1 Israēla ķēniņa Jerobeāma divdesmit septītajā valdīšanas gadā Asarja, Amacjas dēls, kļuva ķēniņš pār Jūdu. 2 Viņam bija sešpadsmit gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja kā ķēniņš Jeruzālemē piecdesmit divus gadus; viņa mātes vārds bija Jeholja, un viņa bija no Jeruzālemes. 3 Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs bija taisnīgs, visu gluži tāpat, kā viņa tēvs Amacja bija darījis. 4 Tikai augstieņu svētnīcas netika nopostītas, un tauta vēl arvien upurēja kaujamos upurus un kvēpināja augstienēs. 5 Bet Tas Kungs piemeklēja ķēniņu, un tas kļuva spitālīgs līdz pat savai miršanas dienai, un viņš dzīvoja atšķirtā namā. Bet Jotāms, ķēniņa dēls, bija pār to namu, un viņš tiesāja zemes iedzīvotājus. 6 Un, kas vēl stāstāms par Asarju un viss, ko viņš ir darījis,- tas ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. 7 Un Asarja gūlās pie saviem tēviem, un to apglabāja pie viņa tēviem Dāvida pilsētā, un viņa dēls Jotāms kļuva ķēniņš viņa vietā. 8 Un Jūdas ķēniņa Asarjas trīsdesmit astotajā valdīšanas gadā Zaharja, Jerobeāma dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu Samarijā un valdīja sešus mēnešus. 9 Un viņš darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, kā to bija viņa tēvi darījuši, un viņš nenovērsās no Jerobeāma, Nebata dēla, grēku darbiem, ar kuriem tas bija pavedinājis Israēlu grēkot. 10 Un Šalums, Jabeša dēls, sarīkoja pret viņu sacelšanos, uzbruka tam tautas priekšā, noslepkavoja to un kļuva par ķēniņu viņa vietā. 11 Un, kas vēl stāstāms par Zaharju, redzi, tas ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā. 12 Un šis ir Tā Kunga vārds, ko Viņš ir runājis uz Jehu, sacīdams: "Līdz ceturtajam augumam tavi dēli sēdēs uz Israēla troņa," - un tā tas notika. 13 Un Šalums, Jabeša dēls, kļuva par ķēniņu Jūdas ķēniņa Usijas valdīšanas trīsdesmit devītajā gadā un valdīja vienu mēnesi Samarijā. 14 Tai laikā Menahēms, Gadija dēls, cēlās no Tircas un devās uzbrukumā, un viņš nonāca līdz Samarijai un uzveica Šalumu, Jabeša dēlu, Samarijā, un viņš to nokāva un kļuva par ķēniņu viņa vietā. 15 Un, kas vēl stāstāms par Šalumu un par to sacelšanos, ko tas bija rīkojis, redzi, tas ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā. 16 Toreiz Menahēms izpostīja arī Tifsu un visu, kas bija tanī pilsētā un tās robežās, sākot no Tircas; tā kā tā nebija labprātīgi atdarījusi viņam vārtus, tad viņš to izpostīja un lika uzšķērst visas grūtās sievas, kuras tur bija. 17 Jūdas ķēniņa Asarjas trīsdesmit devītajā valdīšanas gadā Menahēms, Gadija dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu, un viņš valdīja Samarijā desmit gadus. 18 Un viņš darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, un nenovērsās no Jerobeāma, Nebata dēla, grēku darbiem, ar kuriem tas bija pavedinājis Israēlu grēkot, visu savu mūža dienu. 19 Un viņa valdīšanas laikā Asīrijas ķēniņš Fūls iebruka zemē un pakļāva to sev, un Menahēms deva Fūlam tūkstoš talentus sudraba, lai viņš tam palīdzētu ar savu spēku un arī lai nostiprinātu ķēniņa valsts varu viņa rokā. 20 Un Menahēms šo naudu savāca no Israēla, un katram bagātniekam bija jādod Asīrijas ķēniņam, no ikkatra vīra piecdesmit sudraba seķeļus. Tad Asīrijas ķēniņš griezās atpakaļ un vairs ilgāk nepalika zemē. 21 Un, kas vēl stāstāms par Menahēmu un tas, ko viņš ir darījis, - tas viss ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā. 22 Un, kad Menahēms gūlās pie saviem tēviem, tad viņa dēls Pekahja kļuva ķēniņš viņa vietā. 23 Un Jūdas ķēniņa Asarjas piecdesmitajā valdīšanas gadā Pekahja, Menahēma dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu Samarijā un valdīja divus gadus. 24 Un viņš darīja to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs; viņš neatstājās no Jerobeāma, Nebata dēla, grēku darbiem, ar kuriem tas pavedināja Israēlu grēkot. 25 Un tā Pekahs, Remaljas dēls, sacēlās pret viņu, un kopā ar viņu bija piecdesmit vīri no Gileāda dēliem, un tie viņu noslepkavoja Samarijā ķēniņa pils nocietinājumā un tanī pašā reizē arī Argobu un Arji; kad viņš to noslepkavoja, tad viņš kļuva par ķēniņu viņa vietā. 26 Un, kas vēl stāstāms par Pekahju un viss, ko viņš darījis, redzi, tas viss ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā. 27 Un Jūdas ķēniņa Asarjas piecdesmit otrā valdīšanas gadā Pekahs, Remaljas dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu Samarijā un valdīja divdesmit gadus. 28 Un viņš darīja to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs; viņš neatkāpās no Jerobeāma, Nebata dēla, grēku darbiem, ar kuriem tas pavedināja Israēlu grēkot. 29 Israēla ķēniņa Pekaha valdīšanas laikā Asīrijas ķēniņš Tiglat-Pilesers ielenca un ieņēma Ijonu, Ābelu, Bet-Maāhu, Januahu, Kadešu un Hacoru, Gileādu un Galileju un visu Naftaļa zemi, un iedzīvotājus viņš aizveda gūstā uz Asīriju. 30 Un Hosea, Ēlas dēls, rīkoja sacelšanos pret Pekahu, Remaljas dēlu, nonāvēja viņu un kļuva par ķēniņu viņa vietā Jotāma, Usijas dēla, divdesmitajā valdīšanas gadā. 31 Un, kas vēl stāstāms par Pekahu un viss, ko viņš darījis, redzi, tas viss ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā. 32 Israēla ķēniņa Pekaha, Remaljas dēla, otrā valdīšanas gadā Jotāms, Usijas dēls, kļuva par ķēniņu Jūdā. 33 Viņam bija divdesmit pieci gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja sešpadsmit gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Jeruša, un viņa bija Cadoka meita. 34 Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs ir taisnīgs, un viņš visu darīja, kā viņa tēvs Usija bija darījis. 35 Tikai augstieņu svētnīcas netika nopostītas, tauta vēl arvien nesa dedzināmos upurus un upurēja kvēpināmos upurus augstienēs. Viņš uzcēla augšējos vārtus Tā Kunga namam. 36 Un, kas vēl stāstāms par Jotāmu un viss, ko viņš ir darījis, - tas ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. 37 Šinī laikā Tas Kungs sāka sūtīt Aramas ķēniņu Recīnu un Pekahu, Remaljas dēlu, uzbrukumos pret Jūdu. 38 Un Jotāms gūlās pie saviem tēviem, un viņš tika apglabāts pie saviem tēviem Dāvida, sava ciltstēva, pilsētā, un viņa dēls Ahass kļuva ķēniņš viņa vietā.
King Uzziah of Judah
(2 Chronicles 26.1-23)1 In the twenty-seventh year of the reign of King Jeroboam II of Israel, Uzziah son of Amaziah became king of Judah 2 at the age of sixteen, and he ruled in Jerusalem for fifty-two years. His mother was Jecoliah from Jerusalem. 3 Following the example of his father, he did what was pleasing to the Lord. 4 But the pagan places of worship were not destroyed, and the people continued to offer sacrifices and burn incense there. 5 The Lord struck Uzziah with a dreaded skin disease that stayed with him the rest of his life. He lived in a separate house, relieved of all duties, while his son Jotham governed the country.
6 Everything else that Uzziah did is recorded in The History of the Kings of Judah. 7 Uzziah died and was buried in the royal burial ground in David's City, and his son Jotham succeeded him as king.
King Zechariah of Israel
8 In the thirty-eighth year of the reign of King Uzziah of Judah, Zechariah son of Jeroboam II became king of Israel, and he ruled in Samaria for six months. 9 He, like his predecessors, sinned against the Lord. He followed the wicked example of King Jeroboam son of Nebat, who led Israel into sin. 10 Shallum son of Jabesh conspired against King Zechariah, assassinated him at Ibleam, and succeeded him as king.
11 Everything else that Zechariah did is recorded in The History of the Kings of Israel.
12 So the promise was fulfilled which the Lord had made to King Jehu: “Your descendants down to the fourth generation will be kings of Israel.”
King Shallum of Israel
13 In the thirty-ninth year of the reign of King Uzziah of Judah, Shallum son of Jabesh became king of Israel, and he ruled in Samaria for one month.
14 Menahem son of Gadi went from Tirzah to Samaria, assassinated Shallum, and succeeded him as king. 15 Everything else that Shallum did, including an account of his conspiracy, is recorded in The History of the Kings of Israel. 16 As Menahem was on his way from Tirzah, he completely destroyed the city of Tappuah, its inhabitants, and the surrounding territory, because the city did not surrender to him. He even ripped open the bellies of all the pregnant women.
King Menahem of Israel
17 In the thirty-ninth year of the reign of King Uzziah of Judah, Menahem son of Gadi became king of Israel, and he ruled in Samaria for ten years. 18 He sinned against the Lord, for until the day of his death he followed the wicked example of King Jeroboam son of Nebat, who led Israel into sin. 19 Tiglath Pileser, the emperor of Assyria, invaded Israel, and Menahem gave him thirty-eight tons of silver to gain his support in strengthening Menahem's power over the country. 20 Menahem got the money from the rich men of Israel by forcing each one to contribute fifty pieces of silver. So Tiglath Pileser went back to his own country.
21 Everything else that Menahem did is recorded in The History of the Kings of Israel. 22 He died and was buried, and his son Pekahiah succeeded him as king.
King Pekahiah of Israel
23 In the fiftieth year of the reign of King Uzziah of Judah, Pekahiah son of Menahem became king of Israel, and he ruled in Samaria for two years. 24 He sinned against the Lord, following the wicked example of King Jeroboam son of Nebat, who led Israel into sin. 25 An officer of Pekahiah's forces, Pekah son of Remaliah, plotted with fifty men from Gilead, assassinated Pekahiah in the palace's inner fortress in Samaria, and succeeded him as king.
26 Everything else that Pekahiah did is recorded in The History of the Kings of Israel.
King Pekah of Israel
27 In the fifty-second year of the reign of King Uzziah of Judah, Pekah son of Remaliah became king of Israel, and he ruled in Samaria for twenty years. 28 He sinned against the Lord, following the wicked example of King Jeroboam son of Nebat, who led Israel into sin.
29 It was while Pekah was king that Tiglath Pileser, the emperor of Assyria, captured the cities of Ijon, Abel Beth Maacah, Janoah, Kedesh, and Hazor, and the territories of Gilead, Galilee, and Naphtali, and took the people to Assyria as prisoners.
30 In the twentieth year of the reign of Jotham son of Uzziah as king of Judah, Hoshea son of Elah plotted against King Pekah, assassinated him, and succeeded him as king. 31 Everything else that Pekah did is recorded in The History of the Kings of Israel.
King Jotham of Judah
(2 Chronicles 27.1-9)32 In the second year of the reign of Pekah son of Remaliah as king of Israel, Jotham son of Uzziah became king of Judah 33 at the age of twenty-five, and he ruled in Jerusalem for sixteen years. His mother was Jerusha, the daughter of Zadok. 34 Following the example of his father Uzziah, Jotham did what was pleasing to the Lord. 35 But the pagan places of worship were not destroyed, and the people continued to offer sacrifices and burn incense there. It was Jotham who built the North Gate of the Temple.
36 Everything else that Jotham did is recorded in The History of the Kings of Judah. 37 It was while he was king that the Lord first sent King Rezin of Syria and King Pekah of Israel to attack Judah. 38 Jotham died and was buried in the royal tombs in David's City, and his son Ahaz succeeded him as king.
