1 Šis ir tas vārds, kas nāca pār Jeremiju par visiem jūdiem, kuri dzīvoja Ēģiptē Migdolā, Tahpanhesā, Nofā un Patrosas zemē: 2 "Tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: jūs redzējāt visu to nelaimi, ko Es sūtīju Jeruzālemei un visām Jūdas pilsētām: redzi, tur tagad drupu kaudzes bez iedzīvotājiem 3 viņu bezdievības dēļ, ko tie darīja, lai Mani sarūgtinātu, upurēdami un kalpodami citiem dieviem, ko tie nepazina, ne tie, ne jūs, ne jūsu tēvi. 4 Es gan nemitīgi sūtīju pie jums visus praviešus, Manus kalpus, lai viņi agri un vēlu sludinātu: nedariet jel tādu negantību, ko Es ienīstu! 5 Bet tie Mani neklausīja un aizdarīja savas ausis, nerādīdami, ka viņi atgrieztos no savas bezdievības un neupurētu vairs citiem dieviem. 6 Tādēļ iedegās Manas dusmas un Mana bardzība un liesmoja Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, ka tās kļuva par kailām drupu kaudzēm un tuksnesi, kā tas vēl šodien redzams. 7 Un nu, tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs, kāpēc jūs darāt tādu lielu ļaunumu paši sev, ka aiziet bojā vīri un sievas, bērni un zīdaiņi no Jūdas vidus un nekā vairs no jums nepaliek? 8 Jūs Mani kaitināt ar saviem darbiem, upurēdami citiem dieviem Ēģiptē, kurp jūs aizgājāt mājot svešumā; tur jūs aizejat bojā un paliekat par lāstu un apsmieklu visām zemes tautām. 9 Vai jūs esat aizmirsuši savu tēvu ļaunos darbus, Jūdas ķēniņu ļaunumu, viņu sievu ļaunprātības un savu pašu un savu sievu ļaunos pārkāpumus, ko tie visi darījuši Jūdas zemē un Jeruzālemes ielās? 10 Vēl tagad tie neatstājas no visa tā, tie nenožēlo savus ļaunos darbus vēl līdz pat šai dienai; tie Manis nebīstas un nestaigā pēc Maniem baušļiem un likumiem, ko Es devu jums un jūsu tēviem. 11 Tādēļ, tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs, Es vērsīšu Savu vaigu pret jums par postu jums, lai izdeldētu visu Jūdas tautu. 12 Es iznīcināšu Jūdas atlikušos, kas tiecas iet uz Ēģipti un tur dzīvot svešumā; tie visi tiks izdeldēti! Tie kritīs Ēģiptē no zobena un bada, mazi un lieli, tie mirs no zobena un bada un būs par baigu paraugu un lāsta vārdu, par apsmieklu un kaunu, par ļaunu novēlējumu un lamas vārdu saņēmējiem! 13 Es piemeklēšu tos, kas apmetušies Ēģiptē, kā Es piemeklēju Jeruzālemi ar zobenu, badu un mēri. 14 Un no Jūdas atlikuma, kas atnākuši šeit Ēģiptē dzīvot svešumā, no tiem neizglābsies neviens, lai atgrieztos Jūdas zemē, kurp tiecas viņu ilgas, kur tie atkal labprāt dzīvotu. Tie turp neatgriezīsies, izņemot dažus atsevišķus bēgļus." 15 Tad visi vīri, kuri zināja, ka viņu sievas nesa kvēpināmos upurus citiem dieviem, un visas sievas, kas tur stāvēja lielā skaitā, un visa tauta, kas dzīvoja Ēģiptē, Patrosā, atbildēja Jeremijam: 16 "Tiem vārdiem, ko tu mums runāji Tā Kunga Vārdā, mēs negribam klausīt! 17 Mēs izpildīsim savu solījumu, ko esam devuši, nest kvēpināmos un dzeramos upurus debesu ķēniņienei, kā mēs un mūsu tēvi, mūsu ķēniņi un virsnieki to darījuši Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās! Toreiz mums bija maizes papilnam, mums klājās labi, mēs neredzējām nekā ļauna. 18 Bet no tā laika, kopš mēs pārtraucām dedzināmos un dzeramos upurus debesu ķēniņienei, mums trūkst visa kā, un mēs ejam bojā no zobena un bada. 19 Un, kad mēs tagad atkal nesam debesu ķēniņienei dedzināmos un dzeramos upurus, tas taču nenotiek pret mūsu vīru gribu, ka mēs tai cepam raušus, uz kuriem veidojam tās attēlu, un nesam arī dzeramos upurus, lai tai kalpotu?" 20 Tad Jeremija atbildēja visai tautai, vīriem un sievām un visiem, kas pret viņu bija uzstājušies ar šādām runām, un sacīja: 21 "Tiešām, vai par kvēpināšanu svešiem dieviem, ko jūs darījāt Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, jūs un jūsu tēvi, jūsu ķēniņi un dižciltīgie un visi zemes ļaudis, Tas Kungs gan nebūs domājis un to paturējis atmiņā? 22 Jā gan, tādēļ ka Tas Kungs nevarēja vairs ciest jūsu bezdievīgos darbus un to negantību, ko jūs darījāt, tādēļ jūsu zeme arī ir palikusi par neauglīgu kailatni, par baigu brīdinājumu, par lāstu nesēju, un neviens tur vairs nedzīvo, kā tas vēl šodien redzams! 23 Tādēļ ka jūs upurējāt elkiem, grēkojāt pret To Kungu un neklausījāt Viņa balsi, nestaigājāt pēc Viņa baušļiem, Viņa likumiem un liecībām, tādēļ nāca pār jums šī nelaime, kas jūs nospiež!" 24 Jeremija vēl sacīja visai tautai un visām sievām: "Klausaities Tā Kunga vārdu jūs, visi jūdi, kas dzīvojat Ēģiptē: 25 tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: jūs un jūsu sievas esat solījuši ar savu muti un to arī pildāt! Jūs sakāt: mēs pildīsim savus solījumus nest debesu ķēniņienei dedzināmos un dzeramos upurus! - Tā nu pildiet, ko esat solījuši! 26 Tad klausaities Tā Kunga vārdu, jūs no Jūdas, kas dzīvojat Ēģiptē: tiešām, Es zvēru pie Sava lielā Vārda, tā saka Tas Kungs, turpmāk neviens jūdu vīrs visā Ēģiptes zemē neņems vairs Manu Vārdu savā mutē, lai sacītu: tik tiešām, ka Dievs Tas Kungs dzīvo! - 27 Zinait, Es būšu par tiem nomodā, tiem par postu un ne par svētību! Visi no Jūdas, kas Ēģiptes zemē, mirs no zobena un bada, kamēr tie visi aizies bojā! 28 To, kas izbēgs no zobena un atgriezīsies no Ēģiptes Jūdas zemē, nebūs daudz. Tad Jūdas ļaužu atlikums, kas bija aizgājuši uz Ēģipti, lai dzīvotu svešumā, sapratīs un atzīs, kā vārds paliks - vai Mans vai viņu vārds! 29 Un tas lai jums būtu par zīmi, tā saka Tas Kungs, ka Es jūs šinī vietā piemeklēšu, lai jūs zinātu, ka Mani draudu vārdi pret jums piepildīsies jums par postu. 30 Un tā saka Tas Kungs: redzi, es nodošu faraonu Hofru, Ēģiptes ķēniņu, viņa ienaidnieku un to rokās, kas tīko pēc viņa dzīvības, tā kā Es nodevu Jūdas ķēniņu Cedekiju Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara rokās, kas bija viņa ienaidnieks un tiecās pēc viņa dzīvības."
The Lord's Message to the Israelites in Egypt
1 The Lord spoke to me concerning all the Israelites living in Egypt, in the cities of Migdol, Tahpanhes, and Memphis, and in the southern part of the country. 2 The Lord Almighty, the God of Israel, said, “You yourselves have seen the destruction I brought on Jerusalem and all the other cities of Judah. Even now they are still in ruins, and no one lives in them 3 because their people had done evil and had made me angry. They offered sacrifices to other gods and served gods that neither they nor you nor your ancestors ever worshiped. 4 I kept sending you my servants the prophets, who told you not to do this terrible thing that I hate. 5 But you would not listen or pay any attention. You would not give up your evil practice of sacrificing to other gods. 6 So I poured out my anger and fury on the towns of Judah and on the streets of Jerusalem, and I set them on fire. They were left in ruins and became a horrifying sight, as they are today.
7 “And so I, the Lord Almighty, the God of Israel, now ask why you are doing such an evil thing to yourselves. Do you want to bring destruction on men and women, children and babies, so that none of your people will be left? 8 Why do you make me angry by worshiping idols and by sacrificing to other gods here in Egypt, where you have come to live? Are you doing this just to destroy yourselves, so that every nation on earth will make fun of you and use your name as a curse? 9 Have you forgotten all the wicked things that have been done in the towns of Judah and in the streets of Jerusalem by your ancestors, by the kings of Judah and their wives, and by you and your wives? 10 But to this day you have not humbled yourselves. You have not honored me or lived according to all the laws that I gave you and your ancestors.
11 “So then, I, the Lord Almighty, the God of Israel, will turn against you and destroy all Judah. 12 As for the people of Judah who are left and are determined to go and live in Egypt, I will see to it that all of them are destroyed. All of them, great and small, will die in Egypt, either in war or of starvation. They will be a horrifying sight; people will make fun of them and use their name as a curse. 13 I will punish those who live in Egypt, just as I punished Jerusalem—with war, starvation, and disease. 14 None of the people of Judah who are left and have come to Egypt to live will escape or survive. Not one of them will return to Judah, where they long to live once again. No one will return except a few refugees.”
15 Then all the men who knew that their wives offered sacrifices to other gods, and all the women who were standing there, including the Israelites who lived in southern Egypt—a large crowd in all—said to me, 16 “We refuse to listen to what you have told us in the name of the Lord. 17 We will do everything that we said we would. We will offer sacrifices to our goddess, the Queen of Heaven, and we will pour out wine offerings to her, just as we and our ancestors, our king and our leaders, used to do in the towns of Judah and in the streets of Jerusalem. Then we had plenty of food, we were prosperous, and had no troubles. 18 But ever since we stopped sacrificing to the Queen of Heaven and stopped pouring out wine offerings to her, we have had nothing, and our people have died in war and of starvation.”
19 And the women added, “When we baked cakes shaped like the Queen of Heaven, offered sacrifices to her, and poured out wine offerings to her, our husbands approved of what we were doing.”
20 Then I said to all the men and the women who had answered me in this way, 21 “As for the sacrifices which you and your ancestors, your kings and your leaders, and the people of the land offered in the towns of Judah and in the streets of Jerusalem—do you think that the Lord did not know about them or that he forgot them? 22 This very day your land lies in ruins and no one lives in it. It has become a horrifying sight, and people use its name as a curse because the Lord could no longer endure your wicked and evil practices. 23 This present disaster has come on you because you offered sacrifices to other gods and sinned against the Lord by not obeying all his commands.”
24-25 I told all the people, especially the women, what the Lord Almighty, the God of Israel, was saying to the people of Judah living in Egypt: “Both you and your wives have made solemn promises to the Queen of Heaven. You promised that you would offer sacrifices to her and pour out wine offerings to her, and you have kept your promises. Very well, then! Keep your promises! Carry out your vows! 26 But now listen to the vow that I, the Lord, have made in my mighty name to all you Israelites in Egypt: Never again will I let any of you use my name to make a vow by saying, ‘I swear by the living Sovereign Lord!’ 27 I will see to it that you will not prosper, but will be destroyed. All of you will die, either in war or of disease, until not one of you is left. 28 But a few of you will escape death and return from Egypt to Judah. Then the survivors will know whose words have come true, mine or theirs. 29 I, the Lord, will give you proof that I will punish you in this place and that my promise to bring destruction on you will come true. 30 I will hand over King Hophra of Egypt to his enemies who want to kill him, just as I handed over King Zedekiah of Judah to King Nebuchadnezzar of Babylonia, who was his enemy and wanted to kill him.”
