1 Trešajā dienā Estere apģērba ķēniņienes tērpu un nostājās ķēniņa pils iekšējā pagalmā pretī ķēniņa pilij. Ķēniņš sēdēja savas valsts tronī ķēniņa pilī pretī pils ieejai. 2 Kad ķēniņš redzēja ķēniņieni Esteri stāvam pils pagalmā, viņa atrada labvēlību viņa acīs, un ķēniņš izstiepa zelta scepteri, kas bija viņa rokā, pretī Esterei, un Estere tuvojās un pieskārās sceptera smailei. 3 Un ķēniņš sacīja viņai: "Kas tev ir, ķēniņiene Estere, un kāda ir tava vēlēšanās? Kaut arī tu lūgtu pusi no valsts, lai tā top tev piešķirta!" 4 Un Estere sacīja: "Ja ķēniņam patīk, lai ķēniņš un Hamans nāk šodien uz dzīrēm, ko es viņam sarīkoju!" 5 Tad ķēniņš pavēlēja: "Pasauciet tūliņ Hamanu, lai mēs varam darīt to, ko Estere vēlas!" Tā ķēniņš un Hamans atnāca uz dzīrēm, ko Estere bija sarīkojusi. 6 Kad visi dzēra vīnu, ķēniņš prasīja Esterei: "Kāds ir tavs lūgums? Lai tas tev top izpildīts! Un kāda ir tava vēlēšanās? Līdz pat pusei no valsts - lai tā top piepildīta!" 7 Bet Estere sacīja: "Mans lūgums un mana vēlēšanās būtu šāda: 8 ja es esmu atradusi labvēlību ķēniņa acīs un ja ķēniņam patīk ievērot manu lūgumu un piepildīt manu vēlēšanos, tad lai ķēniņš un Hamans nāk rīt atkal uz dzīrēm, ko es viņiem sarīkošu; un rīt tad es arī paklausīšu ķēniņa uzaicinājumam." 9 Un tajā dienā Hamans izgāja priecīgs un jautrs sirdī. Bet, kad Hamans ieraudzīja Mordohaju ķēniņa vārtos, ka viņš atkal nedz piecēlās, nedz drebēja viņa priekšā, nedz vispār piegrieza viņam vērību, tad Hamans kļuva dusmu pilns pret Mordohaju. 10 Taču Hamans savaldījās un iegāja savā namā; tad viņš sūtīja ziņu un lika ierasties saviem draugiem un savai sievai Zerešai. 11 Un Hamans stāstīja viņiem par savas bagātības spožumu un par savu dēlu daudzumu, un it īpaši par to, kā ķēniņš ir viņu lielu darījis un pacēlis viņu pāri visiem lielkungiem un visiem ķēniņa kalpotājiem. 12 Tad viņš turpināja: "Pat ķēniņiene Estere nebija likusi nākt nevienam citam kopā ar ķēniņu uz dzīrēm, ko viņa bija sarīkojusi, kā vienīgi man. Un arī rīt es esmu uzaicināts pie viņas kopā ar ķēniņu. 13 Tomēr tas viss neiepriecinās mani tikmēr, kamēr es redzu jūdu Mordohaju sēžam ķēniņa vārtos!" 14 Tad viņa sieva Zereša un visi viņa draugi sacīja: "Lai saceļ karātavu koku, piecdesmit olektis augstu, un no rīta saki ķēniņam, lai pakar pie tām Mordohaju; tad ej priecīgi kopā ar ķēniņu uz dzīrēm." Šis vārds patika Hamanam, un viņš lika uzcelt karātavas.
Esther Invites the King and Haman to a Banquet
1 On the third day of her fast Esther put on her royal robes and went and stood in the inner courtyard of the palace, facing the throne room. The king was inside, seated on the royal throne, facing the entrance. 2 When the king saw Queen Esther standing outside, she won his favor, and he held out to her the gold scepter. She then came up and touched the tip of it. 3 “What is it, Queen Esther?” the king asked. “Tell me what you want, and you shall have it—even if it is half my empire.”
4 Esther replied, “If it please Your Majesty, I would like you and Haman to be my guests tonight at a banquet I am preparing for you.”
5 The king then ordered Haman to come quickly, so that they could be Esther's guests. So the king and Haman went to Esther's banquet. 6 Over the wine the king asked her, “Tell me what you want, and you shall have it. I will grant your request, even if you ask for half my empire.”
7 Esther replied, 8 “If Your Majesty is kind enough to grant my request, I would like you and Haman to be my guests tomorrow at another banquet that I will prepare for you. At that time I will tell you what I want.”
Haman Plots to Kill Mordecai
9 When Haman left the banquet he was happy and in a good mood. But then he saw Mordecai at the entrance of the palace, and when Mordecai did not rise or show any sign of respect as he passed, Haman was furious with him. 10 But he controlled himself and went on home. Then he invited his friends to his house and asked his wife Zeresh to join them. 11 He boasted to them about how rich he was, how many sons he had, how the king had promoted him to high office, and how much more important he was than any of the king's other officials. 12 “What is more,” Haman went on, “Queen Esther gave a banquet for no one but the king and me, and we are invited back tomorrow. 13 But none of this means a thing to me as long as I see that Jew Mordecai sitting at the entrance of the palace.”
14 So his wife and all his friends suggested, “Why don't you have a gallows built, seventy-five feet tall? Tomorrow morning you can ask the king to have Mordecai hanged on it, and then you can go to the banquet happy.”
Haman thought this was a good idea, so he had the gallows built.
