai kliedz: nešķīsts, nešķīsts! 46 Visu laiku, kamēr viņam ir sērga, tas paliek nešķīsts. Viņš ir nešķīsts – lai dzīvo viens, miteklis tam lai ir ārpus nometnes!
47 Par drānām, kam uzmetusies spitālības sērga, – uz vilnas drānām vai linu drānām, 48 vai uz pinuma, vai uz vilnas vai linu auduma, vai uz ādas, vai uz jebkāda ādas darinājuma. 49 Ja drānām uzmetas zaļa vai sarkanīga sērga – vai uz ādas, vai pinuma, vai auduma, vai uz kāda ādas darinājuma, tad tā ir spitālības sērga un tā jārāda priesterim. 50 Lai priesteris apskata sērgu un ieslēdz to, kam sērga, uz septiņām dienām. 51 Lai apskata sērgu septītajā dienā – ja sērga izplatījusies uz drānām vai uz pinuma, vai uz auduma, vai uz ādas, vai uz jebkāda ādas darinājuma, tad tā sērga ir ļaunā spitālība un viss ir nešķīsts. 52 Lai sadedzina drānas vai pinumu, vai vilnas vai linu audumu, vai jebkādu ādas darinājumu, kam uzmetusies sērga, jo tā ir ļauna spitālība, tā lai tiek sadedzināta ugunī! 53 Bet, ja priesteris to apskata, un redzi – sērga nav izplatījusies drānās vai pinumā, vai audumā, vai jebkādā ādas darinājumā, 54 tad priesteris lai pavēl mazgāt to, kam uzmetusies sērga, un lai to ieslēdz vēl uz septiņām dienām. 55 Pēc tam kad sērga izmazgāta, priesteris lai apskata sērgas vietu, un, kaut arī sērga nebūtu izplatījusies, tas ir nešķīsts, sadedziniet to ugunī, vienalga, vai puve bijusi iekšpusē vai ārpusē. 56 Bet, ja priesteris apskata, un redzi – sērga pēc mazgāšanas ir blāva, lai to izplēš no drānām vai no ādas, vai no pinuma, vai no auduma. 57 Ja tā atkal parādās drānās vai pinumā, vai audumā, vai kādā ādas darinājumā, ja tā izlaužas – sadedziniet to ugunī, tā ir sērga! 58 Drānas vai pinums, vai audums, vai jebkāds ādas darinājums – kad tu to esi izmazgājis un noņēmis sērgu, lai tiek mazgāts vēlreiz, tad tas ir šķīsts! 59 Šis ir likums par spitālības sērgu vilnas vai linu drānās, vai pinumā, vai audumā, vai ādas darinājumā – vai tas ir šķīsts vai nešķīsts.”
