The Fall of Jericho
1 The gates of Jericho were kept shut and guarded to keep the Israelites out. No one could enter or leave the city. 2 The Lord said to Joshua, “I am putting into your hands Jericho, with its king and all its brave soldiers. 3 You and your soldiers are to march around the city once a day for six days. 4 Seven priests, each carrying a trumpet, are to go in front of the Covenant Box. On the seventh day you and your soldiers are to march around the city seven times while the priests blow the trumpets. 5 Then they are to sound one long note. As soon as you hear it, all the people are to give a loud shout, and the city walls will collapse. Then the whole army will go straight into the city.”
6 Joshua called the priests and told them, “Take the Covenant Box, and seven of you go in front of it, carrying trumpets.” 7 Then he ordered the people to start marching around the city, with an advance guard going on ahead of the Lord's Covenant Box.
8-9 So, just as Joshua had ordered, an advance guard started out ahead of the priests who were blowing trumpets; behind these came the priests who were carrying the Covenant Box, followed by a rear guard. All this time the trumpets were sounding. 10 But Joshua had ordered the people not to shout, not to say a word until he gave the order. 11 So he had this group of men take the Lord's Covenant Box around the city one time. Then they came back to camp and spent the night there.
12-13 Joshua got up early the next morning, and for the second time the priests and soldiers marched around the city in the same order as the day before: first, the advance guard; next, the seven priests blowing the seven trumpets; then, the priests carrying the Lord's Covenant Box; and finally, the rear guard. All this time the trumpets were sounding. 14 On this second day they again marched around the city one time and then returned to camp. They did this for six days.
15 On the seventh day they got up at daybreak and marched seven times around the city in the same way—this was the only day that they marched around it seven times. 16 The seventh time around, when the priests were about to sound the trumpets, Joshua ordered the people to shout, and he said, “The Lord has given you the city! 17 The city and everything in it must be totally destroyed as an offering to the Lord. Only the prostitute Rahab and her household will be spared, because she hid our spies. 18 But you are not to take anything that is to be destroyed; if you do, you will bring trouble and destruction on the Israelite camp. 19 Everything made of silver, gold, bronze, or iron is set apart for the Lord. It is to be put in the Lord's treasury.”
20 So the priests blew the trumpets. As soon as the people heard it, they gave a loud shout, and the walls collapsed. Then all the army went straight up the hill into the city and captured it. 21 With their swords they killed everyone in the city, men and women, young and old. They also killed the cattle, sheep, and donkeys.
22 Joshua then told the two men who had served as spies, “Go into the prostitute's house, and bring her and her family out, as you promised her.” 23 So they went and brought Rahab out, along with her father and mother, her brothers, and the rest of her family. They took them all, family and slaves, to safety near the Israelite camp. 24 Then they set fire to the city and burned it to the ground, along with everything in it, except the things made of gold, silver, bronze, and iron, which they took and put in the Lord's treasury. 25 But Joshua spared the lives of the prostitute Rahab and all her relatives, because she had hidden the two spies that he had sent to Jericho. (Her descendants have lived in Israel to this day.)
26 At this time Joshua issued a solemn warning: “Anyone who tries to rebuild the city of Jericho will be under the Lord's curse.
Whoever lays the foundation will lose his oldest son;
Whoever builds the gates will lose his youngest.”
27 So the Lord was with Joshua, and his fame spread through the whole country.
Jērikas krišana
1 Bet Jērika bija Israēla dēlu dēļ slēgtin noslēgusies – neviens nevarēja tur ne iet, ne nākt.
2 Un Kungs teica Jozuam: “Redzi, es atdodu tev Jēriku un tās ķēniņu, un tās varenos spēkavīrus! 3 Lai visi karavīri iet riņķī pilsētai, lai soļo tai apkārt reizi dienā. Tā dariet sešas dienas. 4 Septiņi priesteri šķirsta priekšā lai nes septiņus āža ragus. Septītajā dienā ejiet pilsētai apkārt septiņas reizes, un priesteri lai pūš ragus. 5 Kad tie stipri pūtīs āža ragu un jūs to sadzirdēsiet, tad visi ļaudis lai izkliedz skaļu kliedzienu, un pilsētas mūris sabruks, kā stāvējis, un ļaudis lai metas turp – tieši uz priekšu.” 6 Tad Jozua, Nūna dēls, sauca priesterus un teica viņiem: “Nesiet derības šķirstu, un septiņi priesteri lai nes Kunga šķirstam pa priekšu septiņus āža ragus.” 7 Bet ļaudīm viņš sacīja: “Dodieties un ejiet apkārt pilsētai, un karavīri lai iet pa priekšu Kunga šķirstam.” 8 Notika, kā Jozua tautai bija pavēlējis, – septiņi priesteri nesa Kunga priekšā septiņus āža ragus, tie gāja, pūta ragus, un Kunga derības šķirstu nesa aiz tiem. 9 Karavīri gāja pa priekšu priesteriem, un šķirstam aizmugurē gāja sargi. Tie gāja un pūta ragus. 10 Jozua pavēlēja ļaudīm: “Neklaigājiet, lai jūsu balsis pat nedzird, lai ne vārds neizlaužas jums no lūpām, līdz es jums teikšu – tad kliegtin kliedziet!” 11 Tā viņš lika Kunga šķirstu nest apkārt pilsētai un soļot ap to vienu reizi. Tad tie devās uz nometni un pārnakšņoja nometnē.
12 Tad Jozua cēlās agri no rīta, un priesteri nesa Kunga šķirstu. 13 Septiņi priesteri nesa Kunga šķirstam pa priekšu septiņus āža ragus, gāja un pūta ragus, un karavīri gāja tiem pa priekšu, un Kunga šķirstam aizmugurē gāja sargi. Tie gāja un pūta ragus. 14 Nākamajā dienā viņi atkal vienu reizi soļoja ap pilsētu un tad atgriezās nometnē – tā viņi darīja sešas dienas. 15 Septītajā dienā viņi cēlās jo agri, kad ausa gaisma, un soļoja ap pilsētu tāpat kā iepriekš, bet septiņas reizes – todien viņi gāja apkārt pilsētai septiņas reizes. 16 Septītajā reizē priesteri pūta ragus, un Jozua teica ļaudīm: “Kliedziet, jo Kungs jums ir devis šo pilsētu! 17 Lai šī pilsēta tiek nodota iznīcības lāstam un viss, kas tajā, – Kungam! Vienīgi mauka Rāhāba lai paliek dzīva, viņa un visi, kas kopā ar viņu namā, jo viņa paslēpa vēstnešus, ko mēs bijām sūtījuši. 18 Jūs tikai sargieties no tā, kas nodots iznīcības lāstam, ka paši netiekat nolādēti – neņemiet neko no iznīcībai lemtajām lietām, lai Israēla nometne netiek lemta iznīcībai un pār to nenāk nelaime. 19 Viss sudrabs un zelts, vara trauki un dzelzs lai ir svēti Kungam – lieciet tos Kunga dārgumu krātuvē.” 20 Tad ļaudis kliedza un pūta ragus. Tiklīdz ļaudis izdzirdēja ragu skaņas, tie izkliedza skaļu kliedzienu, un mūris sabruka, kā stāvējis, un ļaudis devās iekšā pilsētā – taisni uz priekšu, un viņi ieņēma pilsētu. 21 Viņi iznīcināja visu, kas bija pilsētā: gan vīrus, gan sievas, gan jaunus, gan vecus, gan vēršus, gan avis, gan ēzeļus – ar zobena asmeni! 22 Bet abiem vīriem, kas bija izlūkojuši zemi, Jozua teica: “Ejiet uz tās sievas, tās maukas, namu un izvediet ārā to sievu un visus, kas kopā ar viņu, kā esat zvērējuši!” 23 Un puiši, kas bija gājuši izlūkos, iegāja iekšā un izveda laukā Rāhābu, viņas tēvu un māti, viņas brāļus un visus, kas viņai, un visu viņas dzimtu tie izveda laukā un nomitināja ārpus Israēla nometnes. 24 Pilsētu un visu, kas tajā, tie nodedzināja ar uguni, tikai sudrabu, zeltu, vara traukus un dzelzi tie nodeva Kunga nama dārgumu krātuvē. 25 Bet mauku Rāhābu un viņas tēva namu, un visus, kas bija ar viņu, Jozua atstāja dzīvus. Tie dzīvo Israēlā līdz pat šai dienai, jo viņa paslēpa vēstnešus, kurus Jozua bija sūtījis izlūkot Jēriku.
26 Tolaik Jozua zvērēja, sacīdams: “Kunga priekšā nolādēts tas, kas atjaunos un uzcels šo pilsētu Jēriku! Savu pirmdzimto lai viņš atdod par tās pamatiem un savu jaunāko – par tās vārtiem!” 27 Kungs bija ar Jozuu, un viņš kļuva slavens visā zemē.
