1 Šis ir tas vārds, kas nāca pār Jeremiju no Tā Kunga: 2 "Celies un ej podnieka namā, tur Es tev došu Savus norādījumus!" 3 Tad es iegāju podnieka namā, un redzi, viņš kaut ko darināja ar savu podnieka ripu. 4 Un, kad trauks, ko viņš darināja, neizdevās, kā tas ar mālu podnieka rokās gadās, tad viņš pataisīja no tā citu trauku, kā tas viņam tieši patika. 5 Tad atskanēja man atkal Tā Kunga vārds un man sacīja: 6 "Vai tad Es nevaru ar jums, Israēla nams, tāpat darīt kā šis podnieks?" saka Tas Kungs. "Redzi, kā māls podnieka rokā, tā jūs esat Manā rokā, Israēla nams. 7 Vienu brīdi Es runāju ar kādu tautu un valsti, ka Es to gribu izpostīt, izdeldēt un iznīcināt, un draudu tai, 8 bet, ja šī tauta, pret kuru bija vērsti Mani draudi, atgriežas no sava ļaunuma, tad Man kļūst žēl tā posta, ko Es tai biju lēmis. 9 Un citreiz Es runāju par kādu tautu un kādu valsti, ka Es to gribētu pamatīgi iedēstīt un izveidot, 10 bet, ja tā tad dara, kas ir ļauns Manās acīs, un neklausa Manu balsi, tad Man kļūst žēl, ka Es tai biju solījis ko labu. 11 Tādēļ pasludini Jūdas vīriem un Jeruzālemes iedzīvotājiem, sacīdams: tā saka Tas Kungs: redzi, Es gatavoju jums nelaimi, un Man ir kāds nodoms pret jums. Atgriezieties jel ikviens no sava ļaunā ceļa un labojiet savu dzīves nostāju, savu rīcību un visu savu dzīvi! 12 Bet tie atbildēs: velti, nepūlies! Mēs sekosim paši savām domām un saviem ieskatiem un rīkosimies ikviens pēc savas ļaunās un stūrgalvīgās sirds! 13 Tādēļ tā saka Tas Kungs: apjautājieties pie citām tautām, vai kas ko līdzīgu ir kad dzirdējis! Israēla jaunava atļaujas sev lielas negantības! 14 Vai tad Libanona sniegs jebkad zūd no klintīm kalnu laukumos? Jeb vai iznīkst no tālienes atplūdušie aukstie un straujie ūdeņi? 15 Bet Mana tauta Mani aizmirsusi! Tie upurē nīcīgajiem, nebūtnīgajiem elkiem; to aizrauti, viņi ir klupuši, iedami pa saviem vecajiem ceļiem, pa sensenajām tekām, tā ka viņi staigā pa neiemītu ceļu svešām teciņām, 16 lai tā padarītu savu zemi par atbaidošu paraugu, par mūžīgu apsmieklu. Ikviens, kas tai iet garām, apstājas šausmās un krata galvu. 17 Kā rīta vējš Es tos izklīdināšu ienaidnieku priekšā, Es tiem pagriezīšu muguru, bet nepiegriezīšu viņiem Savu skatu viņu bojāejas dienā!" 18 Tie sacīja: "Nāciet, izprātosim uzbrukumu Jeremijam! Vēl priesteriem netrūkst bauslības pazīšanas, nedz gudrajiem padoma un praviešiem daiļrunības. Nāciet, sitīsim viņu ar viņa paša mēli un atstāsim bez ievērības visas viņa runas!" 19 Ievēro mani, Kungs, un uzklausi manu pretinieku balsi! 20 Vai labs jāatmaksā ar ļaunu? Tie manai dzīvībai ir izrakuši bedri! Piemini, kā es stāvēju Tavā priekšā, par tiem aizlūgdams, lai novērstu no tiem Tavas dusmas! 21 Tādēļ pavēli viņu bērnus bada nāvei un viņus pašus atstāj zobena varā! Lai viņu sievas paliek bez bērniem un top par atraitnēm, kad viņu vīri būs mēra aizrauti un viņu jaunekļi karā zobenu nogalināti! 22 Lai atskan izbaiļu kliedzieni viņu namos, kad Tu piepeši tiem uzsūtīsi karapulkus, jo tie ir izrakuši bedri, lai mani sagūstītu un manām kājām slepeni izliktu valgus. 23 Bet Tev, Kungs, ir zināmi visi viņu slepkavības nolūki pret mani. Nepiedod tiem viņu noziegumu un neatlaid tiem viņu grēkus Tava vaiga priekšā. Lai tie nogāzti pie zemes guļ Tavu acu priekšā! Tā atmaksā tiem Savā bardzības tiesā!
Jeremiah at the Potter's House
1 The Lord said to me, 2 “Go down to the potter's house, where I will give you my message.” 3 So I went there and saw the potter working at his wheel. 4 Whenever a piece of pottery turned out imperfect, he would take the clay and make it into something else.
5 Then the Lord said to me, 6 “Don't I have the right to do with you people of Israel what the potter did with the clay? You are in my hands just like clay in the potter's hands. 7 If at any time I say that I am going to uproot, break down, or destroy any nation or kingdom, 8 but then that nation turns from its evil, I will not do what I said I would. 9 On the other hand, if I say that I am going to plant or build up any nation or kingdom, 10 but then that nation disobeys me and does evil, I will not do what I said I would. 11 Now then, tell the people of Judah and of Jerusalem that I am making plans against them and getting ready to punish them. Tell them to stop living sinful lives—to change their ways and the things they are doing. 12 They will answer, ‘No, why should we? We will all be just as stubborn and evil as we want to be.’”
The People Reject the Lord
13 The Lord says,
“Ask every nation if such a thing
has ever happened before.
The people of Israel have done a terrible thing!
14 Are Lebanon's rocky heights ever without snow?
Do its cool mountain streams ever run dry?
15 Yet my people have forgotten me;
they burn incense to idols.
They have stumbled in the way they should go;
they no longer follow the old ways;
they walk on unmarked paths.
16 They have made this land a thing of horror,
to be despised forever.
All who pass by will be shocked at what they see;
they will shake their heads in amazement.
17 I will scatter my people before their enemies,
like dust blown by the east wind.
I will turn my back on them;
I will not help them when the disaster comes.”
A Plot against Jeremiah
18 Then the people said, “Let's do something about Jeremiah! There will always be priests to instruct us, the wise to give us counsel, and prophets to proclaim God's message. Let's bring charges against him and stop listening to what he says.”
19 So I prayed, “Lord, hear what I am saying and listen to what my enemies are saying about me. 20 Is evil the payment for good? Yet they have dug a pit for me to fall in. Remember how I came to you and spoke on their behalf, so that you would not deal with them in anger. 21 But now, Lord, let their children starve to death; let them be killed in war. Let the women lose their husbands and children; let the men die of disease and the young men be killed in battle. 22 Send a mob to plunder their homes without warning; make them cry out in terror. They have dug a pit for me to fall in and have set traps to catch me. 23 But, Lord, you know all their plots to kill me. Do not forgive their evil or pardon their sin. Throw them down in defeat and deal with them while you are angry.”
