1 Un Mozus sasauca visu Israēlu un tiem sacīja: "Klausies, Israēl, tos likumus un tiesas, ko es jums šodien esmu runājis, ka jūs tos mācāties un turat, lai tos darītu. 2 Tas Kungs, mūsu Dievs, ir ar mums noslēdzis derību Horeba kalnā. 3 Ne ar mūsu tēviem Tas Kungs ir šo derību noslēdzis, bet gan ar mums, kas visi esam šodien šeit dzīvi. 4 Vaigu vaigā Tas Kungs ir ar jums runājis tanī kalnā no uguns. 5 Es tai brīdī stāvēju starp To Kungu un starp jums, lai jums darītu zināmu Tā Kunga vārdu, jo jūs izbijāties no uguns un nekāpāt kalnā. Un Viņš sacīja: 6 Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama. 7 Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā. 8 Tev nebūs sev darināt nekādu elku tēlu nedz no tā, kas ir augšā debesīs, nedz no tā, kas ir apakšā virs zemes, nedz no tā, kas ir ūdenī zem zemes. 9 Tev nebūs mesties zemē to priekšā un nebūs tiem kalpot, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas piemeklē tēvu grēkus līdz trešajam un ceturtajam augumam to bērniem, kas Mani ienīst, 10 bet Es parādu žēlastību tūkstošiem, kas Mani mīl un Manus baušļus tur. 11 Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu velti valkāt, jo Tas Kungs to nepametīs nesodītu, kas Viņa Vārdu velti valkā. 12 Ievēro sabata dienu, ka tu to turi svētu, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tev to ir pavēlējis. 13 Sešas dienas tev būs strādāt un visus darbus darīt. 14 Bet septītā diena ir Tā Kunga, tava Dieva, dusēšanas diena; tad tev nebūs nekādu darbu darīt - ne tev, ne tavam dēlam, ne tavai meitai, ne tavam kalpam, ne tavai kalponei, ne tavam vērsim, ne tavam ēzelim, nedz kādam no taviem lopiem, nedz arī svešiniekam, kas mīt tavos vārtos, lai tavs kalps un tava kalpone var atpūsties tāpat kā tu pats. 15 Un piemini, ka tu pats esi bijis kalps Ēģiptes zemē un ka Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir no turienes izvedis ar stipru roku un izstieptu elkoni, tāpēc Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis svētīt sabata dienu. 16 Tev būs savu tēvu un savu māti godāt, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tev to ir pavēlējis, lai tu ilgi dzīvo un lai tev labi klājas tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos. 17 Tev nebūs nokaut. 18 Tev nebūs laulību pārkāpt. 19 Tev nebūs zagt. 20 Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku. 21 Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, un tev nebūs iekārot sava tuvāka namu, nedz viņa tīrumu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz kaut ko, kas pieder tavam tuvākam. 22 Šos vārdus runāja Tas Kungs uz visu draudzi kalnā cauri ugunij, mākonim un miglai ar stipru balsi un nekā nepielika klāt; tad Viņš tos uzrakstīja uz divām akmens plāksnēm un tās iedeva man. 23 Kad jūs dzirdējāt no tumsas Viņa balsi, bet kalns dega vienās ugunīs, tad jūs nācāt pie manis - visi jūsu cilšu galvenie un jūsu vecaji - 24 un sacījāt: redzi, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir licis mums redzēt Savu godību un Savu varenību, un mēs esam no uguns Viņa balsi dzirdējuši: šodien mēs esam redzējuši, ka Dievs ar cilvēkiem ir runājis un ka tie tomēr paliek dzīvi. 25 Bet kāpēc mums tieši tagad būtu jāmirst? Šī lielā uguns mūs aprīs; ja mēs Tā Kunga, sava Dieva, balsi vēl turpmāk dzirdētu, tad mums ir jāmirst. 26 Jo kur ir kāds no cilvēka miesām dzimis, kas dzīvā Dieva balsi ir dzirdējis no uguns tā runājam kā mēs un būtu palicis dzīvs? 27 Bet tu ej tuvāk un uzklausi visu, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, tev sacīs, un tad stāsti mums visu, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, tev sacījis, tad mēs klausīsim un to darīsim. 28 Kad Tas Kungs dzirdēja šos jūsu vārdus, ko jūs man teicāt, tad Tas Kungs man sacīja: Es esmu dzirdējis tautu runājam, kad tā tev skaļā balsī teica šos vārdus; viss ir labi un pareizi, ko viņi runājuši. 29 Kaut jel notiktu, ka tiem vienmēr būtu tāds sirdsprāts - Mani bīties un visus Manus baušļus mūžam turēt, lai viņiem un viņu bērniem labi klātos mūžīgi. 30 Ej, saki viņiem: griezieties atpakaļ savās teltīs. 31 Bet tu stāvi šeit pie Manis, lai Es tev runātu visus tos baušļus, likumus un tiesas, ko tu viņiem mācīsi, lai viņi visu to darītu tai zemē, ko Es viņiem dodu iemantot. 32 Uzmanieties, lai jūs rīkotos tā, kā Tas Kungs, jūsu Dievs, jums ir pavēlējis, un neatkāpieties nedz pa labi, nedz pa kreisi. 33 Bet pa ikkatru ceļu, ko vien Tas Kungs, jūsu Dievs, jums pavēl, jums ir jāiet, lai jūs dzīvotu un jums labi klātos un lai jūs ilgi dzīvotu tai zemē, ko jūs iemantosit.
The Ten Commandments
(Exodus 20.1-17)1 Moses called together all the people of Israel and said to them, “People of Israel, listen to all the laws that I am giving you today. Learn them and be sure that you obey them. 2 At Mount Sinai the Lord our God made a covenant, 3 not only with our fathers, but with all of us who are living today. 4 There on the mountain the Lord spoke to you face-to-face from the fire. 5 I stood between you and the Lord at that time to tell you what he said, because you were afraid of the fire and would not go up the mountain.
“The Lord said, 6 ‘I am the Lord your God, who rescued you from Egypt, where you were slaves.
7 “‘Worship no god but me.
8 “‘Do not make for yourselves images of anything in heaven or on earth or in the water under the earth. 9 Do not bow down to any idol or worship it, for I am the Lord your God and I tolerate no rivals. I bring punishment on those who hate me and on their descendants down to the third and fourth generation. 10 But I show my love to thousands of generations of those who love me and obey my laws.
11 “‘Do not use my name for evil purposes, for I, the Lord your God, will punish anyone who misuses my name.
12 “‘Observe the Sabbath and keep it holy, as I, the Lord your God, have commanded you. 13 You have six days in which to do your work, 14 but the seventh day is a day of rest dedicated to me. On that day no one is to work—neither you, your children, your slaves, your animals, nor the foreigners who live in your country. Your slaves must rest just as you do. 15 Remember that you were slaves in Egypt, and that I, the Lord your God, rescued you by my great power and strength. That is why I command you to observe the Sabbath.
16 “‘Respect your father and your mother, as I, the Lord your God, command you, so that all may go well with you and so that you may live a long time in the land that I am giving you.
17 “‘Do not commit murder.
18 “‘Do not commit adultery.
19 “‘Do not steal.
20 “‘Do not accuse anyone falsely.
21 “‘Do not desire another man's wife; do not desire his house, his land, his slaves, his cattle, his donkeys, or anything else that he owns.’
22 “These are the commandments the Lord gave to all of you when you were gathered at the mountain. When he spoke with a mighty voice from the fire and from the thick clouds, he gave these commandments and no others. Then he wrote them on two stone tablets and gave them to me.
The People's Fear
(Exodus 20.18-21)23 “When the whole mountain was on fire and you heard the voice from the darkness, your leaders and the chiefs of your tribes came to me 24 and said, ‘The Lord our God showed us his greatness and his glory when we heard him speak from the fire! Today we have seen that it is possible for people to continue to live, even though God has spoken to them. 25 But why should we risk death again? That terrible fire will destroy us. We are sure to die if we hear the Lord our God speak again. 26 Has any human being ever lived after hearing the living God speak from a fire? 27 Go back, Moses, and listen to everything that the Lord our God says. Then return and tell us what he said to you. We will listen and obey.’
28 “When the Lord heard this, he said to me, ‘I have heard what these people said, and they are right. 29 If only they would always feel this way! If only they would always honor me and obey all my commands, so that everything would go well with them and their descendants forever. 30 Go and tell them to return to their tents. 31 But you, Moses, stay here with me, and I will give you all my laws and commands. Teach them to the people, so that they will obey them in the land that I am giving them.’
32 “People of Israel, be sure that you do everything that the Lord your God has commanded you. Do not disobey any of his laws. 33 Obey them all, so that everything will go well with you and so that you will continue to live in the land that you are going to occupy.
