King Jehoahaz of Israel
1 In the twenty-third year of the reign of Joash son of Ahaziah as king of Judah, Jehoahaz son of Jehu became king of Israel, and he ruled in Samaria for seventeen years. 2 Like King Jeroboam before him, he sinned against the Lord and led Israel into sin; he never gave up his evil ways. 3 So the Lord was angry with Israel, and he allowed King Hazael of Syria and his son Benhadad to defeat Israel time after time. 4 Then Jehoahaz prayed to the Lord, and the Lord, seeing how harshly the king of Syria was oppressing the Israelites, answered his prayer. 5 The Lord sent Israel a leader, who freed them from the Syrians, and so the Israelites lived in peace, as before. 6 But they still did not give up the sins into which King Jeroboam had led Israel, but kept on committing them; and the image of the goddess Asherah remained in Samaria.
7 Jehoahaz had no armed forces left except fifty cavalry troops, ten chariots, and ten thousand foot soldiers, because the king of Syria had destroyed the rest, trampling them down like dust.
8 Everything else that Jehoahaz did and all his brave deeds are recorded in The History of the Kings of Israel. 9 He died and was buried in Samaria, and his son Jehoash succeeded him as king.
King Jehoash of Israel
10 In the thirty-seventh year of the reign of King Joash of Judah, Jehoash son of Jehoahaz became king of Israel, and he ruled in Samaria for sixteen years. 11 He too sinned against the Lord and followed the evil example of King Jeroboam, who had led Israel into sin. 12 Everything else that Jehoash did, including his bravery in the war against King Amaziah of Judah, is recorded in The History of the Kings of Israel. 13 Jehoash died and was buried in the royal tombs in Samaria, and his son Jeroboam II succeeded him as king.
The Death of Elisha
14 The prophet Elisha was sick with a fatal disease, and as he lay dying, King Jehoash of Israel went to visit him. “My father, my father!” he exclaimed as he wept. “You have been the mighty defender of Israel!”
15 “Get a bow and some arrows,” Elisha ordered him. Jehoash got them, 16 and Elisha told him to get ready to shoot. The king did so, and Elisha placed his hands on the king's hands. 17 Then, following the prophet's instructions, the king opened the window that faced toward Syria. “Shoot the arrow!” Elisha ordered. As soon as the king shot the arrow, the prophet exclaimed, “You are the Lord's arrow, with which he will win victory over Syria. You will fight the Syrians in Aphek until you defeat them.”
18 Then Elisha told the king to take the other arrows and strike the ground with them. The king struck the ground three times, and then stopped. 19 This made Elisha angry, and he said to the king, “You should have struck five or six times, and then you would have won complete victory over the Syrians; but now you will defeat them only three times.”
20 Elisha died and was buried.
Every year bands of Moabites used to invade the land of Israel. 21 One time during a funeral, one of those bands was seen, and the people threw the corpse into Elisha's tomb and ran off. As soon as the body came into contact with Elisha's bones, the man came back to life and stood up.
War between Israel and Syria
22 King Hazael of Syria oppressed the Israelites during all of Jehoahaz' reign, 23 but the Lord was kind and merciful to them. He would not let them be destroyed, but helped them because of his covenant with Abraham, Isaac, and Jacob. He has never forgotten his people.
24 At the death of King Hazael of Syria his son Benhadad became king. 25 Then King Jehoash of Israel defeated Benhadad three times and recaptured the cities that had been taken by Benhadad during the reign of Jehoahaz, the father of Jehoash.
Jehoāhāzs valda pār Israēlu
1 Jūdas ķēniņa Jehoāša, Ahazjāhu dēla, divdesmit trešajā valdīšanas gadā pār Israēlu sāka valdīt Jehoāhāzs, Jehus dēls, un valdīja Samarijā septiņpadsmit gadus. 2 Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, un staigāja Jārobāma, Nebāta dēla, grēkos, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam, un nenovērsās no tiem. 3 Kungs iedegās dusmās pret Israēlu un uz ilgiem laikiem to nodeva Arāmas ķēniņa Hazaēla un viņa dēla Ben-Hadada rokā. 4 Tad Jehoāhāzs lūdzās Kungu, un Kungs viņu uzklausīja, jo viņš redzēja Israēla apspiestību – kā Arāmas ķēniņš tos apspieda. 5 Kungs Israēlam deva glābiņu, un tie tika vaļā no aramiešu rokas, un Israēla dēli varēja dzīvot savās teltīs kā agrāk. 6 Taču tie nenovērsās no Jārobāma nama grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam, palika tajos, un arī Ašēra palika stāvam Samarijā. 7 Jehoāhāzam nebija palicis vairāk karavīru kā vien piecdesmit jātnieku, desmit kararatu un desmit tūkstoši kājnieku, jo tos bija izdeldējis Arāmas ķēniņš – padarījis tos kā samītus putekļus.
8 Pārējie Jehoāhāza darbi un viss, ko viņš darīja, un viņa varenība – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā? 9 Jehoāhāzs apgūlās pie tēviem, viņu apbedīja Samarijā. Pēc viņa sāka valdīt tā dēls Jehoāšs.
Jehoāšs valda pār Israēlu
10 Jūdas ķēniņa Jehoāša trīsdesmit septītajā gadā Jehoāšs, Jehoāhāza dēls, sāka valdīt pār Israēlu Samarijā un valdīja sešpadsmit gadus. 11 Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, nenovērsās no visiem Jārobāma, Nebāta dēla, grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam, un palika tajos.
12 Pārējie Jehoāša darbi un viss, ko viņš darīja, un viņa varenība, kā viņš cīnījās ar Jūdas ķēniņu Amacjāhu, – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā? 13 Jehoāšs apgūlās pie tēviem. Jārobāms sēdās viņa tronī, bet Jehoāšu apbedīja Samarijā pie Israēla ķēniņiem.
Elīšas nāve
14 Elīša saslima ar slimību, no kuras viņš vēlāk nomira. Bet Israēla ķēniņš Jehoāšs nāca pie viņa, raudāja un sacīja: “Mans tēvs, mans tēvs, Israēla kararati un jātnieki!” 15 Elīša viņam sacīja: “Ņem loku un bultas!” Un viņš ņēma loku un bultas. 16 Viņš sacīja Israēla ķēniņam: “Tver loku savā rokā!” Ķēniņš satvēra, Elīša uzlika savas rokas uz viņa rokām 17 un sacīja: “Atver austrumu logu.” Viņš atvēra. Tad Elīša sacīja: “Šauj!” Un viņš izšāva. Elīša sacīja: “Tā ir Kunga glābšanas bulta – bulta, kas glābs no Arāmas, jo Afēkā tu kausi aramiešus, līdz tie būs pagalam!” 18 Elīša sacīja: “Ņem bultas!” Viņš paņēma. Un viņš teica Israēla ķēniņam: “Sit zemi!” Viņš sita trīs reizes un mitējās. 19 Tad Dieva vīrs sadusmojās uz viņu un sacīja: “Būtu sitis piecas vai sešas reizes, tad būtu Arāmu sakāvis pavisam, bet tagad tu sakausi Arāmu tikai trīs reizes!”
20 Elīša nomira, un viņu apbedīja. Gada sākumā moābiešu sirotāji ielauzās zemē. 21 Tobrīd apbedīja kādu vīru, un, redzi, viņi ieraudzīja sirotājus! Viņi to vīru iegrūda Elīšas kapā, bet, kad tas vīrs saskārās ar Elīšas kauliem, tas atdzīvojās un nostājās uz savām kājām.
Israēls atgūst aramiešu ieņemtās pilsētas
22 Aramiešu ķēniņš Hazaēls apspieda Israēlu visu Jehoāhāza valdīšanas laiku. 23 Un Kungs bija viņiem žēlsirdīgs, apžēlojās un pievērsās viņiem savas derības dēļ ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu. Līdz šim viņš taču nebija gribējis tos iznīdēt un padzīt! 24 Arāmas ķēniņš Hazaēls nomira, un pēc viņa sāka valdīt tā dēls Ben-Hadads. 25 Tad Jehoāšs, Jehoāhāza dēls, atņēma Ben-Hadadam, Hazaēla dēlam, pilsētas, kas bija atņemtas viņa tēvam Jehoāhāzam. Karā Jehoāšs viņu trīs reizes sakāva un atguva Israēla pilsētas.
