1 Naktī savā guļasvietā es meklēju viņu, savu draugu, ko tā mīl mana dvēsele. Es meklēju, bet es viņu neatrodu. 2 Es nolemju celties augšā, paklejot pa pilsētas gātēm un ielām un pameklēt viņu, ko mana dvēsele tā mīl! Es meklēju un tomēr viņu neatradu. 3 Mani sastapa sargi, kas apstaigā pilsētas ielas, un es viņiem jautāju: vai jūs neesat redzējuši viņu, ko tik dziļi mīl mana dvēsele? 4 Un, kad es biju drusku pagājusi viņiem garām, es atradu viņu, ko tik stipri mīl mana dvēsele. Es viņu turu ciet un neatlaidīšu viņu, kamēr es viņu neatvedīšu savas mātes namā, viņas, manas labās, manas dzemdētājas, istabā." 5 "Es jūs no sirds lūdzu, jūs Jeruzālemes meitas, jūsu mīlestības un uzmanības dēļ pret stirnām un briežu mātēm laukos, neskarieties klāt manai draudzenei un nemodiniet viņu, kamēr viņai pašai neiepatīkas mosties!" 6 "Kas ir tas, kas tur paceļas no tuksneša kā augšup kāpjošs dūmu stabs, kā kvēpinājuma vilnis no mirrēm un vīraka un no kaltētu augu pārdevēju dažādu garšu un smaržu zāļu putekļiem? 7 Raugi, ap Salamana guļamo krēslu stāv sešdesmit spēcīgu vīru no pašiem spēcīgākajiem Israēlā. 8 Viņiem visiem ir zobeni, un viņi prot ar tiem veikli rīkoties; katram ir zobens pie viņa gurna naktī draudošo iespējamo briesmu dēļ! 9 Ķēniņš Salamans bija licis darināt sev pārnesamu guļamo krēslu no Libanona ciedru koka. 10 Tā balsti ir izgatavoti no sudraba, tā atzveltne un pārklājums ir no zelta, pats sēdeklis purpura, bet no iekšpuses šo krēslu ir dāsni izdaiļojušas Jeruzālemes meitas aiz mīlestības pret savu ķēniņu. 11 Izejiet ārā, jūs Ciānas meitas, un apskatiet ķēniņu Salamanu ķēniņa vainagā, ar kuru viņa māte ir viņu vainagojusi viņa kāzu un viņa sirds prieka dienā!"
1 Asleep on my bed, night after night
I dreamed of the one I love;
I was looking for him, but couldn't find him.
2 I went wandering through the city,
through its streets and alleys.
I looked for the one I love.
I looked, but couldn't find him.
3 The sentries patrolling the city saw me.
I asked them, “Have you found my lover?”
4 As soon as I left them, I found him.
I held him and wouldn't let him go
until I took him to my mother's house,
to the room where I was born.
5 Promise me, women of Jerusalem;
swear by the swift deer and the gazelles
that you will not interrupt our love.
The Third Song
The Woman
6 What is this coming from the desert like a column of smoke,
fragrant with incense and myrrh,
the incense sold by the traders?
7 Solomon is coming, carried on his throne;
sixty soldiers form the bodyguard,
the finest soldiers in Israel.
8 All of them are skillful with the sword;
they are battle-hardened veterans.
Each of them is armed with a sword,
on guard against a night attack.
9 King Solomon is carried on a throne
made of the finest wood.
10 Its posts are covered with silver;
over it is cloth embroidered with gold.
Its cushions are covered with purple cloth,
lovingly woven by the women of Jerusalem.
11 Women of Zion, come and see King Solomon.
He is wearing the crown that his mother placed on his head
on his wedding day,
on the day of his gladness and joy.
