1 Spriedums par parādību ieleju. Kas tad ir noticis, ka jūs visi kāpjat uz jumta? 2 Tu trokšņainā, kustības dārdu, ļaužu nemiera pilnā, līksmā pilsēta, tavi nokautie taču nav nedz no zobena, nedz arī cīņā krituši. 3 Nē, bet visi tavi kara virsnieki bez izņēmuma ir aizbēguši, tie visi ļāvušies sagūstīt sevi, ienaidniekam nenoraidot uz viņiem no saviem stopiem nevienu bultu, visi tavi sapulcinātie karapulki ir pēc tam saņemti gūstā, kaut viņi jau agrāk bija aizbēguši. 4 Tādēļ es saku: "Novērsieties no manis! Man gauži jāraud! Nepūlieties mani iepriecināt šai tik smagā manu tautiešu posta brīdī, kad tik daudzi no viņiem dabūjuši galu!" 5 Jo satraukuma, nomāktības un apjukuma diena nāk no Tā Kunga Cebaota parādību ielejā - diena, kas satriec mūrus un liek atskanēt kalnā vaimanu saucieniem. 6 Ēlāms, apjozis bultu maksti, nāk ar ratiem, vīriem un jātniekiem, un arī Kirs ir pacēlis vairogu. 7 Tā pildījās tavas jaukās ielejas ar kara ratiem, un jātnieki pulcējās vārtu priekšā. 8 Tad viņš noraisīja pārklāto aizsegu no Jūdas acīm, bet tās raudzījās tanī laikā pēc ieroču krājumiem meža namā, 9 un jūs skatījāt Dāvida pilsētas mūros plaisas, to bija daudz, un jūs krājāt lejas dīķa ūdeni. 10 Jūs skaitījāt Jeruzālemes namus un noplēsāt ēkas, lai stiprinātu mūri. 11 Jūs izrakāt ūdens krātuvi vecā dīķa ūdeņiem starp abiem mūriem. Bet jūs neprasījāt, kas to tā izkārtojis, un nerūpējāties par to, kas jau sen tā bija lēmis. 12 Gan Dievs, Tas Kungs Cebaots, jūs stingri aicināja tanī laikā raudāt un sērot, nodzīt matus un apvilkt sēru drēbes, 13 bet redzi, valdīja prieks un līksmība, notika vēršu un avju kaušana, gaļas ēšana un vīna dzeršana: "Ēdīsim un dzersim, jo rīt mums jāmirst!" 14 Tādēļ Tas Kungs Cebaots vairākkārt ir darījis zināmu manām ausīm: "Tiešām, šis noziegums jums netiks piedots, kamēr jūs mirsit!" To sacījis Dievs, Tas Kungs Cebaots. 15 Tā sacīja Dievs, Tas Kungs Cebaots: "Ej pie šī pārvaldnieka, pie Sebnas, kas iecelts par pils priekšnieku, un saki tam: 16 kas tevi šeit saista, ka tu esi sev izveidojis šeit kapa vietu un izcirtis kapu klintī, augšā sev izgrebdams miera mājokli?" 17 Bet zini: Tas Kungs tevi ar sparu aizsviedīs tālu projām, Viņš tevi, tu varoni, sagrābs ar varu. 18 Viņš tevi satīs kamolā un aizritinās kā rituli lielā, plašā zemē, tur tu nomirsi, un tur paliks tavi godības rati, tu, negods sava kunga namam! 19 Es tevi padzīšu no tavas vietas, un viņš tevi atcels no tava amata! 20 Un tad notiks tanī dienā, ka Es aicināšu Savu kalpu Ēljakīmu, Hilkijas dēlu. 21 Es viņu apģērbšu ar tavu amata tērpu un apjozīšu ar tavu jostu, un nodošu tavu amatu viņa rokā, lai viņš top par tēvu Jeruzālemes iedzīvotājiem un Jūdas namam. 22 Un Es likšu Dāvida nama atslēgu uz viņa pleciem, un viņš atvērs, un neviens neaizvērs, un viņš aizslēgs, un neviens neatslēgs. 23 Un Es iedzīšu viņu kā vadzi stiprā vietā, un viņš būs par goda krēslu savam tēva namam. 24 Bet, kad uz viņu balstīsies visa viņa dzimtas godība, dzimtas jaunās atvases un dzinumi, visi sīkie trauki, bļodas un krūzes, - 25 tanī dienā, saka Tas Kungs Cebaots, tas vadzis, kas bija iesists stiprā vietā, lūzīs un kritīs, un, kas uz tā balstījās, aizies bojā," - tā sacīja Tas Kungs.
A Message about Jerusalem
1 This is a message about the Valley of Vision.
What is happening? Why are all the people of the city celebrating on the roofs of the houses? 2 The whole city is in an uproar, filled with noise and excitement.
Your people who died in this war did not die fighting. 3 All your leaders ran away and were captured before they shot a single arrow. 4 Now leave me alone to weep bitterly over all those of my people who have died. Don't try to comfort me. 5 This is a time of panic, defeat, and confusion in the Valley of Vision, and the Sovereign Lord Almighty has sent it on us. The walls of our city have been battered down, and cries for help have echoed among the hills.
6 The soldiers from the land of Elam came riding on horseback, armed with bows and arrows. Soldiers from the land of Kir had their shields ready. 7 The fertile valleys of Judah were filled with chariots; soldiers on horseback stood in front of Jerusalem's gates. 8 All of Judah's defenses crumbled.
When that happened, you brought weapons out of the arsenal. 9-10 You found the places where the walls of Jerusalem needed repair. You inspected all the houses in Jerusalem and tore some of them down to get stones to repair the city walls. In order to store water, 11 you built a reservoir inside the city to hold the water flowing down from the old pool. But you paid no attention to God, who planned all this long ago and who caused it to happen.
12 The Sovereign Lord Almighty was calling you then to weep and mourn, to shave your heads and wear sackcloth. 13 Instead, you laughed and celebrated. You killed sheep and cattle to eat, and you drank wine. You said, “We might as well eat and drink! Tomorrow we'll be dead.”
14 The Sovereign Lord Almighty himself spoke to me and said, “This evil will never be forgiven them as long as they live. I, the Sovereign Lord Almighty, have spoken.”
A Warning to Shebna
15 The Sovereign Lord Almighty told me to go to Shebna, the manager of the royal household, and say to him, 16 “Who do you think you are? What right do you have to carve a tomb for yourself out of the rocky hillside? 17 You may be important, but the Lord will pick you up and throw you away. 18 He will pick you up like a ball and throw you into a much larger country. You will die there beside the chariots you were so proud of. You are a disgrace to your master's household. 19 The Lord will remove you from office and bring you down from your high position.”
20 The Lord said to Shebna, “When that happens, I will send for my servant Eliakim son of Hilkiah. 21 I will put your official robe and belt on him and give him all the authority you have had. He will be like a father to the people of Jerusalem and Judah. 22 I will give him complete authority under the king, the descendant of David. He will have the keys of office; what he opens, no one will shut, and what he shuts, no one will open. 23 I will fasten him firmly in place like a peg, and he will be a source of honor to his whole family.
24 “But all his relatives and dependents will become a burden to him. They will hang on him like pots and bowls hanging from a peg! 25 When that happens, the peg that was firmly fastened will pull loose and fall. And that will be the end of everything that was hanging on it.” The Lord has spoken.
