1 Mans gars ir salauzts, manas dienas ir galā, tikai kapa vieta vien mani gaida. 2 Patiešām, tikai mēdītāji ir man visapkārt un uz viņu ķildošanos jānoraugās manām acīm! 3 Es lūdzu, ieliec jel pats pie Sevis ķīlu manis labad, jo kas gan cits kā galvinieks varētu man dot solījumu? 4 Jo viņu sirdīm Tu saprašanu esi apslēpis, un tādēļ Tu nevari atļaut viņiem arī uzvarēt. 5 Ja kāds savus draugus nodod, lai kaut ko iegūtu no viņu mantas, tad tādēļ izīgst viņa bērnu acis! 6 Un mani Viņš ir nolicis tautām par apsmieklu, un man jāpieļauj, lai man spļauj sejā. 7 Sāpju dēļ manas acis ir kļuvušas tumšas, un visi mani locekļi līdzinās vairs tikai ēnai. 8 Un tālab taisnie izsamist, un šķīstais ir sašutis par neganto. 9 Bet taisnais turas pastāvīgi uz sava ceļa; kam ir tīras rokas, tas arvienu pieaug spēkā. 10 Bet lai jau arī jūs visi atgrieztos pie manis; es lūdzu, nāciet, tomēr es jūsu vidū neredzu nevienu gudru. 11 Manas dienas ir aiztecējušas, mani nodomi ir sabrukuši, mani svētākie sirds centieni! 12 Manu nakti viņi taisās pārvērst par dienu, jo man taču gaisma esot tuvāka nekā tumsa! 13 Bet, ja jau es gaidu uz nāves valstību kā uz savu nākamo mitekli, kurā tumsa jau uzklājusi man guļasvietu, 14 ja jau es kapu esmu nosaucis par savu tēvu, bet tārpus par savu māti un māsu,- 15 jā, kur tad un kāda lai vēl būtu mana cerība, jā, tiešām cerība, un kas var to saskatīt? 16 Tā ved mani lejup pie nāves valstības vārtiem, kaut arī tur miesai pīšļos būs atdusa."
1 The end of my life is near. I can hardly breathe;
there is nothing left for me but the grave.
2 I watch how bitterly everyone mocks me.
3 I am being honest, God. Accept my word.
There is no one else to support what I say.
4 You have closed their minds to reason;
don't let them triumph over me now.
5 In the old proverb someone betrays his friends for money,
and his children suffer for it.
6 And now people use this proverb against me;
they come and spit in my face.
7 My grief has almost made me blind;
my arms and legs are as thin as shadows.
8 Those who claim to be honest are shocked,
and they all condemn me as godless.
9 Those who claim to be respectable
are more and more convinced they are right.
10 But if all of them came and stood before me,
I would not find even one of them wise.
11 My days have passed; my plans have failed;
my hope is gone.
12 But my friends say night is daylight;
they say that light is near,
but I know I remain in darkness.
13 My only hope is the world of the dead,
where I will lie down to sleep in the dark.
14 I will call the grave my father,
and the worms that eat me
I will call my mother and my sisters.
15 Where is there any hope for me?
Who sees any?
16 Hope will not go with me
when I go down to the world of the dead.
