1 Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, ceturtajā valdīšanas gadā pār Jeremiju nāca Tā Kunga vārds: 2 "Ņem rakstu rituli un raksti tanī visus tos vārdus, ko Es ar tevi esmu runājis par Israēlu, par Jūdu un par visām tautām no Josijas laika līdz šai dienai! 3 Varbūt Jūdas nams, kad tas dzirdēs, kādu Es tiem esmu nodomājis sūtīt nelaimi, varbūt viņi ikviens atgriežas no sava ļaunā ceļa, un Es tiem varu piedot viņu noziegumus un grēkus." 4 Tad Jeremija aicināja Baruhu, Nerijas dēlu; Baruhs tad arī rakstīja rakstu tīstoklī visus vārdus no Jeremijas mutes, ko Tas Kungs tam bija teicis. 5 Tad Jeremija deva Baruham šādu rīkojumu: "Es esmu apcietināts un nevaru iet Tā Kunga namā. 6 Bet ej tu un lasi no rakstu tīstokļa visus Tā Kunga vārdus, ko tu uzrakstīji no manas mutes, tautai Tā Kunga namā kādā svētku dienā skaļi priekšā. Lasi arī Jūdas ļaudīm, kas sanākuši no savām pilsētām. 7 Varbūt viņu lūgšana nonāk Tā Kunga priekšā un tie atgriežas ikviens no saviem ļaunajiem ceļiem, jo liela ir Tā Kunga dusmība un bardzība, ar ko Viņš piedraudējis šai tautai." 8 Un Baruhs, Nerijas dēls, darīja tā, kā pravietis Jeremija bija viņam pavēlējis: Viņš lasīja tautai no rakstu tīstokļa priekšā Tā Kunga vārdus Tā Kunga namā. 9 Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, piektā valdīšanas gada devītajā mēnesī izsludināja gavēni Tā Kunga priekšā visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem un visai tautai, kas bija sanākusi no Jūdas pilsētām Jeruzālemē. 10 Tad Baruhs lasīja no rakstu tīstokļa Jeremijas vārdus Tā Kunga namā Gemarjas, valsts rakstveža Šafana dēla, telpā, augšējā pagalmā pie Tā Kunga nama jaunajiem vārtiem, visai tautai skaļi priekšā. 11 Kad Mihaja, Gemarjas dēls un Šafana dēladēls, bija dzirdējis visus Tā Kunga vārdus no rakstu tīstokļa nolasām, 12 tad viņš devās lejup ķēniņa namā, kur valsts rakstveža darba istabā bija sapulcināti augstākie ierēdņi: valsts rakstvedis Ēlišāma, Delaja, Šemajas dēls, Elnātāns, Akbora dēls, Gemarja, Šafana dēls, Cedekija, Hananjas dēls, un visi augstākie valsts darbinieki. 13 Kad Mihaja viņiem atstāstīja visu, ko Baruhs tautai lasījis no rakstu tīstokļa priekšā, 14 tad visi lielkungi sūtīja Jehudi, Netanjas dēlu, bet Netanja bija Šelemjas un tas Kušijas dēls, pie Baruha un lika tam teikt: "Ņem to rakstu tīstokli, no kura tu esi lasījis tautai, un nāc šurp!" Tad Baruhs, Nerijas dēls, paņēma tīstokli un gāja pie tiem. 15 Tie sacīja viņam: "Sēdies un lasi to mums!" Tad Baruhs to viņiem lasīja. 16 Kad tie dzirdēja visus šos vārdus, tie saskatījās izbijušies un sacīja Baruham: "Visi šie vārdi mums jādara zināmi ķēniņam." 17 Tad tie jautāja Baruham: "Atstāsti mums sīkāk, kā tu uzrakstīji visus šos vārdus, ko viņš tev runāja." 18 Baruhs tiem atbildēja: "Tieši no viņa mutes nāca šie vārdi, un es tos ierakstīju ar tinti grāmatā." 19 Tad lielkungi sacīja Baruham: "Ej un paslēpies, tu un Jeremija, neviens lai nezina, kur jūs esat!" 20 Tad tie gāja pie ķēniņa pils pagalmā, bet rakstu tīstokli tie atstāja pie rakstveža Ēlišāma un atstāstīja ķēniņam visu notikušo. 21 Ķēniņš sūtīja Jehudi pēc tīstokļa, un viņš to atnesa no rakstveža Ēlišāma kancelejas. Un Jehudis lasīja priekšā grāmatu ķēniņam un visiem lielkungiem, kas bija pie ķēniņa. 22 Ķēniņš sēdēja ziemas dzīvoklī, jo bija devītais mēnesis, un viņa priekšā ogļu tvertnē kurējās uguns. 23 Kad Jehudis bija izlasījis trīs vai četras slejas no rakstu tīstokļa, ķēniņš atgrieza tās ar nazi nost un iemeta ugunī, kas viņa priekšā kurējās, kamēr viss rakstu tīstoklis sadega ugunī. 24 Bet ne ķēniņš, ne viņa kalpotāji neizbijās un nesaplēsa savas drēbes, kad tie dzirdēja visus šos vārdus. 25 Lai gan Elnātāns, Delaja un Gemarja lūdza ķēniņu rakstu tīstokli neiznīcināt, viņš tos neklausīja. 26 Bet ķēniņš gan pavēlēja savam dēlam Jerahmeēlam, kā arī Serajam, Asriēla dēlam, un Šelemjam, Abdēla dēlam, apcietināt rakstu tīstokļa rakstītāju Baruhu un pravieti Jeremiju. Bet Tas Kungs tos paslēpa. 27 Kad ķēniņš bija sadedzinājis grāmatu un visus tos vārdus, ko Baruhs bija uzrakstījis no Jeremijas mutes, tad pār Jeremiju nāca Tā Kunga vārds: 28 "Ņem vēlreiz citu tīstokli un raksti tanī visus tos vārdus, kas bija iepriekšējā tīstoklī, ko Jūdas ķēniņš sadedzināja. 29 Bet Jūdas ķēniņam Jojakīmam saki: tā saka Tas Kungs: tu grāmatu sadedzināji, jautādams: kādēļ tu tur ierakstīji, ka nākšot Bābeles ķēniņš, šo zemi izpostīšot un iznīcināšot cilvēkus un lopus? 30 Tādēļ Tas Kungs ir nolēmis šādi par Jūdas ķēniņu Jojakīmu: viņam nebūs pēcnācēju, kas sēdēs uz Dāvida troņa, un viņa projām aizsviestais līķis gulēs ilgāku laiku laukā dienas karstumā un nakts aukstumā. 31 Un Es piemeklēšu viņam, viņa pēcnācējiem un kalpiem viņu noziegumus un sūtīšu pār Jeruzālemes iedzīvotājiem un pār Jūdas namu visu to nelaimi, ar ko Es tiem piedraudēju, bet tie Mani neuzklausīja!" 32 Tāpēc Jeremija ņēma citu tīstokli un deva to rakstītājam Baruham, Nerijas dēlam. Baruhs ierakstīja tur no Jeremijas mutes visus tos vārdus, kas bija Jūdas ķēniņa Jojakīma sadedzinātā rakstu tīstoklī; bez tam viņš pierakstīja klāt vēl daudzus citus līdzīgus vārdus.
Baruch Reads the Scroll in the Temple
1 In the fourth year that Jehoiakim son of Josiah was king of Judah, the Lord said to me, 2 “Get a scroll and write on it everything that I have told you about Israel and Judah and all the nations. Write everything that I have told you from the time I first spoke to you, when Josiah was king, up to the present. 3 Perhaps when the people of Judah hear about all the destruction that I intend to bring on them, they will turn from their evil ways. Then I will forgive their wickedness and their sins.”
4 So I called Baruch son of Neriah and dictated to him everything that the Lord had said to me. And Baruch wrote it all down on a scroll. 5 Then I gave Baruch the following instructions: “I am no longer allowed to go into the Temple. 6 But I want you to go there the next time the people are fasting. You are to read the scroll aloud, so that they will hear everything that the Lord has said to me and that I have dictated to you. Do this where everyone can hear you, including the people of Judah who have come in from their towns. 7 Perhaps they will pray to the Lord and turn from their evil ways, because the Lord has threatened this people with his terrible anger and fury.” 8 So Baruch read the Lord's words in the Temple exactly as I had told him to do.
9 In the ninth month of the fifth year that Jehoiakim was king of Judah, the people fasted to gain the Lord's favor. The fast was kept by all who lived in Jerusalem and by all who came there from the towns of Judah. 10 Then, while all the people were listening, Baruch read from the scroll everything that I had said. He did this in the Temple, from the room of Gemariah son of Shaphan, the court secretary. His room was in the upper court near the entrance of the New Gate of the Temple.
The Scroll Is Read to the Officials
11 Micaiah, the son of Gemariah and grandson of Shaphan, heard Baruch read from the scroll what the Lord had said. 12 Then he went to the royal palace, to the room of the court secretary, where all the officials were in session. Elishama, the court secretary, Delaiah son of Shemaiah, Elnathan son of Achbor, Gemariah son of Shaphan, Zedekiah son of Hananiah, and all the other officials were there. 13 Micaiah told them everything that he had heard Baruch read to the people. 14 Then the officials sent Jehudi (the son of Nethaniah, grandson of Shelemiah, and great-grandson of Cushi) to tell Baruch to bring the scroll that he had read to the people. Baruch brought them the scroll. 15 “Sit down,” they said, “and read the scroll to us.” So Baruch did. 16 After he had read it, they turned to one another in alarm and said to Baruch, “We must report this to the king.” 17 Then they asked him, “Tell us, now, how did you come to write all this? Did Jeremiah dictate it to you?”
18 Baruch answered, “Jeremiah dictated every word of it to me, and I wrote it down in ink on this scroll.”
19 Then they told him, “You and Jeremiah must go and hide. Don't let anyone know where you are.”
The King Burns the Scroll
20 The officials put the scroll in the room of Elishama, the court secretary, and went to the king's court, where they reported everything to the king. 21 Then the king sent Jehudi to get the scroll. He took it from the room of Elishama and read it to the king and all the officials who were standing around him. 22 It was winter and the king was sitting in his winter palace in front of the fire. 23 As soon as Jehudi finished reading three or four columns, the king cut them off with a small knife and threw them into the fire. He kept doing this until the entire scroll was burned up. 24 But neither the king nor any of his officials who heard all this was afraid or showed any sign of sorrow. 25 Although Elnathan, Delaiah, and Gemariah begged the king not to burn the scroll, he paid no attention to them. 26 Then he ordered Prince Jerahmeel, together with Seraiah son of Azriel and Shelemiah son of Abdeel, to arrest me and my secretary Baruch. But the Lord had hidden us.
Jeremiah Writes Another Scroll
27 After King Jehoiakim had burned the scroll that I had dictated to Baruch, the Lord told me 28 to take another scroll and write on it everything that had been on the first one. 29 The Lord told me to say to the king, “You have burned the scroll, and you have asked Jeremiah why he wrote that the king of Babylonia would come and destroy this land and kill its people and its animals. 30 So now, I, the Lord, say to you, King Jehoiakim, that no descendant of yours will ever rule over David's kingdom. Your corpse will be thrown out where it will be exposed to the sun during the day and to the frost at night. 31 I will punish you, your descendants, and your officials because of the sins all of you commit. Neither you nor the people of Jerusalem and of Judah have paid any attention to my warnings, and so I will bring on all of you the disaster that I have threatened.”
32 Then I took another scroll and gave it to my secretary Baruch, and he wrote down everything that I dictated. He wrote everything that had been on the first scroll and similar messages that I dictated to him.
