Slavas dziesma mūsu Dievam uzvarētājam
1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma. Psalms. 2 Dievs ceļas, Viņa ienaidnieki tiek izklīdināti, Viņa nīdēji un nicinātāji bēg no Viņa vaiga. 3 Kā izklīst dūmi, tā Tu viņus izklīdini, un, kā ugunī izkūst vasks, tā bezdievji ies bojā Dieva priekšā. 4 Bet taisnie priecājas, viņi līksmojas Dieva priekšā un gavilē priekā. 5 Dziediet Dievam, muzicējiet Viņa Vārdam, sataisiet ceļu Viņam, kas pa tuksnešiem brauc,- Kungs ir Viņa vārds. Priecājieties Dieva žēlastībā un gavilējiet Viņa priekšā! 6 Bāriņu tēvs un atraitņu aizstāvis ir Dievs Savā svētajā mājoklī. 7 Dievs vada viņu mājās vientuļos, vada tos, kam nemaz nav māju, izved gūstītos brīvībā, bet atkritēji paliek tuksnesī. 8 Dievs, kad Tu izgāji Savas tautas priekšgalā, kad Tu staigāji pa tuksnesi (sela), 9 tad drebēja zeme, lāsoja debesis Dieva, Sinaja Kunga, tā Dieva priekšā, kas ir Israēla Dievs. 10 Tu, Dievs, liki nolīt bagātam lietum, Savu iztvīkušo mantojumu Tu atspirdzināji. 11 Tavs pulks tur apmetās dzīvot, Tu, Dievs, atspirdzināji nelaimīgos ar Saviem labumiem. 12 Tas Kungs lika atskanēt uzvaras vēstij, prieka vēsts sludinātāju bija liels pulks: 13 "Karapulku ķēniņi bēg, viņi bēg, bet namamāte dala laupījumu." 14 Vai jūs gribējāt palikt guļam starp aploku sētām, kad viss lauks mirdzēja it kā noklāts ar sudrabotiem baložu spārniem, kuru spalvas spīd zaļdzeltenā zelta krāsā? 15 Kad Visuvarenais tur ķēniņus izklīdināja, tad krita sniegs Calmona kalnā. 16 Dieva kalns ir Basana kalns, Basana kalnam daudz virsotņu. 17 Ko raugāties skaudīgi jūs, augstie kalni, uz kalnu, kur Dievam patīk mājot? Tiešām, Tas Kungs tur mājos mūžīgi! 18 Dieva kaujas ratu ir desmitiem tūkstošu, Tas Kungs ir starp tiem kā pie Sinaja kalna Savā svētumā. 19 Tu uzkāpi augstumā, atvedi gūstekņus, ņēmi dāvanas no cilvēkiem, un arī atkritējiem jādzīvo pie Dieva, Tā Kunga. 20 Slavēts lai ir Tas Kungs diendienā, Viņš nes mūs pašus. Dievs ir mūsu pestītājs! (Sela.) 21 Dievs mums ir Dievs, kas var mums palīdzēt. Dievs Tas Kungs mūs izglābj arī no nāves. 22 Tiešām, Dievs sadauzīs galvu Saviem ienaidniekiem, kupliem matiem noaugušu galvu tiem, kas staigā savos grēkos. 23 Tas Kungs ir solījis:"Es atvedīšu viņus atpakaļ no Basanas, Es atvedīšu viņus atpakaļ no jūras dziļumiem, 24 lai tava kāja mazgājas ienaidnieku asinīs, lai tavu suņu mēles tās lok ar baudu." 25 Ir redzēti Tavi svētku gājieni, ak, Dievs,- mana Dieva, mana Ķēniņa svētku gājieni svētā vietā: 26 pa priekšu iet dziedātāji, tiem seko stīgu instrumentu spēlētāji bungotāju jaunavu vidū. 27 "Draudzes sapulcēs teiciet Dievu To Kungu, jūs, kas esat no Israēla dzīvības avota!" 28 Tur ir Benjamīns, pats jaunākais, pašā priekšgalā, viņam pa pēdām seko Jūdas dižciltīgie, Zebulona un Naftaļa vadoņi. 29 Tavs Dievs ir licis tavai valstībai būt stiprai; stiprini, ak, Dievs, ko Tu mums par labu esi darījis. 30 Tavas svētnīcas dēļ ķēniņi sajūt pienākumu Tev nest dāvanas uz Jeruzālemi. 31 Savaldi zvēru niedrēs, un lai sajūt Tavu varu arī vēršu pulks ar saviem teļiem - tautām, kas, ārēji pakļaudamās un zemodamās, atnes par dāvanu sudraba stieņus. Izklīdini tautas, kas mīl karot! 32 Dižciltīgie nāks no Ēģiptes, Kuša zeme steigsies izstiept savas pilnās rokas Dievam pretim. 33 Jūs, pasaules valstis, dziediet Dievam, dziediet slavas dziesmas Tam Kungam (sela), 34 kas brauc pa debesu debesīm, kas ir no pasaules sākuma! Redzi, pērkona dārdos Viņš vareni liek atskanēt Savai balsij. 35 Dodiet Dievam godu! Viņa augstības spēks valda pār Israēlu, un Viņa varenība sniedzas līdz padebešiem. 36 Bijājams esi Tu, Dievs, no Savas svētās vietas, Tu Israēla Dievs. Tu esi, kas dod spēku un stiprumu Savai tautai. Slavēts lai ir Dievs!
A National Song of Triumph
1 God rises up and scatters his enemies.
Those who hate him run away in defeat.
2 As smoke is blown away, so he drives them off;
as wax melts in front of the fire,
so do the wicked perish in God's presence.
3 But the righteous are glad and rejoice in his presence;
they are happy and shout for joy.
4 Sing to God, sing praises to his name;
prepare a way for him who rides on the clouds.
His name is the Lord—be glad in his presence!
5 God, who lives in his sacred Temple,
cares for orphans and protects widows.
6 He gives the lonely a home to live in
and leads prisoners out into happy freedom,
but rebels will have to live in a desolate land.
7 O God, when you led your people,
when you marched across the desert,
8 the earth shook, and the sky poured down rain,
because of the coming of the God of Sinai,
the coming of the God of Israel.
9 You caused abundant rain to fall
and restored your worn-out land;
10 your people made their home there;
in your goodness you provided for the poor.
11 The Lord gave the command,
and many women carried the news:
12 “Kings and their armies are running away!”
The women at home divided what was captured:
13 figures of doves covered with silver,
whose wings glittered with fine gold.
(Why did some of you stay among the sheep pens on the day of battle?)
14 When Almighty God scattered the kings on Mount Zalmon,
he caused snow to fall there.
15 What a mighty mountain is Bashan,
a mountain of many peaks!
16 Why from your mighty peaks do you look with scorn
on the mountain on which God chose to live?
The Lord will live there forever!
17 With his many thousands of mighty chariots
the Lord comes from Sinai into the holy place.
18 He goes up to the heights,
taking many captives with him;
he receives gifts from rebellious people.
The Lord God will live there.
19 Praise the Lord,
who carries our burdens day after day;
he is the God who saves us.
20 Our God is a God who saves;
he is the Lord, our Lord,
who rescues us from death.
21 God will surely break the heads of his enemies,
of those who persist in their sinful ways.
22 The Lord has said, “I will bring your enemies back from Bashan;
I will bring them back from the depths of the ocean,
23 so that you may wade in their blood,
and your dogs may lap up as much as they want.”
24 O God, your march of triumph is seen by all,
the procession of God, my king, into his sanctuary.
25 The singers are in front, the musicians are behind,
in between are the young women beating the tambourines.
26 “Praise God in the meeting of his people;
praise the Lord, all you descendants of Jacob!”
27 First comes Benjamin, the smallest tribe,
then the leaders of Judah with their group,
followed by the leaders of Zebulun and Naphtali.
28 Show your power, O God,
the power you have used on our behalf
29 from your Temple in Jerusalem,
where kings bring gifts to you.
30 Rebuke Egypt, that wild animal in the reeds;
rebuke the nations, that herd of bulls with their calves,
until they all bow down and offer you their silver.
Scatter those people who love to make war!
31 Ambassadors will come from Egypt;
the Ethiopians will raise their hands in prayer to God.
32 Sing to God, kingdoms of the world,
sing praise to the Lord,
33 to him who rides in the sky,
the ancient sky.
Listen to him shout with a mighty roar.
34 Proclaim God's power;
his majesty is over Israel,
his might is in the skies.
35 How awesome is God as he comes from his sanctuary—
the God of Israel!
He gives strength and power to his people.
Praise God!
