The Cities of Refuge
1 Then the Lord told Joshua 2 to say to the people of Israel, “Choose the cities of refuge that I had Moses tell you about. 3 If any of you accidentally kills someone, you can go there and escape the one who is looking for revenge. 4 You can run away to one of these cities, go to the place of judgment at the entrance to the city, and explain to the leaders what happened. Then they will let you into the city and give you a place to live in, so that you can stay there. 5 If the one looking for revenge follows you there, the people of the city must not hand you over to that one. They must protect you because you killed the person accidentally and not out of anger. 6 You may stay in the city until you have received a public trial and until the death of the man who is then the High Priest. Then you may go back home to your own town, from which you had run away.”
7 So, on the west side of the Jordan they set aside Kedesh in Galilee, in the hill country of Naphtali; Shechem, in the hill country of Ephraim; and Hebron, in the hill country of Judah. 8 East of the Jordan, on the desert plateau east of Jericho, they chose Bezer in the territory of Reuben; Ramoth in Gilead, in the territory of Gad; and Golan in Bashan, in the territory of Manasseh. 9 These were the cities of refuge chosen for all the people of Israel and for any foreigner living among them. Any who killed a person accidentally could find protection there from the one looking for revenge; they could not be killed unless they had first received a public trial.
Patvēruma pilsētas
(4Moz 35:9–285Moz 19:1–13)1 Tad Kungs teica Jozuam: 2 “Saki Israēla dēliem: iekārtojiet sev arī patvēruma pilsētas, par kurām esmu jums teicis caur Mozu. 3 Lai turp bēg slepkava, kas neapzināti vai bez ļauna nodoma kādu nokāvis, – tur lai jums ir patvērums no asinsatriebēja. 4 Tāds lai bēg uz kādu no šīm pilsētām, nostājas pilsētas vārtos un stāsta tās pilsētas vecajiem par savu lietu – tad lai viņi to uzņem pie sevis pilsētā un ierāda viņam vietu, kur tas var palikt. 5 Ja nu asinsatriebējs viņu vajā, tie nedrīkst nodot viņu asinsatriebēja rokā, jo viņš savu tuvāko nokāvis bez ļauna nolūka un viņam iepriekš nav bijis naida pret to. 6 Lai viņš paliek tajā pilsētā, līdz viņam jāstājas sapulces priekšā, kur viņu tiesās, – lai viņš paliek tur līdz augstā priestera nāvei, kurš tobrīd ir amatā, pēc tam slepkava var doties atpakaļ uz savu pilsētu un savu namu tajā pilsētā, no kurienes viņš bēdzis.” 7 Tad viņi iesvētīja Kedešu Galilejā, Naftālī kalnos, un Šehemu Efraima kalnos un Kirjat-Arbu – tā ir Hebrona, kas Jūdas kalnos. 8 Un viņpus Jardānas, austrumos no Jērikas, viņi izraudzījās Beceru, kas tuksneša līdzenumā un pieder Rūbena ciltij, un Rāmotu Gileādā, kas pieder Gāda ciltij, un Golānu Bāšānā, kas pieder Manases ciltij. 9 Šīs pilsētas tika iedibinātas visiem Israēla dēliem, kā arī svešiniekiem, kas mīt viņu vidū, lai turp var bēgt ikviens, kas kādu nokāvis neapzināti, – lai tāds nemirst no asinsatriebēja rokas, kamēr nav stājies sapulces priekšā.
