1 Persieša ķēniņa Kīra trešajā valdīšanas gadā Daniēlam, kuru sauca arī par Beltsacaru, tika dota atklāsme; šī atklāsme ir patiesa un norāda uz lielām bēdam; viņš piegrieza atklāsmei lielu vērību un uzmanīgi novēroja pašu parādību, to izprazdams. 2 "Tanī laikā man, Daniēlam, bija sēras trīs nedēļas: 3 es atturējos no smalkiem ēdieniem, gaļu un vīnu es neņēmu ne mutē. Es nesvaidījos arī ar eļļu, tiekāms pagāja trīs nedēļas. 4 Pirmā mēneša divdesmit ceturtajā dienā es biju dižupes Hidekeles krastā; 5 un, kad es tur pacēlu savas acis un raudzījos visapkārt, es redzēju vīru, kas bija ģērbies linu tērpā; ap viņa gurniem tam bija josta no tīra Uphas zelta. 6 Viņa miesa bija kā hrizolīts, viņa vaigs spīdēja kā zibens un viņa acis kā degošas liesmas, viņa rokas un kājas laistījās kā smalki nogludināts varš, un, kad viņš runāja, viņa balss skanēja kā ļaužu pulka rūkoņa. 7 Es, Daniēls, biju vienīgais, kas redzēja šo parādību; visi citi, tie vīri, kas bija pie manis, to neredzēja; tos pārņēma tādas bailes, ka tie aizbēga un paslēpās. 8 Es paliku viens pats un uzlūkoju šo vareno parādību. Man izzuda visi spēki, mans vaigs zaudēja savu krāsu līdz nepazīšanai, un es kļuvu galīgi bezspēcīgs. 9 Kad viņš iesāka skaļi runāt un kad es izdzirdēju viņa vārdu plūsmu, es nokritu kā pamiris uz sava vaiga pie zemes. 10 Un redzi, piepeši kāda roka aizskāra mani un palīdzēja man piecelties uz maniem trīcošiem ceļiem un manām rokām. 11 Un viņš man sacīja: Daniēl, mans ļoti mīļais vīrs! Uzklausies, ko es tev tagad teikšu: paliec savā vietā stāvam, es esmu pie tevis sūtīts. - Kad viņš mani tā uzrunāja, es piecēlos nedroši un trīcēdams uz savām kājām. 12 Tad viņš turpināja: nebīsties, Daniēl! Jau no pirmās dienas, kopš tu centies izprast notikušo un pazemojies sava Dieva priekšā, tavi vārdi ir uzklausīti, un es gribēju ierasties tavas lūgšanas dēļ. 13 Bet persiešu valsts sargeņģelis mani atturēja divdesmit vienu dienu, kamēr beidzot Mihaēls, viens no galveniem sargeņģeļu priekšniekiem, man nāca palīgā, un man izdevās atstāt Mihaēlu vienu pašu pie persiešu ķēniņu sargeņģeļa, 14 un es atnācu tev paziņot, kas ar tavu tautu notiks laiku galā, jo šī parādība ir par tālām nākamajām dienām, par pašu beidzamo laiku posmu. - 15 Kad viņš tā uz mani runāja, es nodūru acis un klusēju. 16 Bet tad tas, kas savā veidojumā bija līdzīgs cilvēkam, aizskāra manas lūpas, tā ka es varēju atvērt savu muti un atkal runāt. Es teicu tam, kas stāvēja pie manis: mans kungs! Skatot to, ko es redzēju, mani pārņēma tādas nāves bailes, ka man zuda spēki. 17 Un kā tāds mana kunga niecīgais kalps lai runā ar tik augstu kungu? Man galīgi pietrūka spēka, un pat elpa man aizrāvās! 18 Tad tas, kas izskatījās kā cilvēks, aizskāra mani vēlreiz un piešķīra man jaunu spēku 19 un teica man: nebīsties, mans ļoti mīļais vīrs! Miers lai ir ar tevi! Ņemies drošu prātu, jā, drošu prātu ņemies un esi stiprs! - Kad viņš ar mani tā runāja, es sajutu sevī jaunu spēku un teicu viņam: lai nu tagad runā mans kungs, jo tu mani stiprināji. 20 Tad viņš man atbildēja: vai tu zini, kādēļ es atnācu pie tevis! Diemžēl man tagad tūliņ jāgriežas atpakaļ, lai cīnītos ar persiešu sargeņģeli, bet, kad es būšu ar to galā, tad ieradīsies Grieķijas sargeņģelis, 21 bet nav neviena, kas man palīdzētu cīņā pret tiem abiem, kā vien jūsu sargeņģelis Mihaēls.
Daniel's Vision by the Tigris River
1 In the third year that Cyrus was emperor of Persia, a message was revealed to Daniel, who is also called Belteshazzar. The message was true but extremely hard to understand. It was explained to him in a vision.
2 At that time I was mourning for three weeks. 3 I did not eat any rich food or any meat, drink any wine, or comb my hair until the three weeks were past.
4 On the twenty-fourth day of the first month of the year I was standing on the bank of the mighty Tigris River. 5 I looked up and saw someone who was wearing linen clothes and a belt of fine gold. 6 His body shone like a jewel. His face was as bright as a flash of lightning, and his eyes blazed like fire. His arms and legs shone like polished bronze, and his voice sounded like the roar of a great crowd.
7 I was the only one who saw the vision. Those who were with me did not see anything, but they were terrified and ran and hid. 8 I was left there alone, watching this amazing vision. I had no strength left, and my face was so changed that no one could have recognized me. 9 When I heard his voice, I fell to the ground unconscious and lay there face downward. 10 Then a hand took hold of me and raised me to my hands and knees; I was still trembling.
11 The angel said to me, “Daniel, God loves you. Stand up and listen carefully to what I am going to say. I have been sent to you.” When he had said this, I stood up, still trembling.
12 Then he said, “Daniel, don't be afraid. God has heard your prayers ever since the first day you decided to humble yourself in order to gain understanding. I have come in answer to your prayer. 13 The angel prince of the kingdom of Persia opposed me for twenty-one days. Then Michael, one of the chief angels, came to help me, because I had been left there alone in Persia. 14 I have come to make you understand what will happen to your people in the future. This is a vision about the future.”
15 When he said this, I stared at the ground, speechless. 16 Then the angel, who looked like a human being, reached out and touched my lips. I said to him, “Sir, this vision makes me so weak that I can't stop trembling. 17 I am like a slave standing before his master. How can I talk to you? I have no strength or breath left in me.”
18 Once more he took hold of me, and I felt stronger. 19 He said, “God loves you, so don't let anything worry you or frighten you.”
When he had said this, I felt even stronger and said, “Sir, tell me what you have to say. You have made me feel better.”
20-21 He said, “Do you know why I came to you? It is to reveal to you what is written in the Book of Truth. Now I have to go back and fight the guardian angel of Persia. After that the guardian angel of Greece will appear. There is no one to help me except Michael, Israel's guardian angel.
