EZEKIEL'S FIRST VISION OF GOD (1.1—7.27)
God's Throne
1 On the fifth day of the fourth month of the thirtieth year, I, Ezekiel the priest, son of Buzi, was living with the Jewish exiles by the Chebar River in Babylonia. The sky opened, and I saw a vision of God. ( 2 It was the fifth year since King Jehoiachin had been taken into exile.) 3 There in Babylonia beside the Chebar River, I heard the Lord speak to me, and I felt his power.
4 I looked up and saw a windstorm coming from the north. Lightning was flashing from a huge cloud, and the sky around it was glowing. Where the lightning was flashing, something shone like bronze. 5 At the center of the storm I saw what looked like four living creatures in human form, 6 but each of them had four faces and four wings. 7 Their legs were straight, and they had hoofs like those of a bull. They shone like polished bronze. 8 In addition to their four faces and four wings, they each had four human hands, one under each wing. 9 Two wings of each creature were spread out so that the creatures formed a square, with their wing tips touching. When they moved, they moved as a group without turning their bodies.
10 Each living creature had four different faces: a human face in front, a lion's face at the right, a bull's face at the left, and an eagle's face at the back. 11 Two wings of each creature were raised so that they touched the tips of the wings of the creatures next to it, and their other two wings were folded against their bodies. 12 Each creature faced all four directions, and so the group could go wherever they wished, without having to turn.
13 Among the creatures there was something that looked like a blazing torch, constantly moving. The fire would blaze up and shoot out flashes of lightning. 14 The creatures themselves darted back and forth with the speed of lightning.
15 As I was looking at the four creatures I saw four wheels touching the ground, one beside each of them. 16 All four wheels were alike; each one shone like a precious stone, and each had another wheel intersecting it at right angles, 17 so that the wheels could move in any of the four directions. 18 The rims of the wheels were covered with eyes. 19 Whenever the creatures moved, the wheels moved with them, and if the creatures rose up from the earth, so did the wheels. 20 The creatures went wherever they wished, and the wheels did exactly what the creatures did, because the creatures controlled them. 21 So every time the creatures moved or stopped or rose in the air, the wheels did exactly the same.
22 Above the heads of the creatures there was something that looked like a dome made of dazzling crystal. 23 There under the dome stood the creatures, each stretching out two wings toward the ones next to it and covering its body with the other two wings. 24 I heard the noise their wings made in flight; it sounded like the roar of the sea, like the noise of a huge army, like the voice of Almighty God. When they stopped flying, they folded their wings, 25 but there was still a sound coming from above the dome over their heads.
26 Above the dome there was something that looked like a throne made of sapphire, and sitting on the throne was a figure that looked like a human being. 27 The figure seemed to be shining like bronze in the middle of a fire. It shone all over with a bright light 28 that had in it all the colors of the rainbow. This was the dazzling light which shows the presence of the Lord.
God Calls Ezekiel to Be a Prophet
When I saw this, I fell face downward on the ground. Then I heard a voice
Četru tēlu redzējums Ecehiēlam
1 Tas notika trīsdesmitā gada ceturtā mēneša piektajā dienā, kad es ar izsūtītajiem biju viņpus Kebaras upes, – debesis atvērās, un es redzēju Dieva parādību. 2 Šā mēneša piektajā dienā apritēja ķēniņa Jehojāhīna piektais gūsta gads. 3 Kunga vārds nāktin nāca pār Ecehiēlu, priestera Būzī dēlu, kaldiešu zemē viņpus Kebaras upes – tur Kunga roka bija pār viņu. 4 Es skatījos, un redzi – negaisa viesulis nāca no ziemeļiem – milzīgs mākonis un liesmojoša uguns, visapkārt tai spožums, un vidū tā mirdzēja kā varš ugunī. 5 Šķita, ka vidū ir četras būtnes, kas izskatījās kā cilvēki. 6 Ikvienam no tiem bija četras sejas un četri spārni. 7 To kājas bija taisnas, bet kāju pēdas kā teļa nagi, un tie spīdēja kā spodrināts varš. 8 Zem spārniem tiem visās četrās pusēs bija cilvēka rokas. Tiem bija gan četras sejas, gan četri spārni. 9 Spārni saskārās viens ar otru. Kad tie gāja, tie nepagriezās, bet ikviens devās taisni uz priekšu. 10 Izskats tiem bija šāds – katram bija cilvēka seja un labajā pusē lauvas seja, kreisajā pusē katram bija vērša seja un katram bija ērgļa seja. 11 To sejas un spārni bija vērsti augšup, divi spārni saskārās kopā, bet ar otriem diviem tie apklāja savu ķermeni. 12 Ikviens devās taisni uz priekšu – tie devās turp, kurp gars tos veda, un, kad tie gāja, tie nepagriezās. 13 Šīs būtnes izskatījās kā degošas ogles, tās bija kā lāpas. Kā spoža uguns šaudījās starp būtnēm, un no uguns plaiksnīja zibens. 14 Būtnes šaudījās kā zibens turp un atpakaļ.
15 Es skatījos uz būtnēm, un redzi – tām priekšā iesāņus uz zemes bija riteņi, pavisam četri. 16 Izskatījās, ka riteņi darināti no zeltaina topāza. Visi četri bija līdzīgi pēc izskata un darināti tā, ka ritenis bija ritenī, 17 tie gāja uz četrām pusēm, un, kad tie gāja, tie nepagriezās. 18 Riteņu loki bija augsti un biedējoši, visi četri loki visapkārt bija pilni acu. 19 Kad būtnes gāja, tām blakus gāja arī riteņi, un, kad tās pacēlās virs zemes, pacēlās arī riteņi. 20 Kad vien gars gribēja iet, gāja arī tās un riteņi cēlās kopā ar tām, jo būtņu gars bija riteņos. 21 Kad tās gāja, arī tie gāja, un, kad tās apstājās, arī tie apstājās. Kad tās pacēlās virs zemes, kopā ar tām cēlās riteņi, jo būtņu gars bija riteņos!
Dieva godības atklāšanās
22 Virs būtņu galvām bija it kā debesjums – spožs kā ledus, baisi tas pletās pār to galvām. 23 Būtņu spārni zem debesjuma bija izstiepti viens pret otru. Katrai bija divi spārni apsegam – ikviena ar diviem sedza savu ķermeni. 24 Es dzirdēju spārnus švīkstam kā varenus ūdeņus krācam, kā Visuvarenā balsi. Kad tās gāja – šalca kā negaisā, kā kara troksnī. Apstājoties tās spārnus nolaida. 25 Un, kad tās nolaida spārnus, atskanēja balss no debesjuma, kas tām bija virs galvas. 26 Debesjumā virs to galvām varēja redzēt safīram līdzīgu troni, un tronī sēdēja kāds, kas šķita kā cilvēks. 27 Es redzēju viņam visapkārt kā spīdošu varu, kā uguni! Gar viņa gurniem gan uz augšu, gan uz leju es redzēju uguni, spožumu visapkārt viņam – 28 kā varavīksni mākoņos lietainā dienā, kā spožumu visapkārt viņam. Viņš bija līdzīgs Kunga godībai. Es viņu ieraudzīju, kritu uz sava vaiga un dzirdēju balsi.
