1 In the seventh month of that year, Ishmael, the son of Nethaniah and grandson of Elishama, a member of the royal family and one of the king's chief officers, went to Mizpah with ten men to see Governor Gedaliah. While they were all eating a meal together, 2 Ishmael and the ten men with him pulled out their swords and killed Gedaliah. 3 Ishmael also killed all the Israelites who were with Gedaliah at Mizpah and the Babylonian soldiers who happened to be there.
4 The next day, before anyone knew about Gedaliah's murder, 5 eighty men arrived from Shechem, Shiloh, and Samaria. They had shaved off their beards, torn their clothes, and gashed themselves. They were taking grain and incense to offer in the Temple. 6 So Ishmael went out from Mizpah to meet them, weeping as he went. When he came to them, he said, “Please come in to see Gedaliah.” 7 As soon as they were inside the city, Ishmael and his men killed them and threw their bodies in a well.
8 But there were ten men in the group who said to Ishmael, “Please don't kill us! We have wheat, barley, olive oil, and honey hidden in the fields.” So he spared them. 9 The well into which Ishmael threw the bodies of the men he had killed was the large one that King Asa had dug when he was being attacked by King Baasha of Israel. Ishmael filled the well with the bodies. 10 Then he made prisoners of the king's daughters and all the rest of the people in Mizpah, whom Nebuzaradan the commanding officer had placed under the care of Gedaliah. Ishmael took them prisoner and started off in the direction of the territory of Ammon.
11 Johanan and all the army leaders with him heard of the crime that Ishmael had committed. 12 So they went after him with their men and overtook him near the large pool at Gibeon. 13 When Ishmael's prisoners saw Johanan and the leaders of the forces with him, they were glad, 14 and turned and ran to them. 15 But Ishmael and eight of his men got away from Johanan and escaped to the land of Ammon.
16 Then Johanan and the leaders of the forces with him took charge of the people whom Ishmael had taken away as prisoners from Mizpah after murdering Gedaliah—soldiers, women, children, and eunuchs. 17-18 They were afraid of the Babylonians because Ishmael had murdered Gedaliah, whom the king of Babylonia had made governor of the land. So they set out for Egypt, in order to get away from the Babylonians. On the way they stopped at Chimham near Bethlehem.
Sacelšanās pret Gedaljāhu
1 Un septītajā mēnesī Ismaēls, Netanjas dēls, Elīšāmas dēls, no ķēniņa dzimuma, un ķēniņa virsnieki, un desmit vīri kopā ar viņu nāca pie Gedaljāhu, Ahīkāma dēla, uz Micpu. Micpā tie visi ēda maizi. 2 Tad Ismaēls, Netanjas dēls, un desmit vīri, kuri bija kopā ar viņu, cēlās un ar zobenu kāva Gedaljāhu, Ahīkāma dēlu, Šāfāna dēlu, un nonāvēja viņu, – taču viņu bija iecēlis Bābeles ķēniņš. 3 Ismaēls nokāva visus jūdus, kas kopā ar viņu bija Micpā, kā arī kaldiešus, kas tur atradās, un visus karavīrus.
4 Otrā dienā pēc Gedaljāhu nonāvēšanas neviens vēl neko nezināja. 5 No Šehemas, Šīlo un Samarijas atnāca vīri – astoņdesmit vīru nogrieztām bārdām, saplēstām drānām un sagraizījušies, un viņu rokās bija labības dāvanas un vīraks, lai to pienestu Kunga namam. 6 Ismaēls, Netanjas dēls, iznāca tiem pretī no Micpas – raudādams ietin gāja, un, tiem tuvāk pienācis, viņš sacīja: “Nāciet pie Gedaljāhu, Ahīkāma dēla!”
7 Kad tie nonāca pilsētas vidū, Ismaēls, Netanjas dēls, viņus nokāva un iemeta akā – viņš un vīri, kas bija kopā ar viņu. 8 Bet starp tiem atradās desmit vīri, kas teica: “Nenonāvē mūs, jo mums tīrumā ir krājumi: kvieši un mieži, eļļa un medus!” – un viņš rimās un nenonāvēja tos kā citus. 9 Un aka, kur Ismaēls iemeta visu to vīru līķus, kurus viņš nokāva kopā ar Gedaljāhu, ir tā aka, kuru izraka ķēniņš Āsa, cīnoties pret Baešu, – to Ismaēls, Netanjāhu dēls, piepildīja ar nokautajiem. 10 Ismaēls sagūstīja visu tautas atlikumu, kas bija Micpā, arī ķēniņa meitas un visus ļaudis, kas bija palikuši Micpā un ko sardzes vadonis Nebūzaradāns bija atstājis Gedaljāhu, Ahīkāma dēla, pakļautībā. Ismaēls, Netanjas dēls, tos aizveda gūstā un devās ceļā, lai pārietu pie Amona dēliem.
11 Jehohānāns, Kārēha dēls, un visi karaspēka virsnieki, kas bija kopā ar viņu, uzzināja par ļaunumu, ko bija darījis Ismaēls, Netanjas dēls. 12 Tie ņēma visus vīrus un gāja karot ar Ismaēlu, Netanjas dēlu, un viņi panāca to pie lielajiem ūdeņiem, kas Gibeonā. 13 Kad ļaudis, kas bija pie Ismaēla, ieraudzīja Jehohānānu, Kārēha dēlu, un visus karaspēka virsniekus, kas bija kopā ar viņu, tie līksmoja. 14 Un visi ļaudis, kurus Ismaēls veda gūstā no Micpas, pavērsās un devās atpakaļ, un tie gāja pie Jehohānāna, Kārēha dēla. 15 Bet Ismaēls, Netanjas dēls, kopā ar astoņiem vīriem aizbēga no Jehohānāna un devās pie Amona dēliem.
16 Jehohānāns, Kārēha dēls, un visi karaspēka virsnieki, kas bija kopā ar viņu, ņēma atlikušos ļaudis, ko Ismaēls, Netanjas dēls, bija aizvedis no Micpas pēc tam, kad bija nokāvis Gedaljāhu, Ahīkāma dēlu, – vīrus un sievas, bērnus un einuhus – un atveda tos atpakaļ no Gibeonas. 17 Viņi gāja un apmetās Kimhāma patvērumā, kas ir pie Betlēmes, lai ietu un nokļūtu Ēģiptē, – 18 tā viņi darīja kaldiešu dēļ, viņi baidījās no tiem, jo Ismaēls, Netanjas dēls, bija nokāvis Gedaljāhu, Ahīkāma dēlu, kuru Bābeles ķēniņš bija iecēlis valdīt pār šo zemi.
