1 So call your fellow Israelites “God's People” and “Loved-by-the-Lord.”
Unfaithful Gomer—Unfaithful Israel
2 My children, plead with your mother—though she is no longer a wife to me, and I am no longer her husband. Plead with her to stop her adultery and prostitution. 3 If she does not, I will strip her as naked as she was on the day she was born. I will make her like a dry and barren land, and she will die of thirst. 4-5 I will not show mercy to her children; they are the children of a shameless prostitute. She herself said, “I will go to my lovers—they give me food and water, wool and linen, olive oil and wine.”
6 So I am going to fence her in with thorn bushes and build a wall to block her way. 7 She will run after her lovers but will not catch them. She will look for them but will not find them. Then she will say, “I am going back to my first husband—I was better off then than I am now.”
8 She would never acknowledge that I am the one who gave her the grain, the wine, the olive oil, and all the silver and gold that she used in the worship of Baal. 9 So at harvest time I will take back my gifts of grain and wine, and will take away the wool and the linen I gave her for clothing. 10 I will strip her naked in front of her lovers, and no one will be able to save her from my power. 11 I will put an end to all her festivities—her annual and monthly festivals and her Sabbath celebrations—all her religious meetings. 12 I will destroy her grapevines and her fig trees, which she said her lovers gave her for serving them. I will turn her vineyards and orchards into a wilderness; wild animals will destroy them. 13 I will punish her for the times that she forgot me, when she burned incense to Baal and put on her jewelry to go chasing after her lovers. The Lord has spoken.
The Lord's Love for His People
14 So I am going to take her into the desert again; there I will win her back with words of love. 15 I will give back to her the vineyards she had and make Trouble Valley a door of hope. She will respond to me there as she did when she was young, when she came from Egypt. 16 Then once again she will call me her husband—she will no longer call me her Baal. 17 I will never let her speak the name of Baal again.
18 At that time I will make a covenant with all the wild animals and birds, so that they will not harm my people. I will also remove all weapons of war from the land, all swords and bows, and will let my people live in peace and safety.
19 Israel, I will make you my wife;
I will be true and faithful;
I will show you constant love and mercy
and make you mine forever.
20 I will keep my promise and make you mine,
and you will acknowledge me as Lord.
21-22 At that time I will answer the prayers of my people Israel.
I will make rain fall on the earth,
and the earth will produce grain and grapes and olives.
23 I will establish my people in the land and make them prosper.
I will show love to those who were called “Unloved,”
and to those who were called “Not-My-People”
I will say, “You are my people,”
and they will answer, “You are our God.”
Israēls tiks apžēlots
1 Israēla dēli būs tādā skaitā kā smiltis jūrmalā –
ne aplēst, ne saskaitīt!
Un, ja jums teica:
jūs neesat mana tauta, –
tad tagad jums teiks:
jūs esat dzīvā Dieva dēli!
2 Jūdas dēli tiks sapulcēti
kopā ar Israēla dēliem,
tie iecels sev vienu par galveno
un aizies no tās zemes –
tad liela diena būs Jizreēlā!
3 Sakiet saviem brāļiem: jūs – mana tauta,
un savām māsām: nu apžēlotas!
4 Strīdieties ar savu māti, strīdieties,
jo viņa nav mana sieva
un es neesmu viņas vīrs, –
nost maucību, kas tai vaigā,
un laulības pārkāpšanu, kas tai starp krūtīm!
5 Ka es neizģērbju viņu kailu,
ka nepadaru tādu kā dienā, kad dzima,
ka nepataisu par tuksnesi,
ka neiztaisu par izkaltušu zemi,
ka nenonāvēju ar slāpēm!
6 Viņas dēlus es neapžēlošu,
jo tie ir maucības dēli,
7 māte tiem ir maukojusi,
kaunā viņus ieņēmusi,
viņa taču teica:
es sekošu saviem mīļākajiem,
tiem, kas man dod maizi un ūdeni,
vilnu un linus,
eļļu un spirdzinājumus!
8 Tādēļ, redzi,
es likšu tai ceļā ērkšķus,
es mūri uzmūrēšu,
ka tā vairs neatradīs ceļu!
9 Tad viņa savus mīļākos meklēs, bet nesatiks,
lūkos pēc tiem, bet neatradīs,
tad viņa teiks:
es iešu atpakaļ pie sava pirmā vīra,
jo tad man bija labāk nekā tagad!
10 Viņa jau nezināja,
ka es tai esmu devis
maizi, jaunvīnu un jauno eļļu
un jo krietni zelta un sudraba,
bet viņi to veltīja Baalam!
11 Tādēļ es atgriezīšos un paņemšu savu maizi,
kad pienāks laiks,
un savu jaunvīnu,
kad būs tā laiks,
atņemšu viņai savu vilnu un linus,
ar ko viņa sedz savu kailumu!
12 Un nu es atkailināšu viņas augumu
tās mīļāko acu priekšā,
neviens viņu neglābs no manas rokas!
13 Es izbeigšu visus viņas priekus –
jauna mēneša svētkus un sabatus,
visas viņas svinēšanas!
14 Es izdeldēšu viņas vīnakokus un vīģes kokus,
par ko tā teica:
tos man mīļākie dāvinājuši! –
Es tos par mežu pataisīšu,
un tos aprīs lauka zvēri!
15 Es viņu piemeklēšu par dienām,
kad tā kvēpināja baāliem –
riņķiem un rotām apkārusies,
skrēja mīļākajiem pakaļ,
bet mani aizmirsa! –
saka Kungs.
16 Tādēļ, redzi,
es viņu aizvilināšu,
aizvedīšu tuksnesī
un uzrunāšu tās sirdi!
17 Tur es viņai došu vīnadārzus,
un Āhoras ieleja kļūs par cerību vārtiem,
tur viņa atsauksies man kā savā jaunībā,
kā tad, kad devās projām no Ēģiptes zemes!
18 Tajā dienā būs tā,
saka Kungs,
tu sauksi man:
mans vīrs!
Vairs nesauksi:
mans Baals!
19 Tad es atraušu baālu vārdus no viņas mutes,
un to vārdi vairs netiks pieminēti!
20 Todien es slēgšu ar jums derību:
ar lauka zvēriem,
ar debesu putniem
un zemes rāpuļiem!
Loku, zobenu un karu
uz zemes es sadragāšu
un noglabāšu drošībā!
21 Es tevi iemantošu uz mūžiem,
un tu iemantosi mani –
taisnībā un tiesā,
žēlastībā un žēlsirdībā!
22 Es tevi ticībā iemantošu,
un tu pazīsi Kungu!
23 Tajā dienā būs tā –
es atbildēšu,
saka Kungs,
es atbildēšu debesīm,
un tās atbildēs zemei,
24 un zeme atbildēs ar maizi,
jaunvīnu un jauno eļļu –
tā atbildēs Jizreēlā!
25 Tā es sēšu savā zemē
un apžēlošu Lo-Ruhāmu ,
un Lo-Ammī teikšu:
tu – mana tauta,
un tā man atbildēs:
mans Dievs!”
