1 Un Hiskija sūtīja sūtņus pie visa Israēla un Jūdas un rakstīja arī vēstules Efraimam un Manasem, lai nāk Tā Kunga namā uz Jeruzālemi sarīkot Pashā svētkus Tam Kungam, Israēla Dievam, 2 jo ķēniņš ar saviem vadoņiem un ar visu sapulci Jeruzālemē bija nolēmuši svētīt Pashā svētkus otrajā mēnesī. 3 Proti, tie nebija paspējuši svētīt Pashā svētkus īstajā laikā, tāpēc ka priesteri vēl nebija svētījušies pietiekamā skaitā, un arī tauta nebija Jeruzālemē sapulcējusies. 4 Un šī doma likās esam pareiza ķēniņa un visas sapulces acīs. 5 Un viņi nosprieda likt ziņai izplatīties pa visu Israēlu no Bēršebas līdz Danam, lai sanāk un svētī Tam Kungam, Israēla Dievam, Pashā svētkus Jeruzālemē, jo ilgu laiku tie nebija lielā pulkā svētīti, kā tas bija rakstīts. 6 Tā nu skrējēji ar vēstulēm no ķēniņa un viņa vadoņu rokas devās pa visu Israēlu un Jūdu visapkārt, aicinādami pēc ķēniņa pavēles: "Ak, Israēla tauta! Atgriezies pie Tā Kunga, Ābrahāma, Īzāka un Israēla Dieva, tad arī Viņš atgriezīsies pie jums, kas vēl pāri palikuši un izglābušies no Asīrijas ķēniņa rokas. 7 Un lai ar jums vairs nenotiek tā, kā notika ar jūsu tēviem un jūsu brāļiem, kas stūrgalvīgi sacēlās pret To Kungu, savu tēvu Dievu, kādēļ Viņš tos nodeva postam, kā jūs paši to redzat. 8 Nu tad neesiet tagad stūrgalvīgi kā jūsu tēvi, bet sniedziet Tam Kungam savu roku un nāciet Viņa svētā vietā, ko Viņš ir licis svētīt mūžīgi, un kalpojiet Tam Kungam, savam Dievam, lai Viņa bargo dusmu kvēle no jums novērstos! 9 Un, kad jūs atgriezīsities atpakaļ pie Tā Kunga, tad jūsu brāļi un jūsu dēli atradīs žēlsirdību tajos, kas tos aizveduši gūstā, un viņi atkal varēs atgriezties šinī zemē, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, ir pilns žēlastības un žēlsirdīgs, un Viņš Savu vaigu nenovērsīs no jums, ja tikai jūs atgriezīsities pie Viņa!" 10 Tā šie skrējēji devās no pilsētas uz pilsētu Efraima un Manases zemē līdz Zebulonam, bet viņi tika izsmieti un izzoboti. 11 Tikai daži vīri no Ašera un no Manases, un no Zebulona paklausīja un nāca uz Jeruzālemi. 12 Arī pār Jūdu bija Dieva roka, kas lika viņiem vienprātīgi izpildīt ķēniņa un viņa vadoņu pavēli, kā Tas Kungs pats to bija norādījis. 13 Un daudz ļaužu sapulcējās Jeruzālemē, lai otrajā mēnesī svētītu Neraudzētās maizes svētkus, varen liels ļaužu pulks. 14 Un viņi cēlās un noārdīja altārus, kas atradās Jeruzālemē; tāpat arī viņi iznīcināja visas kvēpināmās vietas un iemeta tās Kidronas ielejā. 15 Un tad viņi nokāva Pashā jēru otrā mēneša četrpadsmitajā dienā, un priesteri un levīti jutās apkaunoti, un viņi šķīstījās un nesa dedzināmos upurus Tā Kunga namā. 16 Un viņi ieņēma savas vietas pēc noteiktas kārtības, pēc Dieva vīra Mozus bauslības, un priesteri slacīja asinis, tās ņemdami no levītu rokas. 17 Jo sapulcē bija daudzi, kuri nebija svētījušies; tādēļ levīti nokāva daudz Pashā jēru visu to labā, kas nebija šķīsti, lai tos svētītu Tam Kungam, 18 jo liels ļaužu pulks, liela daļa no Efraima un Manases, Isašara un Zebulona nebija šķīstījušies, un tomēr viņi baudīja Pashā mielastu, kaut arī ne tā, kā ir rakstīts. Bet Hiskija aizlūdza par viņiem, sacīdams: "Tas Kungs, kas ir labs, lai katram to piedod, it īpaši 19 visiem tiem, kas savā sirdsprātā stipri ir apņēmušies meklēt Dievu To Kungu, savu tēvu Dievu, kaut arī ne pēc svētā šķīstīšanās nolikuma!" 20 Un Tas Kungs paklausīja Hiskiju, Viņš dziedināja tautu. 21 Tā Israēla bērni, kas bija ieradušies Jeruzālemē, noturēja Neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas lielā priekā, un levīti un priesteri pauda Tā Kunga slavu dienu no dienas ar spēku mūzikas instrumentu pavadībā. 22 Un Hiskija uzrunāja ar laipniem vārdiem visus tos levītus, kas parādīja labu izpratni kalpošanā Tam Kungam; un viņi baudīja svētku mielastu septiņas dienas, arvien nesa pateicības kaujamos upurus un allaž pateicās Tam Kungam, savam tēvu Dievam. 23 Un visa sapulce nosprieda svētīt vēl otras septiņas dienas, un viņi ar prieku svētīja svētkus vēl septiņas dienas, 24 jo Jūdas ķēniņš Hiskija ziedoja sapulcētajiem tūkstoš vēršu un desmit tūkstošus sīklopu, un priesteri svētījās lielā skaitā. 25 Un visi sapulcētie no Jūdas priecājās līdz ar priesteriem un levītiem un arī visi sapulcētie, kas bija nākuši šurp no Israēla, kā arī svešinieki, kas bija nākuši no Israēla zemes, un tie, kas bija apmetušies Jūdā. 26 Un tā Jeruzālemē valdīja liels prieks, jo no Israēla ķēniņa Salamana, Dāvida dēla, laikiem, tāda nebija bijis Jeruzālemē. 27 Un priesteri un levīti cēlās un svētīja tautu, un Viņš paklausīja viņu balsis, un viņu lūgšana nonāca Viņa svētajā mājoklī - Debesīs.
Preparations for Passover
1-3 The people had not been able to celebrate the Passover Festival at the proper time in the first month, because not enough priests were ritually clean and not many people had assembled in Jerusalem. So King Hezekiah, his officials, and the people of Jerusalem agreed to celebrate it in the second month, and the king sent word to all the people of Israel and Judah. He took special care to send letters to the tribes of Ephraim and Manasseh, inviting them to come to the Temple in Jerusalem to celebrate the Passover in honor of the Lord, the God of Israel. 4 The king and the people were pleased with their plan, 5 so they invited all the Israelites, from Dan in the north to Beersheba in the south, to come together in Jerusalem and celebrate the Passover according to the Law, in larger numbers than ever before. 6 Messengers went out at the command of the king and his officials through all Judah and Israel with the following invitation:
“People of Israel, you have survived the Assyrian conquest of the land. Now return to the Lord, the God of Abraham, Isaac, and Jacob, and he will return to you. 7 Do not be like your ancestors and your Israelite relatives who were unfaithful to the Lord their God. As you can see, he punished them severely. 8 Do not be stubborn as they were, but obey the Lord. Come to the Temple in Jerusalem, which the Lord your God has made holy forever, and worship him so that he will no longer be angry with you. 9 If you return to the Lord, then those who have taken your relatives away as prisoners will take pity on them and let them come back home. The Lord your God is kind and merciful, and if you return to him, he will accept you.”
10 The messengers went to every city in the territory of the tribes of Ephraim and Manasseh, and as far north as the tribe of Zebulun, but people laughed at them and made fun of them. 11 Still, there were some from the tribes of Asher, Manasseh, and Zebulun who were willing to come to Jerusalem. 12 God was also at work in Judah and united the people in their determination to obey his will by following the commands of the king and his officials.
Passover Is Celebrated
13 A great number of people gathered in Jerusalem in the second month to celebrate the Festival of Unleavened Bread. 14 They took all the altars that had been used in Jerusalem for offering sacrifices and burning incense and threw them into Kidron Valley. 15 And on the fourteenth day of the month they killed the lambs for the Passover sacrifice. The priests and Levites who were not ritually clean became so ashamed that they dedicated themselves to the Lord, and now they could sacrifice burnt offerings in the Temple. 16 They took their places in the Temple according to the instructions in the Law of Moses, the man of God. The Levites gave the blood of the sacrifices to the priests, who sprinkled it on the altar. 17 Because many of the people were not ritually clean, they could not kill the Passover lambs, so the Levites did it for them and dedicated the lambs to the Lord. 18 In addition, many of those who had come from the tribes of Ephraim, Manasseh, Issachar, and Zebulun had not performed the ritual of purification, and so they were observing Passover improperly. King Hezekiah offered this prayer for them: 19 “O Lord, the God of our ancestors, in your goodness forgive those who are worshiping you with all their heart, even though they are not ritually clean.” 20 The Lord answered Hezekiah's prayer; he forgave the people and did not harm them. 21 For seven days the people who had gathered in Jerusalem celebrated the Festival of Unleavened Bread with great joy, and day after day the Levites and the priests praised the Lord with all their strength. 22 Hezekiah praised the Levites for their skill in conducting the worship of the Lord.
A Second Celebration
After the seven days during which they offered sacrifices in praise of the Lord, the God of their ancestors, 23 they all decided to celebrate for another seven days. So they celebrated with joy. 24 King Hezekiah contributed 1,000 bulls and 7,000 sheep for the people to kill and eat, and the officials gave them another 1,000 bulls and 10,000 sheep. A large number of priests went through the ritual of purification. 25 So everyone was happy—the people of Judah, the priests, the Levites, the people who had come from the north, and the foreigners who had settled permanently in Israel and Judah. 26 The city of Jerusalem was filled with joy, because nothing like this had happened since the days of King Solomon, the son of David. 27 The priests and the Levites asked the Lord's blessing on the people. In his home in heaven God heard their prayers and accepted them.
