1 Jūdas grēki ir uzrakstīti ar dzelzs rakstāmo un ierakstīti ar dimanta smaili viņu sirds plāksnēs un uz viņu altāru ragiem. 2 Un kā savus bērnus viņi piemin savus altārus un Ašēras tēlus zem zaļajiem kupli salapojušiem kokiem augstajos pakalnos. 3 "Savu kalnu, kas tīrumā, tavu īpašumu un visu tavu mantu un bagātības Es atstāju izlaupīšanai, arī tavus elku kalnus to grēku dēļ, kas nodarīti visos tava apgabala novados. 4 Tā tu pazaudēsi savas vainas dēļ savu mantojuma tiesu, ko Es tev biju novēlējis, un Es tevi nodošu tavu ienaidnieku rīcībā par vergu tādā zemē, ko tu nepazīsti! Jūs iededzinājāt Manu dusmu uguni, kas degs mūžīgi." 5 Tā saka Tas Kungs: "Nolādēts ir, kas paļaujas uz cilvēkiem un tur miesu par savu atbalstu un elkoni un kura sirds atkāpjas no Tā Kunga! 6 Tas ir kā kails koks tuksnešainā klajumā, tas nekad nekādu labumu neredzēs; tam jādzīvo izkaltušajās tuksneša vietās, neviesmīlīgā klajuma sālainajā zemē. 7 Bet svētīgs ir, kas paļaujas uz To Kungu un kura cerība ir Tas Kungs! 8 Tas ir kā koks, kas stādīts pie ūdens un kas rieš savas saknes jo tuvu upei, tas nebīstas karstuma, tā lapas paliek zaļas. Arī sausā gadā tas nebīstas, tas nemitīgi nes savus augļus." 9 Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga. Kas to var izdibināt? 10 "Es, Tas Kungs, izpētu sirdi un pārbaudu īkstis, lai atmaksātu ikvienam par viņa ceļiem, kā viņa dzīve to pelna." 11 Kā irbe, kas perē olas, ko tā pati nav dējusi, tā ir tāds cilvēks, kas sakrāj mantu, bet netaisnā ceļā. Pašā dzīves vidū viņam tā jāatstāj, un beigās viņš stāv kā plānprātiņš. 12 Tu esi godības tronis, augsts no paša sākuma, mūsu svētuma vieta! 13 Tu, Israēla cerība, ak, Kungs! Visi, kas Tevi atstāj, paliks kaunā! Kas no Tevis atkāpjas, to vārdus rakstīs zemē smiltīs, jo tie atstājuši To Kungu, dzīvības ūdens avotu. 14 Dziedini mani, ak, Kungs, tad es būšu izdziedināts; palīdzi man, tad ir palīdzēts! Jo Tu esi mana slava. 15 Redzi, viņi saka: "Kur tad ir Tā Kunga draudu vārds? Lai taču tas piepildītos!" 16 Es neesmu liedzies veikt gana pienākumus Tavā uzdevumā; es nelaimes dienu neesmu vēlējies, Tu to zini! Kas nāca no manas mutes, tas ir atklāts Tavā priekšā. 17 Novērs man briesmas, neatstāj mani pavisam bez cerībām, Tu esi mans patvērums ļaunā dienā! 18 Lai mani vajātāji paliek kaunā, bet ne es! Lai tie krīt izmisumā, bet ne es! Lai nāk pār tiem nelaimes diena un satriec tos ar divkāršu postu un iznīcību! 19 Tas Kungs tā man sacīja: "Ej un nostājies tajos tautas dēlu vārtos, pa kuriem iziet un ieiet Jūdas ķēniņi, un visos pārējos Jeruzālemes vārtos. 20 Un saki tiem: klausaities Tā Kunga vārdu, jūs Jūdas ķēniņi un visi Jūdā, un visi Jeruzālemes iedzīvotāji, kas ieejat pa šiem vārtiem!" 21 Tas Kungs tā sacīja: "Sargaities savas dvēseles dēļ sabatā nest kādu nastu un to ienest pa Jeruzālemes vārtiem! 22 Nenesiet ārā nastas arī no saviem namiem sabatā un nedariet nekādu darbu sabatā, bet svētījiet svēto dienu, kā Es pavēlēju jūsu tēviem! 23 Bet tie Mani neklausīja un neatdarīja savas ausis, tie bija nepakļāvīgi, neklausīja Mani un nepieņēma mācību. 24 Ja jūs Mani klausīsit, tā saka Tas Kungs, un nenesīsit sabatā nastas pa šās pilsētas vārtiem, bet svētīsit svēto dienu, atturēdamies no visiem darbiem šinī dienā, 25 tad ķēniņi un lielkungi, kas sēž Dāvida tronī, brauks iekšā pa šīs pilsētas vārtiem ar ratiem un zirgiem, viņi un viņu dižvīri, Jūdas vīri ar Jeruzālemes iedzīvotājiem, un šī pilsēta būs mūžīgi apdzīvota. 26 Un nāks no Jūdas ciemiem un pilsētām un no Jeruzālemes apkārtnes, un no Benjamīna zemes, un no lejas novadiem, un no kalniem, un no dienvidiem ļaudis un nesīs dedzināmos upurus, kaujamos un ēdamos upurus un smaržīgas kvēpināmās zāles un uzstāsies ar pateicības upuriem Tā Kunga namā. 27 Bet, ja jūs Mani neklausīsit, lai svēto dienu svētītu, un nesīsit nastas sabatā un tās nesīsit iekšā pa Jeruzālemes vārtiem, tad Es iededzināšu uguni pilsētas vārtos, tā aprīs Jeruzālemes skaistos namus un neizdzisīs!"
The Sin and Punishment of Judah
1 The Lord says, “People of Judah, your sin is written with an iron pen; it is engraved on your hearts with a diamond point and carved on the corners of your altars. 2 Your people worship at the altars and the symbols that have been set up for the goddess Asherah by every green tree and on the hilltops 3 and on the mountains in the open country. I will have your enemies take away your wealth and your treasures because of all the sins you have committed throughout your land. 4 You will have to give up the land I gave you, and I will make you serve your enemies in a land you know nothing about, because my anger is like a fire, and it will burn forever.”
Various Sayings
5 The Lord says,
“I will condemn those
who turn away from me
and put their trust in human beings,
in the strength of mortals.
6 He is like a bush in the desert,
which grows in the dry wasteland,
on salty ground where nothing else grows.
Nothing good ever happens to him.
7 “But I will bless the person
who puts his trust in me.
8 He is like a tree growing near a stream
and sending out roots to the water.
It is not afraid when hot weather comes,
because its leaves stay green;
it has no worries when there is no rain;
it keeps on bearing fruit.
9 “Who can understand the human heart?
There is nothing else so deceitful;
it is too sick to be healed.
10 I, the Lord, search the minds
and test the hearts of people.
I treat each of them according to the way they live,
according to what they do.”
11 The person who gets money dishonestly
is like a bird that hatches eggs it didn't lay.
In the prime of life he will lose his riches,
and in the end he is nothing but a fool.
12 Our Temple is like a glorious throne,
standing on a high mountain from the beginning.
13 Lord, you are Israel's hope;
all who abandon you will be put to shame.
They will disappear like names written in the dust,
because they have abandoned you, the Lord,
the spring of fresh water.
Jeremiah Asks the Lord for Help
14 Lord, heal me and I will be completely well; rescue me and I will be perfectly safe. You are the one I praise!
15 The people say to me, “Where are those threats the Lord made against us? Let him carry them out now!”
16 But, Lord, I never urged you to bring disaster on them; I did not wish a time of trouble for them. Lord, you know this; you know what I have said. 17 Do not be a terror to me; you are my place of safety when trouble comes. 18 Bring disgrace on those who persecute me, but spare me, Lord. Fill them with terror, but do not terrify me. Bring disaster on them and break them to pieces.
On Observing the Sabbath
19 The Lord said to me, “Jeremiah, go and announce my message at the People's Gate, through which the kings of Judah enter and leave the city; then go to all the other gates of Jerusalem. 20 Tell the kings and all the people of Judah and everyone who lives in Jerusalem and enters these gates, to listen to what I say. 21 Tell them that if they love their lives, they must not carry any load on the Sabbath; they must not carry anything in through the gates of Jerusalem 22 or carry anything out of their houses on the Sabbath. They must not work on the Sabbath; they must observe it as a sacred day, as I commanded their ancestors. 23 Their ancestors did not listen to me or pay any attention. Instead, they became stubborn; they would not obey me or learn from me.
24 “Tell these people that they must obey all my commands. They must not carry any load in through the gates of this city on the Sabbath. They must observe the Sabbath as a sacred day and must not do any work at all. 25 Then their kings and princes will enter the gates of Jerusalem and have the same royal power that David had. Together with the people of Judah and of Jerusalem, they will ride in chariots and on horses, and the city of Jerusalem will always be filled with people. 26 People will come from the towns of Judah and from the villages around Jerusalem; they will come from the territory of Benjamin, from the foothills, from the mountains, and from southern Judah. They will bring to my Temple burnt offerings and sacrifices, grain offerings and incense, as well as thank offerings. 27 But they must obey me and observe the Sabbath as a sacred day. They must not carry any load through the gates of Jerusalem on that day, for if they do, I will set the gates of Jerusalem on fire. Fire will burn down the palaces of Jerusalem, and no one will be able to put it out.”
