1 Kad tu iesi karā pret saviem ienaidniekiem un ieraudzīsi zirgus un kara ratus un ļaužu vairāk nekā tev, tad nebīsties no viņiem, jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir ar tevi, Viņš, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes. 2 Un, kad jūs esat tuvu kaujai, tad lai iziet priekšā priesteris un lai runā uz tautu šādus vārdus: 3 klausies, Israēl, jūs šodien ejat karā pret saviem ienaidniekiem. Lai jūsu sirds nepaliek bailīga, nebīstaities un nebaiļojieties un neliecieties iztrūcināties viņu priekšā! 4 Jo Tas Kungs, jūsu Dievs, ir tas, kas iet ar jums, lai par jums karotu ar jūsu ienaidniekiem un jūs izglābtu! 5 Tad lai virsnieki saka tautai šādus vārdus: ja ir jūsu starpā kāds vīrs, kas uzcēlis jaunu namu un nav to iesvētījis, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš karā nemirst un cits viņa vietā to neiesvēta. 6 Un, ja ir kāds vīrs, kas ir dēstījis vīna dārzu, bet nav vēl baudījis tā augļus, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš karā nemirst un cits nebauda viņa augļus. 7 Un, ja ir kāds vīrs, kas saderinājies ar sievu, bet to nav vēl apņēmis, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš karā nemirst un cits viņa līgavu neapņem. 8 Pēc tam lai virsnieki tālāk runā uz tautu un lai saka: ja ir kāds vīrs, kas bīstas un kuram ir bailīga sirds, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš sava brāļa sirdi neiebaidītu kā sava paša sirdi. 9 Un, kad virsnieki būs beiguši runāt uz tautu, tad lai karaspēka virsnieki tiek iecelti par tautas vadoņiem. 10 Un, kad tu nonāc pie kādas pilsētas, lai pret to karotu, tad piedāvā tai mieru. 11 Un, ja tā pieņems mieru un tev atvērs, tad lai visi ļaudis, kas tur atrodas, tev dod meslus un lai kalpo tev. 12 Bet, ja tā mieru nepieņem, bet taisās ar tevi karot, tad aplenc to. 13 Un, kad Tas Kungs, tavs Dievs, to nodos tavā rokā, tad nokauj visus vīrus, kas tur ir, ar zobena asmeni. 14 Bet sievas un mazos bērnus un lopus, visu, kas vien ir atrodams pilsētā, to ņem sev kā kara laupījumu un izbaudi visus labumus no šā sava ienaidnieka laupījuma, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir devis. 15 Tā tev būs rīkoties ar visām pilsētām, kas ir tālu no tevis un kas nav šo tautu pilsētas. 16 Turpretī šo tautu pilsētās, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos iemantot, tev nevienu dzīvu dvēseli nebūs atstāt dzīvu. 17 Bet deldēdams izdeldē hetiešus un amoriešus, kānaāniešus un ferisiešus, hīviešus un jebusiešus, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis. 18 Lai tie jūs nemācītu darīt visu, ko tie dara savu dievu labad, ka jūs negrēkotu pret To Kungu, savu Dievu. 19 Kad tu ilgāku laiku turēsi aplenkumā kādu pilsētu, lai to iekarotu un ieņemtu, tad neiznīcini viņas kokus, cirvi tiem pielikdams; jo tu no tiem ēdīsi, tādēļ necērt tos nost; vai tad koks laukā ir cilvēks, kas varētu no tevis paglābties nocietinātā pilsētā? 20 Un tikai tos kokus, par kuriem tu zini, ka tie nedod neko ēdamu, tos tu noposti un nocērt; no tiem tu vari arī celt ielenkuma nocietinājumus pret to pilsētu, kas ir ar tevi sākusi karot, līdz tu būsi to uzvarējis.
Concerning War
1 “When you go out to fight against your enemies and you see chariots and horses and an army that outnumbers yours, do not be afraid of them. The Lord your God, who rescued you from Egypt, will be with you. 2 Before you start fighting, a priest is to come forward and say to the army, 3 ‘Men of Israel, listen! Today you are going into battle. Do not be afraid of your enemies or lose courage or panic. 4 The Lord your God is going with you, and he will give you victory.’
5 “Then the officers will address the men and say, ‘Is there any man here who has just built a house, but has not yet dedicated it? If so, he is to go home. Otherwise, if he is killed in battle, someone else will dedicate his house. 6 Is there any man here who has just planted a vineyard, but has not yet had the chance to harvest its grapes? If so, he is to go home. Otherwise, if he is killed in battle, someone else will enjoy the wine. 7 Is there anyone here who is engaged to be married? If so, he is to go home. Otherwise, if he is killed in battle, someone else will marry the woman he is engaged to.’
8 “The officers will also say to the men, ‘Is there any man here who has lost his nerve and is afraid? If so, he is to go home. Otherwise, he will destroy the morale of the others.’ 9 When the officers have finished speaking to the army, leaders are to be chosen for each unit.
10 “When you go to attack a city, first give its people a chance to surrender. 11 If they open the gates and surrender, they are all to become your slaves and do forced labor for you. 12 But if the people of that city will not surrender, but choose to fight, surround it with your army. 13 Then, when the Lord your God lets you capture the city, kill every man in it. 14 You may, however, take for yourselves the women, the children, the livestock, and everything else in the city. You may use everything that belongs to your enemies. The Lord has given it to you. 15 That is how you are to deal with those cities that are far away from the land you will settle in.
16 “But when you capture cities in the land that the Lord your God is giving you, kill everyone. 17 Completely destroy all the people: the Hittites, the Amorites, the Canaanites, the Perizzites, the Hivites, and the Jebusites, as the Lord ordered you to do. 18 Kill them, so that they will not make you sin against the Lord by teaching you to do all the disgusting things that they do in the worship of their gods.
19 “When you are trying to capture a city, do not cut down its fruit trees, even though the siege lasts a long time. Eat the fruit, but do not destroy the trees; the trees are not your enemies. 20 You may cut down the other trees and use them in the siege mounds until the city is captured.
