1 Šis ir tas vārds, kas teikts Jeremijam par visu Jūdas tautu Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, ceturtajā valdīšanas gadā. Šis bija Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara pirmais valdīšanas gads. 2 Pravietis Jeremija griezās ar šo vārdu pie visas Jūdas tautas un pie Jeruzālemes iedzīvotājiem, sacīdams: 3 "No Jūdas ķēniņa Josijas, Amona dēla, trīspadsmitā valdīšanas gada līdz šai dienai, tagad jau divdesmit trīs gadus, man ir bijis dzirdams Tā Kunga vārds, un es esmu runājis uz jums agri un vēlu, bet jūs mani neklausījāt. 4 Arī Tas Kungs sūtīja vienmēr Savus kalpus praviešus pie jums, bet jūs tiem neklausījāt un neatdarījāt savas ausis, lai kļūtu biedināti. 5 Tie sacīja: atgriezieties ikviens no sava ļaunā ceļa un no saviem nelabajiem darbiem, tad jūs dzīvosit mūžīgi tai zemē, ko Tas Kungs deva jums un jūsu tēviem! 6 Neskrieniet pakaļ citiem dieviem, nekalpojiet tiem un nepielūdziet tos; nekaitiniet Mani ar savu roku darinājumiem, lai Man nav jums jāliek piedzīvot nelaime! 7 Bet jūs neklausījāt Mani, saka Tas Kungs, un kaitinājāt Mani ar saviem roku veidojumiem sev pašiem par ļaunu. 8 Tādēļ tā sacīja Tas Kungs: par sodu tam, ka jūs neklausījāt Maniem vārdiem, 9 Es pārcelšu šurpu visas ziemeļu tautas, tā saka Tas Kungs, un sūtīšu ziņu Bābeles ķēniņam Nebukadnēcaram, Manam kalpam, un pavēlēšu, lai viņš ar visām tām laužas iekšā šai zemē un brūk virsū tās iedzīvotājiem un visām tautām visapkārt, un Es tos visus veltīšu iznīcībai, darīšu par kaunu un apsmieklu un pašu zemi par mūžīgu tuksnesi. 10 Un Es izbeigšu viņu vidū visu prieku un līksmību, līgavaiņa gaviles un līgavas priecīgās dziesmas, roku dzirnavu klaboņu un gaismekļu gaismu. 11 Visai šai zemei jāpaliek par izkaltušu kailatni un tuksnesi, un visas šīs tautas kalpos Bābeles ķēniņam septiņdesmit gadus. 12 Bet, kad šie septiņdesmit gadi būs pagājuši, Es sodīšu Bābeles ķēniņu un viņa tautu, tā saka Tas Kungs, viņu pārkāpumu dēļ, arī kaldeju zemi un visu apvidu darīšu par mūžīgu tuksnesi. 13 Es likšu piepildīties šai zemē visiem tiem draudiem, ko Es pret to esmu izteicis, visam, kas rakstīts šinī grāmatā, ko Jeremija ir paredzējis un sludinājis par visām tautām. 14 Tiešām, arī kaldeji kalpos stiprām tautām un vareniem ķēniņiem. Un Es tiem atmaksāšu pēc nopelna, pēc viņu darbiem." 15 Jo tā man sacīja Tas Kungs, Israēla Dievs: "Ņem no Manas rokas šo dusmu pilno vīna kausu un dod no tā dzert visām tautām, pie kurām Es tevi sūtīšu! 16 Tām tas jādzer, ka tās streipuļo un negudrumā sāk trakot zobena priekšā, ko Es sūtīšu būt viņu vidū!" 17 Tad es ņēmu kausu no Tā Kunga rokas un devu to dzert visām tautām, pie kurām Tas Kungs mani bija sūtījis: 18 Jeruzālemei un citām Jūdas pilsētām, to ķēniņiem un to pārvaldniekiem, lai šīs vietas kļūst par neauglīgu klajumu, par atbaidītāju paraugu, par apsmieklu un lāsta vārdu, kā tas pašlaik ir; 19 arī faraonam, Ēģiptes ķēniņam, viņa kalpiem, viņa augstākiem ierēdņiem un visai viņa tautai, 20 un visām jauktajām tautām tur; tad visiem Ucas zemes ķēniņiem, filistiešu zemes ķēniņiem, proti, Aškalonas, Gazas, Ekronas un atlikušajiem Ašdodā; 21 Edomam, Moābam un Amona bērniem; 22 visiem Tiras ķēniņiem un visiem Sidonas ķēniņiem un jūras salu un piekrastes zemju ķēniņiem viņpus jūras; 23 Dedanam, Temam, Busam un visiem, kam apcirpti mati ap deniņiem; 24 tad visiem Arābijas ķēniņiem un visiem jauktu tautu ķēniņiem, kuras tuksnesī dzīvo; 25 un visiem Simrijas ķēniņiem un visiem Ēlāmas ķēniņiem, un visiem Mēdijas ķēniņiem; 26 un pēc tam vēl visiem ziemeļu ķēniņiem, tuvu un tālu, citam aiz cita, un visām ķēniņu valstīm virs zemes, cik to ir pasaulē; bet Šešahas ķēniņam būs jādzer pēc viņiem. 27 Saki tiem: tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: dzeriet, kamēr jūs piedzeraties un sākat vemt, un pakrītat, un nevarat vairs piecelties zobena dēļ, kam Es likšu būt jūsu vidū! 28 Bet, ja tie liegtos pieņemt kausu no tavas rokas un no tā dzert, tad saki tiem: tā saka Tas Kungs Cebaots: jums tomēr jādzer! 29 Jo redzi, Es iesāku sodīšanu tai pilsētā, kas nosaukta Manā Vārdā. Un vai tad jūs lai paliktu nesodīti? Jūs nepaliksit bez soda, jo Es vēršu zobenu pret visiem zemes iedzīvotājiem! - tā saka Tas Kungs Cebaots. 30 Bet tu pasludini tiem visus šos draudu vārdus un saki: Tas Kungs rūcina no augstumiem, Viņš sauc ar pērkona balsi no Sava mājokļa! Viņš paceļ Savu balsi pār klajumiem un liek atskanēt gaviļu troksnim, kā to dara vīna spaidu minēji, pār visiem zemes iedzīvotājiem. 31 Dārds aiziet līdz pasaules galam, jo Tas Kungs tiesājas ar tautām, Viņš sauc pie atbildības visu cilvēci, bezdievjus Viņš nodod zobena varā!" - tā saka Tas Kungs. 32 Tā saka Tas Kungs Cebaots: "Redzi, nelaime soļo no tautas uz tautu, nesavaldāma vētra savelkas no zemes galiem!" 33 Tā Kunga nokautie gulēs tanī dienā no viena zemes gala līdz otram neapraudāti, nepievākti un neapglabāti, tie būs kā mēslojums atklātā laukā. 34 "Vaimanājiet, tautu gani, brēciet un vārtaities pelnos, jūs ganāmā pulka vedēji un vadītāji! Jūsu dienas ir piepildītas, ka jums jākļūst nogalinātiem, ka Es jūs satriecu un izklīdinu, ka jūs krītat un saplīstat kā dārgs trauks!" 35 Tur nav vairs izbēgšanas iespējas ganiem, nedz kādas izvairīšanās iespējas ganāmā pulka vadītājiem. 36 Klau! Gani brēc bailēs un ganāmā pulka vadītāji vaimanā, jo Tas Kungs izposta viņu ganības, 37 un miera pilnās nogāžu pļavas izposta Tā Kunga dusmas! 38 Kā lauva Viņš atstājis Savu meža biezokni. Viņu zeme ir palikusi par neauglīgu kailatni no postīgā zobena un Viņa kvēlojošām dusmām!
The Enemy from the North
1 In the fourth year that Jehoiakim son of Josiah was king of Judah, I received a message from the Lord concerning all the people of Judah. (This was the first year that Nebuchadnezzar was king of Babylonia.) 2 I said to all the people of Judah and of Jerusalem, 3 “For twenty-three years, from the thirteenth year that Josiah son of Amon was king of Judah until this very day, the Lord has spoken to me, and I have never failed to tell you what he said. But you have paid no attention. 4 You would not listen or pay attention, even though the Lord has continued to send you his servants the prophets. 5 They told you to turn from your wicked way of life and from the evil things you are doing, so that you could go on living in the land that the Lord gave you and your ancestors as a permanent possession. 6 They told you not to worship and serve other gods and not to make the Lord angry by worshiping the idols you had made. If you had obeyed the Lord, then he would not have punished you. 7 But the Lord himself says that you refused to listen to him. Instead, you made him angry with your idols and have brought his punishment on yourselves.
8 “So then, because you would not listen to him, the Lord Almighty says, 9 ‘I am going to send for all the peoples from the north and for my servant, King Nebuchadnezzar of Babylonia. I am going to bring them to fight against Judah and its inhabitants and against all the neighboring nations. I am going to destroy this nation and its neighbors and leave them in ruins forever, a terrible and shocking sight. I, the Lord, have spoken. 10 I will silence their shouts of joy and gladness and the happy sounds of wedding feasts. They will have no oil for their lamps, and there will be no more grain. 11 This whole land will be left in ruins and will be a shocking sight, and the neighboring nations will serve the king of Babylonia for seventy years. 12 After that I will punish Babylonia and its king for their sin. I will destroy that country and leave it in ruins forever. 13 I will punish Babylonia with all the disasters that I threatened to bring on the nations when I spoke through Jeremiah—all the disasters recorded in this book. 14 I will pay the Babylonians back for what they have done, and many nations and great kings will make slaves of them.’”
God's Judgment on the Nations
15 The Lord, the God of Israel, said to me, “Here is a wine cup filled with my anger. Take it to all the nations to whom I send you, and make them drink from it. 16 When they drink from it, they will stagger and go out of their minds because of the war I am sending against them.”
17 So I took the cup from the Lord's hand, gave it to all the nations to whom the Lord had sent me, and made them drink from it. 18 Jerusalem and all the towns of Judah, together with its kings and leaders, were made to drink from it, so that they would become a desert, a terrible and shocking sight, and so that people would use their name as a curse—as they still do.
19-26 Here is the list of all the others who had to drink from the cup:
the king of Egypt, his officials and leaders;
all the Egyptians and all the foreigners in Egypt;
all the kings of the land of Uz;
all the kings of the Philistine cities of Ashkelon, Gaza, Ekron, and what remains of Ashdod;
all the people of Edom, Moab, and Ammon;
all the kings of Tyre and Sidon;
all the kings of the Mediterranean lands;
the cities of Dedan, Tema, and Buz;
all the people who cut their hair short;
all the kings of Arabia;
all the kings of the desert tribes;
all the kings of Zimri, Elam, and Media;
all the kings of the north, far and near, one after another.
Every nation on the face of the earth had to drink from it. Last of all, the king of Babylonia will drink from it.
27 Then the Lord said to me, “Tell the people that I, the Lord Almighty, the God of Israel, am commanding them to drink until they are drunk and vomit, until they fall down and cannot get up, because of the war that I am sending against them. 28 And if they refuse to take the cup from your hand and drink from it, then tell them that the Lord Almighty has said that they will still have to drink from it. 29 I will begin my work of destruction in my own city. Do they think they will go unpunished? No, they will be punished, for I am going to send war on all the people on earth. I, the Lord Almighty, have spoken.
30 “You, Jeremiah, must proclaim everything I have said. You must tell these people,
‘The Lord will roar from heaven
and thunder from the heights of heaven.
He will roar against his people;
he will shout like a man treading grapes.
Everyone on earth will hear him,
31 and the sound will echo to the ends of the earth.
The Lord has a case against the nations.
He will bring all people to trial
and put the wicked to death.
The Lord has spoken.’”
32 The Lord Almighty says that disaster is coming on one nation after another, and a great storm is gathering at the far ends of the earth. 33 On that day the bodies of those whom the Lord has killed will lie scattered from one end of the earth to the other. No one will mourn for them, and they will not be taken away and buried. They will lie on the ground like piles of manure.
34 Cry, you leaders, you shepherds of my people, cry out loud! Mourn and roll in the dust. The time has come for you to be slaughtered, and you will be butchered like rams. 35 There will be no way for you to escape. 36-37 You moan and cry out in distress because the Lord in his anger has destroyed your nation and left your peaceful country in ruins. 38 The Lord has abandoned his people like a lion that leaves its cave. The horrors of war and the Lord's fierce anger have turned the country into a desert.
