A Message for Zedekiah
1 The Lord spoke to me when King Nebuchadnezzar of Babylonia and his army, supported by troops from all the nations and races that were subject to him, were attacking Jerusalem and its nearby towns. 2 The Lord, the God of Israel, told me to go and say to King Zedekiah of Judah, “I, the Lord, will hand this city over to the king of Babylonia, and he will burn it down. 3 You will not escape; you will be captured and handed over to him. You will see him face-to-face and talk to him in person; then you will go to Babylonia. 4 Zedekiah, listen to what I say about you. You will not be killed in battle. 5 You will die in peace, and as people burned incense when they buried your ancestors, who were kings before you, in the same way they will burn incense for you. They will mourn over you and say, ‘Our king is dead!’ I, the Lord, have spoken.”
6 Then I gave this message to King Zedekiah in Jerusalem 7 while the army of the king of Babylonia was attacking the city. The army was also attacking Lachish and Azekah, the only other fortified cities left in Judah.
Deceitful Treatment of Slaves
8 King Zedekiah and the people of Jerusalem had made an agreement to set free 9 their Hebrew slaves, both male and female, so that no one would have an Israelite as a slave. 10 All the people and their leaders agreed to free their slaves and never to enslave them again. They did set them free, 11 but later they changed their minds, took them back, and forced them to become slaves again.
12 Then the Lord, 13 the God of Israel, told me to say to the people: “I made a covenant with your ancestors when I rescued them from Egypt and set them free from slavery. I told them that 14 every seven years they were to set free any Hebrew slave who had served them for six years. But your ancestors would not pay any attention to me or listen to what I said. 15 Just a few days ago you changed your minds and did what pleased me. All of you agreed to set all Israelites free, and you made a covenant in my presence, in the Temple where I am worshiped. 16 But then you changed your minds again and dishonored me. All of you took back the slaves whom you had set free as they desired, and you forced them into slavery again. 17 So now, I, the Lord, say that you have disobeyed me; you have not given all Israelites their freedom. Very well, then, I will give you freedom: the freedom to die by war, disease, and starvation. I will make every nation in the world horrified at what I do to you. 18-19 The officials of Judah and of Jerusalem, together with the palace officials, the priests, and all the leaders, made a covenant with me by walking between the two halves of a bull that they had cut in two. But they broke the covenant and did not keep its terms. So I will do to these people what they did to the bull. 20 I will hand them over to their enemies, who want to kill them, and their corpses will be eaten by birds and wild animals. 21 I will also hand over King Zedekiah of Judah and his officials to those who want to kill them. I will hand them over to the Babylonian army, which has stopped its attack against you. 22 I will give the order, and they will return to this city. They will attack it, capture it, and burn it down. I will make the towns of Judah like a desert where no one lives. I, the Lord, have spoken.”
Vēstījums ķēniņam Cedekijam
1 Vārds, kas Jeremijam nāca no Kunga, kad Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars, viss viņa karaspēks un visas zemes valstis zem viņa varas, un visas tautas karoja pret Jeruzālemi un visām tās pilsētām: 2 “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: ej un runā uz Jūdas ķēniņu Cedekiju un saki tam: tā saka Kungs: redzi, es atdodu šo pilsētu Bābeles ķēniņa rokā, un viņš to nosvilinās ar uguni! 3 Tu nepaglābsies no viņa, tevi sagrābs un nodos viņa rokā, – tavas acis raudzīsies Bābeles ķēniņa acīs, un viņa mute runās uz tavu muti, un tu aiziesi uz Bābeli! 4 Taču klausies Kunga vārdu, Jūdas ķēniņ Cedekija! Par tevi Kungs saka tā: no zobena tu nemirsi! 5 Tu mirsi mierā, un, kā svēpēja smaržas taviem tēviem, kuri bija ķēniņi pirms tevis, tā svēpēs arī tev! – Vai, kungs! – tā viņi apraudās tevi, jo tā esmu teicis es!” saka Kungs.
6 Pravietis Jeremija sacīja visus šos vārdus Jūdas ķēniņam Jeruzālemē. 7 Un Bābeles ķēniņa karaspēks karoja pret Jeruzālemi un visām Jūdas pilsētām, kas bija atlikušas, – pret Lāhīšu un pret Azēku, jo no nocietinātajām Jūdas pilsētām bija atlikušas tikai šīs.
Vergu viltus brīvlaišana
8 Vārds, kas Jeremijam nāca no Kunga pēc tam, kad ķēniņš Cedekija noslēdza derību ar visu tautu, kas bija Jeruzālemē, lai pasludinātu tai brīvlaišanu – 9 ka ikvienam jāatlaiž brīvībā savs vergs un sava verdzene, ebrejs un ebrejiete, lai neviens jūds vairs nepaverdzinātu otru. 10 Un visi augstmaņi un tauta, kas šai derībai pievienojās, paklausīja un atlaida brīvībā savus vergus un verdzenes, lai tos vairs nepaverdzinātu, – tie paklausīja un atlaida vergus brīvībā. 11 Bet pēc tam viņi novērsās un ņēma atpakaļ savus vergus un verdzenes, ko bija atlaiduši brīvībā, un atkal kalpināja tos kā vergus un verdzenes.
12 Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju: 13 “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: es slēdzu derību ar jūsu tēviem todien, kad izvedu tos no Ēģiptes zemes, no vergu nama, sacīdams: 14 kad paies septiņi gadi, ikviens lai atlaiž otru ebreju, kas tev tika pārdots un kalpoja tev sešus gadus, – laid viņu brīvībā! Bet jūsu tēvi man neklausīja, pat neklausījās! 15 Bet šodien jūs no tā esat novērsušies un darījuši to, kas man tīk, un esat pasludinājuši viens otram brīvlaišanu, un noslēguši derību manā priekšā, namā, kas saukts manā vārdā. 16 Taču jūs novērsāties un sagānījāt manu vārdu – ikviens paņēma atpakaļ savu vergu un verdzeni, ko bija atlaidis brīvībā, – katrs darīja, kā tam tīk, – jūs atkal tos paverdzinājāt, lai tie jums būtu par vergiem un verdzenēm!
17 Tādēļ tā saka Kungs: jūs mani neklausījāt, nepasludinājāt brīvlaišanu viens otram, redzi, es jums pasludināšu brīvlaišanu, saka Kungs, ar zobenu, mēri un badu, un es darīšu jūs par briesmu tēlu visām zemes valstīm. 18 Tos vīrus, kas pārkāpa manu derību un neturēja tās derības vārdus, ko tie noslēdza manā priekšā, es padarīšu kā to jēru, ko tie pārcirta un izgāja cauri tā pusēm! 19 Jūdas augstmaņi un Jeruzālemes augstmaņi, einuhi un priesteri, un visa vienkāršā tauta gāja cauri tā pusēm. 20 Es atdošu viņus ienaidnieka rokā un to rokā, kuri kāro pēc viņu dzīvības, un viņu līķi būs par rijamo debesu putniem un zemes zvēriem! 21 Jūdas ķēniņu Cedekiju un viņa augstmaņus es atdošu ienaidnieka rokā un to rokā, kuri kāro pēc viņu dzīvības, un Bābeles ķēniņa karaspēka rokā, kas tagad no jums ir aizgājis. 22 Redzi, es pavēlu, saka Kungs, un es likšu tiem atgriezties šajā pilsētā, un tie pret to karos, ieņems to un nodedzinās kopā ar Jūdas pilsētām! Es to padarīšu par postažu, kur neviens nemīt!”
