1 Šis ir Tā Kunga vārds, kas nāca pār Jeremiju, un Tas Kungs sacīja tā: 2 "Nostājies Tā Kunga nama vārtos un sludini skaļā balsī: klausaities Tā Kunga vārdu, visi no Jūda, kas jūs ieejat pa šiem vārtiem pielūgt To Kungu! 3 Tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: dariet taisnus savus ceļus un savus darbus, tad Es jums ļaušu dzīvot šinī vietā! 4 Nepaļaujieties uz viltus vārdiem, kad jums saka: tas ir Tā Kunga nams, Tā Kunga nams, Tā Kunga nams! 5 Jo tikai tad, ja jūs nopietni labosit savus dzīves ceļus, savus darbus un visu savu rīcību, bet nesaskaņu gadījumos izturēsities pēc taisnības cits pret citu, 6 kad jūs neapbēdināsit svešinieku, bāreni un atraitni un neizliesit nenoziedzīgas asinis šinī vietā, un nekalposit citiem dieviem sev pašiem par postu, 7 tad Es ļaušu jums dzīvot šinī vietā, šinī zemē, ko Es devu jūsu tēviem uz mūžīgiem laikiem. 8 Bet redzi, jūs paļaujaties uz viltus vārdiem, kas nekam neder! 9 Vai tad jums bija zagt, nokaut, laulību pārkāpt, nepatiesi zvērēt un kvēpināt Baalam, un kalpot citiem dieviem, kas jums sveši? 10 Un tad jūs nākat un stājaties Manā priekšā šinī namā, kas nosaukts Manā Vārdā, un sakāt: mēs esam glābti! - un turpināt darīt visas šīs negantības. 11 Vai tad šis nams, kas nes Manu Vārdu, kļuvis jūsu acīs par slepkavu bedri? Tiešām, arī Es to redzu, saka Tas Kungs. 12 Eita taču uz Manu svēto vietu, kas ir Šīlo, kur iesākumā mājoja Mans Vārds, un raugait, par ko Es to esmu pārvērtis Savas Israēla tautas ļaunuma dēļ! 13 Bet tādēļ ka jūs darījāt visus tos pašus darbus, tā saka Tas Kungs, un, kaut gan Es vienmēr uz jums runāju, jūs Mani neklausījāt un, lai gan Es jūs saucu, jūs Man neatbildējāt, 14 tad Es darīšu šim namam, kas nes Manu Vārdu un uz ko jūs paļaujaties, un šai svētai vietai, ko Es devu jums un jūsu tēviem, tāpat kā Es Šīlo darīju: 15 Es jūs atstumšu no Sava vaiga, kā Es atstūmu visus jūsu brāļus, visu Efraima dzimumu! 16 Bet tu neaizlūdz par šo tautu un nenāc par tiem Manā priekšā ne ar žēlabām, ne ar lūgšanu, nepūlies! Jo Es tevi tomēr nepaklausīšu. 17 Vai tad tu neredzi, ko tie dara Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās? 18 Bērni salasa malku, un tēvi iekurina uguni; sievas mīca maizi, lai ceptu raušus debesu ķēniņienei. Tie nes dzeramos upurus svešiem dieviem, lai Mani sakaitinātu. 19 Bet vai viņi sāpina ar to Mani, saka Tas Kungs, vai ne drīzāk paši sevi sev par kaunu?" 20 Tādēļ saka Dievs Tas Kungs: "Redzi, Manas dusmas un Mana bardzība izgāzīsies pār šo vietu, pār cilvēkiem un lopiem un meža kokiem un zemes augļiem, tā degs un neizdzisīs!" 21 Tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: "Lieciet tomēr klāt savus dedzināmos upurus pie saviem kaujamiem upuriem un ēdiet to gaļu! 22 Jo Es jūsu tēviem tanī dienā, kad Es tos izvedu no Ēģiptes zemes, neko nenoteicu, nedz pavēlēju par dedzināmiem un kaujamiem upuriem, 23 bet Es tiem devu šādu pavēli: klausait Manu balsi, tad Es būšu jūsu Dievs, un jūs būsit Mana tauta; staigājiet pa visiem tiem ceļiem, ko Es jums pavēlu, lai jums labi klājas! 24 Bet tie Man neklausīja un savas ausis neatvēra; tie staigāja pēc savas ļaunās sirds padoma un pagrieza Man muguru un ne vaigu. 25 Gan Es kopš tās dienas, kad jūsu tēvi izgāja no Ēģiptes zemes, līdz šai dienai sūtīju pie jums nemitīgi ik dienas visus Savus kalpus praviešus, 26 taču viņi Mani neklausīja un Man nepievērsa savas ausis, bet bija ietiepīgi un izturējās vēl ļaunāk nekā viņu tēvi. 27 Un, ja tu viņiem arī visu to teiktu, viņi tomēr uz tevi neklausīsies, un, ja tu viņiem arī bargāk uzsauktu, viņi tev neatbildēs. 28 Tad saki tiem: lūk, tauta, kas neklausa Tā Kunga, sava Dieva, balsi un neļaujas biedināt sevi. Uzticīgā paļāvība ir pagalam, un tās vārdi galīgi apklusuši viņas mutē! 29 Nocērp savus skaistos galvas matus, savu diženo galvas rotu, tu Ciānas meita, met tos projām un dziedi sēru dziesmu kailajos kalnos! Jo Tas Kungs ir pametis un atstūmis to tautu, pret kuru vērstas Viņa dusmas! 30 Jo Jūdas bērni darīja, kas ļauns Manās acīs, tā saka Tas Kungs, tie nostatīja savus negantos elkus tai namā, kas nes Manu Vārdu, lai to apgānītu, 31 un uzcēla Tofetam altāri Ben-Hinomas ielejā, lai tur ziedotu savus dēlus un meitas, ko Es neesmu pavēlējis un kas Man nekad nevarēja nākt prātā. 32 Tādēļ redzi, nāks diena, tā saka Tas Kungs, kad nerunās vairs par Tofetu un par Ben-Hinomas ieleju, bet par slepkavošanas ieleju. Tofetā būs kapsēta, jo citur nekur tai vietas nebūs. 33 Šīs tautas miroņi noderēs par barību putniem apakš debess un zvēriem virs zemes, un neviens tos netraucēs un nedzīs projām. 34 Un Es darīšu galu priekam un jautrībai Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, kā arī līgavaiņa gavilēm un līgavas līksmajām dziesmām; jo šai zemei jākļūst par tuksnesi!"
Jeremiah Preaches in the Temple
1-3 The Lord sent me to the gate of the Temple where the people of Judah went in to worship. He told me to stand there and announce what the Lord Almighty, the God of Israel, had to say to them: “Change the way you are living and the things you are doing, and I will let you go on living here. 4 Stop believing those deceitful words, ‘We are safe! This is the Lord's Temple, this is the Lord's Temple, this is the Lord's Temple!’
5 “Change the way you are living and stop doing the things you are doing. Be fair in your treatment of one another. 6 Stop taking advantage of aliens, orphans, and widows. Stop killing innocent people in this land. Stop worshiping other gods, for that will destroy you. 7 If you change, I will let you go on living here in the land which I gave your ancestors as a permanent possession.
8 “Look, you put your trust in deceitful words. 9 You steal, murder, commit adultery, tell lies under oath, offer sacrifices to Baal, and worship gods that you had not known before. 10 You do these things I hate, and then you come and stand in my presence, in my own Temple, and say, ‘We are safe!’ 11 Do you think that my Temple is a hiding place for robbers? I have seen what you are doing. 12 Go to Shiloh, the first place where I chose to be worshiped, and see what I did to it because of the sins of my people Israel. 13 You have committed all these sins, and even though I spoke to you over and over again, you refused to listen. You would not answer when I called you. 14 And so, what I did to Shiloh I will do to this Temple of mine, in which you trust. Here in this place that I gave to your ancestors and you, I will do the same thing that I did to Shiloh. 15 I will drive you out of my sight as I drove out your relatives, the people of Israel. I, the Lord, have spoken.”
The People's Disobedience
16 The Lord said, “Jeremiah, do not pray for these people. Do not cry or pray on their behalf; do not plead with me, for I will not listen to you. 17 Don't you see what they are doing in the cities of Judah and in the streets of Jerusalem? 18 The children gather firewood, the men build fires, and the women mix dough to bake cakes for the goddess they call the Queen of Heaven. They also pour out offerings of wine to other gods, in order to hurt me. 19 But am I really the one they are hurting? No, they are hurting themselves and bringing shame on themselves. 20 And so I, the Sovereign Lord, will pour out my fierce anger on this Temple. I will pour it out on people and animals alike, and even on the trees and the crops. My anger will be like a fire that no one can put out.
21 “My people, some sacrifices you burn completely on the altar, and some you are permitted to eat. But what I, the Lord, say is that you might as well eat them all. 22 I gave your ancestors no commands about burnt offerings or any other kinds of sacrifices when I brought them out of Egypt. 23 But I did command them to obey me, so that I would be their God and they would be my people. And I told them to live the way I had commanded them, so that things would go well for them. 24 But they did not obey or pay any attention. Instead, they did whatever their stubborn and evil hearts told them to do, and they became worse instead of better. 25 From the day that your ancestors came out of Egypt until this very day I have kept on sending to you my servants, the prophets. 26 Yet no one listened or paid any attention. Instead, you became more stubborn and rebellious than your ancestors.
27 “So, Jeremiah, you will speak all these words to my people, but they will not listen to you; you will call them, but they will not answer. 28 You will tell them that their nation does not obey me, the Lord their God, or learn from their punishment. Faithfulness is dead. No longer is it even talked about.
Sinful Deeds in Hinnom Valley
29 “Mourn, people of Jerusalem;
cut off your hair and throw it away.
Sing a funeral song on the hilltops,
because I, the Lord, am angry
and have rejected my people.
30 “The people of Judah have done an evil thing. They have placed their idols, which I hate, in my Temple and have defiled it. 31 In Hinnom Valley they have built an altar called Topheth, so that they can sacrifice their sons and daughters in the fire. I did not command them to do this—it did not even enter my mind. 32 And so, the time will come when it will no longer be called Topheth or Hinnom Valley, but Slaughter Valley. They will bury people there because there will be nowhere else to bury them. 33 The corpses will be food for the birds and wild animals, and there will be no one to scare them off. 34 The land will become a desert. In the cities of Judah and in the streets of Jerusalem I will put an end to the sounds of joy and gladness and to the happy sounds of wedding feasts.
