Solomon Prepares to Build the Temple
(2 Chronicles 2.1-18)1 King Hiram of Tyre had always been a friend of David's, and when he heard that Solomon had succeeded his father David as king, he sent ambassadors to him. 2 Solomon sent back this message to Hiram: 3 “You know that because of the constant wars my father David had to fight against the enemy countries all around him, he could not build a temple for the worship of the Lord his God until the Lord had given him victory over all his enemies. 4 But now the Lord my God has given me peace on all my borders. I have no enemies, and there is no danger of attack. 5 The Lord promised my father David, ‘Your son, whom I will make king after you, will build a temple for me.’ And I have now decided to build that temple for the worship of the Lord my God. 6 So send your men to Lebanon to cut down cedars for me. My men will work with them, and I will pay your men whatever you decide. As you well know, my men don't know how to cut down trees as well as yours do.”
7 Hiram was extremely pleased when he received Solomon's message, and he said, “Praise the Lord today for giving David such a wise son to succeed him as king of that great nation!” 8 Then Hiram sent Solomon the following message: “I have received your message, and I am ready to do what you ask. I will provide the cedars and the pine trees. 9 My men will bring the logs down from Lebanon to the sea and will tie them together in rafts to float them down the coast to the place you choose. There my men will untie them, and your men will take charge of them. On your part, I would like you to supply the food for my men.”
10 So Hiram supplied Solomon with all the cedar and pine logs that he wanted, 11 and Solomon provided Hiram with 100,000 bushels of wheat and 110,000 gallons of pure olive oil every year to feed his men.
12 The Lord kept his promise and gave Solomon wisdom. There was peace between Hiram and Solomon, and they made a treaty with each other.
13 King Solomon drafted 30,000 men as forced labor from all over Israel, 14 and put Adoniram in charge of them. He divided them into three groups of 10,000 men, and each group spent one month in Lebanon and two months back home. 15 Solomon also had 80,000 stone cutters in the hill country, with 70,000 men to carry the stones, 16 and he placed 3,300 foremen in charge of them to supervise their work. 17 At King Solomon's command they cut fine large stones for the foundation of the Temple. 18 Solomon's and Hiram's workers and men from the city of Byblos prepared the stones and the timber to build the Temple.
Sālamana valsts varenība
1 Sālamans bija valdnieks pār visām zemēm no Eifrātas un filistiešu zemes līdz pat Ēģiptes robežai. Tie nesa meslus un kalpoja Sālamanam visas viņa dzīves dienas.
2 Sālamana ēdiens vienai dienai bija trīsdesmit koras smalko miltu un sešdesmit koras rupjo miltu, 3 desmit trekni vērši un divdesmit labi ganīti liellopi, simts sīklopu, arī brieži, gazeles, stirnāži un nobaroti putni, – 4 jo viņš valdīja pār visu apgabalu šaipus upes, no Tifsahas līdz Gazai, pār visiem ķēniņiem šaipus upes, un viņam bija miers no visām pusēm. 5 Jūda un Israēls dzīvoja drošībā – katram piederēja savs vīnakoks un savs vīģes koks – no Dānas līdz Bēršebai visas Sālamana dienas.
6 Sālamanam bija četrdesmit tūkstoši steliņģu kaujas ratu zirgiem un divpadsmit tūkstoši jājamzirgu. 7 Pārvaldnieki apgādāja ķēniņu Sālamanu un visus, kas nāca pie viņa galda, – katrs savu mēnesi, ka nekā netrūka. 8 Bet miežus un salmus zirgiem un rumakiem viņi nesa katrs uz savu vietu, kā katram bija norādīts.
Sālamana gudrība
9 Un Dievs deva Sālamanam gudrību, ļoti lielu saprašanu un tādu plašu prātu kā smiltis jūras malā. 10 Un Sālamana gudrība pārspēja visu austrumnieku un visas Ēģiptes gudrību. 11 Gudrībā viņš bija pārāks par visiem cilvēkiem – par ezrāhieti Ētānu un par Hēmānu, Kalkolu un Dardu – Māhola dēliem. Viņa vārds bija zināms visās tautās visapkārt. 12 Viņš bija teicis trīs tūkstošus sakāmvārdu, un viņam bija tūkstotis un piecas dziesmas. 13 Viņš runāja par kokiem – no Lebanona ciedra līdz īzapam, kurš ieaug mūrī. Viņš runāja par dzīvniekiem, putniem, rāpuļiem un zivīm. 14 No visām tautām nāca klausīties Sālamana gudrību – tā darīja visi zemes ķēniņi, kas bija dzirdējuši par viņa gudrību.
Tempļa celšanas priekšdarbi
(2L 1:18–2:17)15 Kad Tīras ķēniņš Hīrāms dzirdēja, ka Sālamans svaidīts par ķēniņu tēva vietā, viņš sūtīja savus kalpus pie tā, jo Hīrāms visu mūžu bija Dāvida draugs. 16 Sālamans sūtīja pie Hīrāma, sacīdams: 17 “Tu zināji manu tēvu Dāvidu, ka viņam nebija iespējams celt namu Kunga, sava Dieva, vārdam, kara dēļ, tie karoja pret viņu no visām pusēm, līdz Kungs tos lika zem viņa kājām. 18 Un tagad Kungs, mans Dievs, ir devis mieru visapkārt – nav pretinieka, un nenotiek nekas ļauns. 19 Un, redzi, es saku, lai ceļ namu Kunga, mana Dieva, vārdam, jo Kungs ir runājis uz manu tēvu Dāvidu, sacīdams: tavs dēls, kuru es likšu tronī tavā vietā, – tas cels namu manam vārdam. 20 Un tagad pavēli, lai cērt man Lebanona ciedrus, un mani kalpi būs ar taviem kalpiem, un algā taviem kalpiem es došu visu, ko tu prasīsi, jo tu zini, ka mums nav tik prasmīgu koku cirtēju kā sidonieši.”
21 Kad Hīrāms dzirdēja Sālamana vārdus, viņš bija ļoti priecīgs un sacīja: “Šodien lai ir svētīts Kungs, kurš Dāvidam devis gudru dēlu, lai valda pār šo lielo tautu.” 22 Hīrāms sūtīja pie Sālamana, sacīdams: “Es saņēmu vēsti, ko tu man sūtīji, un es darīšu visu, ko tu vēlies, gan ar ciedru kokiem, gan cipresēm. 23 Mani kalpi nogādās kokus no Lebanona uz jūru, un es sūtīšu pa jūru plostus uz vietu, kuru tu man noteiksi, tur es tos izjaukšu, lai tu tos vestu tālāk. Bet mans lūgums ir šāds – dod maizi manam namam!” 24 Tad Hīrāms deva Sālamanam ciedru kokus un cipreses, cik vien viņš vēlējās. 25 Un Sālamans deva Hīrāmam divdesmit tūkstošus koru kviešu viņa nama uzturam un divdesmit koru spiestas eļļas. Tik Sālamans deva Hīrāmam ik gadu.
26 Un Kungs deva Sālamanam gudrību, kā bija solījis. Un starp Hīrāmu un Sālamanu bija miers, tie abi noslēdza derību. 27 Ķēniņš Sālamans ņēma strādniekus no visa Israēla, un viņam bija trīsdesmit tūkstoši strādnieku. 28 Viņš tos sūtīja uz Lebanonu, ik mēnesi desmit tūkstošus. Mēnesi viņi bija Lebanonā un divus mēnešus savās mājās. Adonīrāms bija strādnieku pārraugs.
29 Sālamanam bija septiņdesmit tūkstoši nastu nesēju un astoņdesmit tūkstoši akmens cirtēju kalnos. 30 Neskaitot Sālamana ieceltos priekšniekus, kas uzraudzīja darbus, vēl bija trīs tūkstoši trīs simti citu – tie pārvaldīja tautu, kas darīja darbu. 31 Ķēniņš pavēlēja vest lielus un dārgus akmeņus, lai no skaldītiem akmeņiem liktu nama pamatu. 32 Tos izcirta Sālamana un Hīrāma celtnieki, un gebalieši apstrādāja kokus un akmeņus nama celšanai.
