1 Kad tai laikā filistieši sapulcināja savu karaspēku kara gājienam pret Israēlu, tad Ahišs sacīja Dāvidam: "Tev nopietni ir jāievēro, ka tev līdz ar taviem vīriem ir jāiet karā kopā ar mani." 2 Tad Dāvids sacīja Ahišam: "Labi! Gan tu pats redzēsi, ko tavs kalps spēj veikt." Un Ahišs sacīja Dāvidam: "Tāpēc es tevi iecelšu par savu miesassargu uz visiem laikiem." 3 Bet Samuēls jau bija nomiris, un viss Israēls bija par viņu sērojis, un tie bija viņu apglabājuši Rāmā, viņa dzimtajā pilsētā. Un Sauls bija izdzinis no zemes zīlniekus un burvjus. 4 Kad filistieši bija sapulcējušies, tad tie devās ceļā un apmetās nometnē pie Šunamas. Tikmēr arī Sauls sapulcināja visu Israēlu un apmetās nometnē Gilboas pakalnos. 5 Kad Sauls ieraudzīja filistiešu karaspēka nometni, tad viņš izbijās, un viņa sirdi pārņēma lielas bailes. 6 Un Sauls jautāja To Kungu, bet Tas Kungs viņam neatbildēja nedz ar sapņu, nedz ar urīma, nedz ar praviešu starpniecību. 7 Tad Sauls sacīja saviem kalpiem: "Atrodiet man kādu sievu, kurai ir vara pār mirušo gariem, ka es varētu pie tās doties un to izvaicāt." Un viņa kalpi tam atbildēja: "Redzi, En-Dorā dzīvo kāda sieva, kas ir šāda mirušo garu izsaucēja." 8 Tad Sauls padarīja sevi nepazīstamu, viņš uzvilka citas drēbes un kopā ar diviem saviem pavadoņiem devās ceļā. Kad viņi naktī nonāca pie tās sievas, viņš tai sacīja: "Lūdzu, nosaki man ar mirušo garu izsaukšanu nākotni un liec uznākt augšā tam garam, ko es tev nosaukšu." 9 Bet šī sieva viņam atbildēja: "Redzi, tu taču pats zini, ko Sauls ir izdarījis un ka viņš mirušo garu izsaucējus un burvjus ir šai zemē izskaudis. Kāpēc tu liec lamatas manai dzīvībai, lai mani nonāvētu?" 10 Bet Sauls viņai zvērēja pie Tā Kunga un sacīja: "Tik tiešām, ka Tas Kungs dzīvo, tev tas netiks pieskaitīts kā pārkāpums!" 11 Un tad šī sieva jautāja: "Ko lai es tev izsaucu?" Viņš atbildēja: "Liec, lai man parādās Samuēls!" 12 Kad šī sieva ieraudzīja Samuēlu, tad tā iebrēcās ar skaļu balsi un Saulam sacīja, teikdama: "Kāpēc tu mani esi pievīlis? Tu esi Sauls!" 13 Un ķēniņš viņai sacīja: "Nebīsties! Bet ko tu redzi?" Un sieva sacīja Saulam: "Es redzu pārcilvēcisku būtni kāpjam ārā no zemes." 14 Un viņš tai jautāja: "Kāds viņš ir pēc sava izskata?" Un viņa atbildēja: "Tur kāpj augšā vecs vīrs, ietinies mētelī." Tad Sauls noprata, ka tas ir Samuēls, un viņš noliecās ar savu vaigu pie zemes, parādīdams tam godu. 15 Un Samuēls sacīja Saulam: "Kāpēc tu mani traucē manā mierā, likdams man nākt augšā?" Tad Sauls sacīja: "Es esmu lielās bailēs, jo filistieši ir uzsākuši karu pret mani, bet Dievs ir no manis atstājies, un Viņš man vairs nedod atbildi nedz ar praviešu vārdiem, nedz sapņiem. Tāpēc es esmu licis tevi izsaukt, lai tu man dotu padomu, ko lai es daru." 16 Tad Samuēls sacīja: "Kāpēc tad tu mani vaicā, ja jau Tas Kungs no tevis ir novērsies un ir kļuvis tavs ienaidnieks? 17 Tas Kungs taču ir tev darījis tikai to, ko Viņš caur mani ir sacījis: Tas Kungs ir valstību izrāvis no tavas rokas un to iedevis Dāvidam, tavam tuvākam. 18 Tāpēc ka tu neesi klausījis Tā Kunga balsij un arī neesi licis piepildīties Viņa dusmu bargumam pret Amaleku, tāpēc Tas Kungs tev šodien to dara. 19 Un Tas Kungs nodos Israēlu līdz ar tevi filistiešu rokā, jo rīt tu būsi ar saviem dēliem pie manis, un Tas Kungs Israēla karaspēku nodos filistiešu rokā!" 20 Tad piepeši Sauls nogāzās visā savā garumā, kā viņš stāvēja, pie zemes: tik ļoti viņš bija izbijies no Samuēla vārdiem. Viņam arī nebija vairs spēka, tādēļ ka viņš nebija visu to dienu un visu to nakti nekā ēdis. 21 Kad tā sieva nāca pie Saula un redzēja, ka viņš bija ļoti izbijies, tad tā viņam sacīja: "Redzi, tava kalpone ir tavai balsij klausījusi, un es esmu savu dzīvību likusi savā rokā un paklausījusi taviem vārdiem, ko tu esi man sacījis! 22 Tad nu klausi arī tu tagad, lūdzams, savas kalpones balsi, jo es gribu celt tev galdā kādu kumosu maizes: ēd, lai tev būtu spēka, ka tu vari doties atceļā." 23 Taču viņš noraidīja viņu un sacīja: "Es negribu ēst!" Bet, kad viņa kalpi kopā ar to sievu viņu piespieda, tad viņš paklausīja viņu padomam; viņš piecēlās no zemes un apsēdās gultā. 24 Un tai sievai bija barots teļš aplokā, un viņa steidzās un to nokāva. Tad viņa ņēma smalkos miltus un tos samīcīja, un izcepa neraudzētas maizes. 25 Un viņa visu to cēla priekšā Saulam un viņa kalpiem, un tie ēda, cēlās un aizgāja no šīs vietas tai pašā naktī.
1 Some time later the Philistines gathered their troops to fight Israel, and Achish said to David, “Of course you understand that you and your men are to fight on my side.”
2 “Of course,” David answered. “I am your servant, and you will see for yourself what I can do.”
Achish said, “Good! I will make you my permanent bodyguard.”
Saul Consults a Medium
3 Now Samuel had died, and all the Israelites had mourned for him and had buried him in his hometown of Ramah. Saul had forced all the fortunetellers and mediums to leave Israel.
4 The Philistine troops assembled and camped near the town of Shunem; Saul gathered the Israelites and camped at Mount Gilboa. 5 When Saul saw the Philistine army, he was terrified, 6 and so he asked the Lord what to do. But the Lord did not answer him at all, either by dreams or by the use of Urim and Thummim or by prophets. 7 Then Saul ordered his officials, “Find me a woman who is a medium, and I will go and consult her.”
“There is one in Endor,” they answered.
8 So Saul disguised himself; he put on different clothes, and after dark he went with two of his men to see the woman. “Consult the spirits for me and tell me what is going to happen,” he said to her. “Call up the spirit of the man I name.”
9 The woman answered, “Surely you know what King Saul has done, how he forced the fortunetellers and mediums to leave Israel. Why, then, are you trying to trap me and get me killed?”
10 Then Saul made a sacred vow. “By the living Lord I promise that you will not be punished for doing this,” he told her.
11 “Whom shall I call up for you?” the woman asked.
“Samuel,” he answered.
12 When the woman saw Samuel, she screamed and said to Saul, “Why have you tricked me? You are King Saul!”
13 “Don't be afraid!” the king said to her. “What do you see?”
“I see a spirit coming up from the earth,” she answered.
14 “What does it look like?” he asked.
“It's an old man coming up,” she answered. “He is wearing a cloak.”
Then Saul knew that it was Samuel, and he bowed to the ground in respect.
15 Samuel said to Saul, “Why have you disturbed me? Why did you make me come back?”
Saul answered, “I am in great trouble! The Philistines are at war with me, and God has abandoned me. He doesn't answer me any more, either by prophets or by dreams. And so I have called you, for you to tell me what I must do.”
16 Samuel said, “Why do you call me when the Lord has abandoned you and become your enemy? 17 The Lord has done to you what he told you through me: he has taken the kingdom away from you and given it to David instead. 18 You disobeyed the Lord's command and did not completely destroy the Amalekites and all they had. That is why the Lord is doing this to you now. 19 He will give you and Israel over to the Philistines. Tomorrow you and your sons will join me, and the Lord will also give the army of Israel over to the Philistines.”
20 At once Saul fell down and lay stretched out on the ground, terrified by what Samuel had said. He was weak, because he had not eaten anything all day and all night. 21 The woman went over to him and saw that he was terrified, so she said to him, “Please, sir, I risked my life by doing what you asked. 22 Now please do what I ask. Let me fix you some food. You must eat so that you will be strong enough to travel.”
23 Saul refused and said he would not eat anything. But his officers also urged him to eat. He finally gave in, got up from the ground, and sat on the bed. 24 The woman quickly killed a calf which she had been fattening. Then she took some flour, prepared it, and baked some bread without yeast. 25 She set the food before Saul and his officers, and they ate it. And they left that same night.
