1 Un Dāvids pārdomāja savā sirdī: taču kādā dienā man pienāks gals no Saula rokas; nekas cits man neatliek kā steidzīgi glābties filistiešu zemē; tad Sauls mitēsies mani meklēt Israēla robežās, un tā es būšu izglābies no viņa rokas. 2 Tad Dāvids cēlās un pārgāja pāri ar seši simti vīriem, kuri bija pie viņa, pie Ahiša, Maoha dēla, Gātas ķēniņa. 3 Un Dāvids dzīvoja ar saviem vīriem Gātā pie ķēniņa Ahiša, ikviens ar savu namu, un Dāvids ar savām abām sievām, jezreēlieti Ahinoāmu un Abigailu, Nābala atraitni no Karmela. 4 Kad Sauls saņēma ziņu, ka Dāvids aizbēdzis uz Gātu, tad viņš to vairs nemeklēja. 5 Un Dāvids sacīja Ahišam: "Ja es esmu labvēlību atradis tavās acīs, tad dod man vietu kādā no lauku pilsētām, ka es tur varētu dzīvot; jo kādēļ gan tavam kalpam būtu jādzīvo ķēniņa pilsētā kopā ar tevi?" 6 Tad Ahišs viņam tanī pašā dienā iedeva Ciklagu. Tāpēc Ciklaga pieder Jūdas ķēniņiem līdz šai dienai. 7 Un tas laiks, ko Dāvids pavadīja, dzīvodams filistiešu zemē, bija gads un četri mēneši. 8 Un Dāvids devās ar saviem vīriem sirojumos, un viņš uzbruka gešūriešiem un amalekiešiem, jo tie kopš seniem laikiem bija šīs zemes iedzīvotāji līdz pat Šuras pievārtei un līdz Ēģiptei. 9 Un Dāvids izpostīja visu zemi un neatstāja dzīvu nevienu vīru un nevienu sievu, un laupīja sīklopus, vēršus, ēzeļus, kamieļus un drēbes; pēc tam viņš griezās atpakaļ pie Ahiša. 10 Un Ahišs tam jautāja: "Kur jūs bijāt šoreiz ielauzušies?" Tad Dāvids atbildēja: "Jūdas, jerahmeliešu un keniešu zemēs Negebā, kā nu kuru reizi gadījās." 11 Bet Dāvids neatstāja nedz vīrus, nedz sievas pie dzīvības, neļaudams nevienam nākt uz Gātu, jo viņš domāja: lai tie nenes vēstis pret mums, sacīdami: tā un tā Dāvids mums ir darījis, tāda un tāda ir bijusi viņa rīcība. Un tā viņš darīja visu to laiku, kamēr viņš dzīvoja filistiešu zemē. 12 Un Ahišs uzticējās Dāvidam un domāja: viņš ir kaut ko ļoti nepatīkamu izdarījis savā tautā Israēlā; un tādēļ viņš būs mans kalps uz mūžīgiem laikiem.
David among the Philistines
1 David said to himself, “One of these days Saul will kill me. The best thing for me to do is to escape to Philistia. Then Saul will give up looking for me in Israel, and I will be safe.” 2 So David and his six hundred men went over at once to Achish son of Maoch, king of Gath. 3 David and his men settled there in Gath with their families. David had his two wives with him, Ahinoam from Jezreel, and Abigail, Nabal's widow, from Carmel. 4 When Saul heard that David had fled to Gath, he gave up trying to find him.
5 David said to Achish, “If you are my friend, let me have a small town to live in. There is no need, sir, for me to live with you in the capital city.” 6 So Achish gave him the town of Ziklag, and for this reason Ziklag has belonged to the kings of Judah ever since. 7 David lived in Philistia for sixteen months.
8 During that time David and his men would attack the people of Geshur, Girzi, and Amalek, who had been living in the region a very long time. He would raid their land as far as Shur, all the way down to Egypt, 9 killing all the men and women and taking the sheep, cattle, donkeys, camels, and even the clothes. Then he would come back to Achish, 10 who would ask him, “Where did you go on a raid this time?” and David would tell him that he had gone to the southern part of Judah or to the territory of the clan of Jerahmeel or to the territory where the Kenites lived. 11 David would kill everyone, men and women, so that no one could go back to Gath and report what he and his men had really done. This is what David did the whole time he lived in Philistia. 12 But Achish trusted David and said to himself, “He is hated so much by his own people the Israelites that he will have to serve me all his life.”
