Baruch Reads the Scroll in the Temple
1 In the fourth year that Jehoiakim son of Josiah was king of Judah, the Lord said to me, 2 “Get a scroll and write on it everything that I have told you about Israel and Judah and all the nations. Write everything that I have told you from the time I first spoke to you, when Josiah was king, up to the present. 3 Perhaps when the people of Judah hear about all the destruction that I intend to bring on them, they will turn from their evil ways. Then I will forgive their wickedness and their sins.”
4 So I called Baruch son of Neriah and dictated to him everything that the Lord had said to me. And Baruch wrote it all down on a scroll. 5 Then I gave Baruch the following instructions: “I am no longer allowed to go into the Temple. 6 But I want you to go there the next time the people are fasting. You are to read the scroll aloud, so that they will hear everything that the Lord has said to me and that I have dictated to you. Do this where everyone can hear you, including the people of Judah who have come in from their towns. 7 Perhaps they will pray to the Lord and turn from their evil ways, because the Lord has threatened this people with his terrible anger and fury.” 8 So Baruch read the Lord's words in the Temple exactly as I had told him to do.
9 In the ninth month of the fifth year that Jehoiakim was king of Judah, the people fasted to gain the Lord's favor. The fast was kept by all who lived in Jerusalem and by all who came there from the towns of Judah. 10 Then, while all the people were listening, Baruch read from the scroll everything that I had said. He did this in the Temple, from the room of Gemariah son of Shaphan, the court secretary. His room was in the upper court near the entrance of the New Gate of the Temple.
The Scroll Is Read to the Officials
11 Micaiah, the son of Gemariah and grandson of Shaphan, heard Baruch read from the scroll what the Lord had said. 12 Then he went to the royal palace, to the room of the court secretary, where all the officials were in session. Elishama, the court secretary, Delaiah son of Shemaiah, Elnathan son of Achbor, Gemariah son of Shaphan, Zedekiah son of Hananiah, and all the other officials were there. 13 Micaiah told them everything that he had heard Baruch read to the people. 14 Then the officials sent Jehudi (the son of Nethaniah, grandson of Shelemiah, and great-grandson of Cushi) to tell Baruch to bring the scroll that he had read to the people. Baruch brought them the scroll. 15 “Sit down,” they said, “and read the scroll to us.” So Baruch did. 16 After he had read it, they turned to one another in alarm and said to Baruch, “We must report this to the king.” 17 Then they asked him, “Tell us, now, how did you come to write all this? Did Jeremiah dictate it to you?”
18 Baruch answered, “Jeremiah dictated every word of it to me, and I wrote it down in ink on this scroll.”
19 Then they told him, “You and Jeremiah must go and hide. Don't let anyone know where you are.”
The King Burns the Scroll
20 The officials put the scroll in the room of Elishama, the court secretary, and went to the king's court, where they reported everything to the king. 21 Then the king sent Jehudi to get the scroll. He took it from the room of Elishama and read it to the king and all the officials who were standing around him. 22 It was winter and the king was sitting in his winter palace in front of the fire. 23 As soon as Jehudi finished reading three or four columns, the king cut them off with a small knife and threw them into the fire. He kept doing this until the entire scroll was burned up. 24 But neither the king nor any of his officials who heard all this was afraid or showed any sign of sorrow. 25 Although Elnathan, Delaiah, and Gemariah begged the king not to burn the scroll, he paid no attention to them. 26 Then he ordered Prince Jerahmeel, together with Seraiah son of Azriel and Shelemiah son of Abdeel, to arrest me and my secretary Baruch. But the Lord had hidden us.
Jeremiah Writes Another Scroll
27 After King Jehoiakim had burned the scroll that I had dictated to Baruch, the Lord told me 28 to take another scroll and write on it everything that had been on the first one. 29 The Lord told me to say to the king, “You have burned the scroll, and you have asked Jeremiah why he wrote that the king of Babylonia would come and destroy this land and kill its people and its animals. 30 So now, I, the Lord, say to you, King Jehoiakim, that no descendant of yours will ever rule over David's kingdom. Your corpse will be thrown out where it will be exposed to the sun during the day and to the frost at night. 31 I will punish you, your descendants, and your officials because of the sins all of you commit. Neither you nor the people of Jerusalem and of Judah have paid any attention to my warnings, and so I will bring on all of you the disaster that I have threatened.”
32 Then I took another scroll and gave it to my secretary Baruch, and he wrote down everything that I dictated. He wrote everything that had been on the first scroll and similar messages that I dictated to him.
Jeremijas rakstu rullis tiek lasīts templī
1 Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, ceturtajā gadā Jeremijam no Kunga nāca šis vārds: 2 “Ņem rakstu rulli un raksti tajā visus šos vārdus, ko es tev esmu teicis par Israēlu, Jūdu un visām tautām, – no dienas, kopš es runāju uz tevi Jošijāhu dienās, līdz šai dienai. 3 Varbūt Jūdas nams sadzirdēs, kādu ļaunumu es tiem esmu nodomājis darīt, un viņi vēl atgriezīsies no sava ļaunā ceļa, un es piedošu viņu vainas un grēkus.”
4 Un Jeremija pasauca Bārūhu, Nērijas dēlu, un Bārūhs, pēc Jeremijas sacītā, rakstīja rakstu rullī visus Kunga vārdus, ko viņš uz to runāja. 5 Un Jeremija pavēlēja Bārūham: “Es esmu ieslodzīts un nevaru iet uz Kunga namu, 6 ej tu un lasi tautai priekšā no ruļļa Kunga vārdus, ko es tev sacīju, – Kunga namā gavēņa dienā, – un lasi tos, dzirdot visiem jūdiem, kuri nāk no savām pilsētām! 7 Varbūt tad viņu lūgšana nāks Kunga priekšā un ikviens atgriezīsies no sava ļaunā ceļa, jo lielas ir dusmas un niknums, ko Kungs šai tautai ir lēmis!” 8 Un Bārūhs, Nērijas dēls, darīja visu, ko pravietis Jeremija viņam pavēlēja – lasīja Kunga namā no grāmatas Kunga vārdus.
9 Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, piektā gada devītajā mēnesī tika pasludināts gavēnis Kungam – visai tautai Jeruzālemē un visai tautai, kas uz Jeruzālemi nāca no Jūdas pilsētām. 10 Visai tautai dzirdot, Bārūhs lasīja Kunga namā no rakstu ruļļa Jeremijas vārdus – rakstveža Gmarjāhu, Šāfāna dēla, istabā, augšpagalmā pie jauno Kunga nama vārtu ailas.
Rakstu rullis tiek lasīts ķēniņa pilī
11 Un Miha, Gmarjāhu dēls, Šāfāna dēls, dzirdēja no grāmatas visus Kunga vārdus. 12 Un viņš aizgāja uz ķēniņa namu, uz rakstveža istabu, un redzi – tur sēdēja visi augstmaņi: rakstvedis Elīšāma un Dlājāhu, Šemajas dēls, un Elnātāns, Ahbora dēls, un Gmarjāhu, Šāfāna dēls, un Cedekija, Hananjāhu dēls, un visi citi augstmaņi. 13 Un, kad Bārūhs beidza lasīt tautai priekšā grāmatu, Miha pastāstīja tiem visu, ko bija dzirdējis.
14 Un visi augstmaņi sūtīja pie Bārūha Jehudī, Netanjāhu dēlu, Šelemjas dēlu, Kūša dēlu, sacīdami: “Ņem rokā rakstu rulli, ko tu lasīji tautai priekšā, un nāc!” Un Bārūhs, Nērijas dēls, paņēma rakstu rulli un gāja pie viņiem. 15 Un viņi tam teica: “Piesēdi un lasi no tā, ka mēs dzirdam!” Un Bārūhs lasīja tiem priekšā. 16 Un, kad tie dzirdēja šos vārdus, tie bailēs pievērsās viens otram un teica Bārūham: “Pastāsti visu to ķēniņam!” 17 Un viņi Bārūham jautāja: “Pastāsti jel mums, kā tu pierakstīji visus šos vārdus no viņa sacītā!?” 18 Un Bārūhs tiem teica: “Ar savu muti viņš man teica visus šos vārdus, un es ar tinti tos rakstīju grāmatā.”
19 Un augstmaņi sacīja Bārūham: “Ej un slēpies, tu un Jeremija, un neviens lai nezina, kur jūs esat!”
Jehojākīms sadedzina rakstu rulli
20 Tad augstmaņi aizgāja uz pagalmu pie ķēniņa, bet rulli noglabāja rakstveža Elīšāmas istabā, un viņi pastāstīja ķēniņam visu, ko bija dzirdējuši. 21 Un ķēniņš sūtīja Jehudī paņemt rakstu rulli, un viņš to paņēma no rakstveža Elīšāmas istabas, un Jehudī to lasīja priekšā ķēniņam un visiem augstmaņiem, kuri stāvēja blakus ķēniņam. 22 Bet ķēniņš mita ziemas namā, tas bija devītajā mēnesī, un viņa priekšā kurējās ogļu krāsns. 23 Un, kā Jehudī nolasīja trīs četras slejas, tā rakstvedis tās nogrieza ar nazi un iesvieda ugunī, ogļu krāsnī, līdz uguns bija aprijusi visu rakstu rulli. 24 Un nebijās un neplēsa drānas ne ķēniņš, ne viņa kalpi, kas dzirdēja visus šos vārdus; 25 pat tad, kad Elnātāns, Dlājāhu un Gmarjāhu mudināja ķēniņu nededzināt rakstu rulli, viņš uz tiem neklausījās. 26 Un ķēniņš pavēlēja Jeremijam, ķēniņa dēlam, un Serājāhu, Azriēla dēlam, un Šelemjam, Abdeēla dēlam, sagrābt rakstvedi Bārūhu un pravieti Jeremiju, bet Kungs viņus paslēpa!
Jeremija otrreiz nodiktē Dieva vēstījumu
27 Pēc tam kad sadedzināja rakstu rulli un vārdus, ko Bārūhs bija rakstījis pēc Jeremijas sacītā, Kunga vārds nāca pār Jeremiju: 28 “Ņem atkal citu rulli un raksti uz tā visus tos vārdus, kas bija iepriekš uz ruļļa, ko sadedzināja Jūdas ķēniņš Jehojākīms. 29 Un par Jūdas ķēniņu Jehojākīmu saki: tā saka Kungs: tu sadedzināji šo rulli, sacīdams: kādēļ tu tajā rakstīji – nāktin nāks Bābeles ķēniņš un izpostīs šo zemi, un iznīdēs no tās gan cilvēku, gan zvēru?
30 Tādēļ tā saka Kungs par Jūdas ķēniņu Jehojākīmu: viņam nebūs neviena, kas sēž Dāvida tronī, un viņa līķis tiks izmests dienas tveicē un nakts salā! 31 Un es piemeklēšu viņu un viņa pēcnācējus, un viņa kalpus viņu vainas dēļ, un es nesīšu viņiem un Jeruzālemes iemītniekiem, un Jūdas vīriem to ļaunumu, ko es tiem teicu, bet tie neklausījās!”
32 Un Jeremija paņēma citu rulli un deva to rakstvedim Bārūham, Nērijas dēlam, un viņš rakstīja tajā no Jeremijas sacītā visus tā rakstu ruļļa vārdus, ko Jūdas ķēniņš Jehojākīms bija sadedzinājis ugunī, un vēl pielika tiem klāt daudzus līdzīgus vārdus.
