1 Mans dēls, iegaumē manus vārdus un saglabā sevī dzīvus manus baušļus! 2 Ja tu paturēsi savā atmiņā dzīvus manus baušļus un ja tu glabāsi manus likumus kā savu acuraugu, tad tu dzīvosi! 3 Piesien tos pie saviem pirkstiem, uzraksti tos uz savas sirds plāksnes! 4 Uzrunā gudrību, sacīdams:"Tu esi mana māsa!" Un nosauc atziņu par savu draudzeni, 5 lai tu kļūtu pasargāts gan no sveša vīra sievas, gan arī no ikvienas citas, kas lokanu valodu runā. 6 Lūk, es skatījos pa sava nama logu cauri sētas skadriņiem 7 un noraudzījos jaunajos nejēgās, un starp jaunajiem zēniem manu uzmanību saistīja kāds neprātīgs jauneklis, 8 kas pagāja garām zināmam ielas stūrim un novirzījās uz ceļu gar viņas māju 9 vakara krēslā, kad jau bija satumsis un gandrīz jau iestājusies nakts. 10 Un raugi, viņa priekšā parādās sieva greznā netikles tērpā, viltīga savā sirdī, 11 trakulīga, palaidnīga un nesavaldīga, tā ka viņas kājas nevar viņas namā mieru atrast. 12 Brīžiem viņa ir vienkārši ārā, mājas priekšā, brīžiem klejo pa ielu un glūn gar visiem stūriem. 13 Tagad viņa panāk jaunekli, nekautrīgi noskūpsta jaunekli un saka viņam: 14 "Es šodien nokārtoju par sevi pateicības ziedojuma nodevu saskaņā ar savu solījumu. 15 Tāpēc es esmu arī izgājusi, lai tevi sastaptu, lai redzētu tavu vaigu, un nu es esmu tevi atradusi. 16 Es esmu izrotājusi jo skaisti savu gultu ar raibām ēģiptiešu segām un grezniem pārklājiem. 17 Es esmu izsmidzinājusi savu guļasvietu ar mirrēm un alvejām un apbirdinājusi to ar kanēļa smelkni. 18 Nāc, lai iegrimstam saldkāres priekos līdz pašam rītam un izbaudām mīlestību līdz pašiem apslēptākiem tās dziļumiem! 19 Jo mana vīra nav mājās, viņš ir devies tālā ceļā; 20 viņš ir paņēmis sev līdzi savu naudas maisu, viņš atgriezīsies tikai uz svētkiem." 21 Viņa pārliecināja viņu ar saviem daudzajiem vārdiem un pakļāva viņu sev ar savu mīksto mēli. 22 Un viņš seko viņai tūliņ pa pēdām kā vērsis, ko ved uz kaušanu, vai arī kā trakais, kas ļaujas uzmest sev valgu, ar kuru to saista un savalda, 23 kamēr kāda bulta pāršķeļ viņa sirdi; līdzīgi putnam viņš steidzas uz ķeramo sprostu un nezina, ka tas maksā viņam dzīvību. 24 Tā nu esiet uzmanīgi pret mani, mani bērni, un ievērojiet labi manas mutes vārdus! 25 Lai tava sirds nenovirzās uz netikles ceļu, un neļaujies ievilināt sevi viņas gaitās! 26 Jo daudzus viņa ir nāvīgi ievainojusi un gar zemi gāzusi, un daudz vareno viņa ir nogalinājusi. 27 Viņas nams ir sākums ceļam uz pazušanu, un pa to noiet drūmajos nāves mājokļos.
1 My child, remember what I say and never forget what I tell you to do. 2 Do what I say, and you will live. Be as careful to follow my teaching as you are to protect your eyes. 3 Keep my teaching with you all the time; write it on your heart. 4 Treat wisdom as your sister, and insight as your closest friend. 5 They will keep you away from other men's wives, from women with seductive words.
The Immoral Woman
6 Once I was looking out the window of my house, 7 and I saw many inexperienced young men, but noticed one foolish fellow in particular. 8 He was walking along the street near the corner where a certain woman lived. He was passing near her house 9 in the evening after it was dark. 10 And then she met him; she was dressed like a prostitute and was making plans. 11 She was a bold and shameless woman who always walked the streets 12 or stood waiting at a corner, sometimes in the streets, sometimes in the marketplace. 13 She threw her arms around the young man, kissed him, looked him straight in the eye, and said, 14 “I made my offerings today and have the meat from the sacrifices. 15 So I came out looking for you. I wanted to find you, and here you are! 16 I've covered my bed with sheets of colored linen from Egypt. 17 I've perfumed it with myrrh, aloes, and cinnamon. 18 Come on! Let's make love all night long. We'll be happy in each other's arms. 19 My husband isn't at home. He's on a long trip. 20 He took plenty of money with him and won't be back for two weeks.” 21 So she tempted him with her charms, and he gave in to her smooth talk. 22 Suddenly he was going with her like an ox on the way to be slaughtered, like a deer prancing into a trap 23 where an arrow would pierce its heart. He was like a bird going into a net—he did not know that his life was in danger.
24 Now then, sons, listen to me. Pay attention to what I say. 25 Do not let such a woman win your heart; don't go wandering after her. 26 She has been the ruin of many men and caused the death of too many to count. 27 If you go to her house, you are on the way to the world of the dead. It is a shortcut to death.
