1 Un Ahabs izstāstīja Izebelei itin visu, ko Elija bija darījis, kā arī to, kā viņš Baala praviešus bija ar zobenu nogalinājis. 2 Un Izebele deva Elijam ziņu, sacīdama: "Lai man dievi dara tā un vēl vairāk, bet rītdien ap šo pašu laiku es atdarīšu tev tāpat, kā tu ikvienai no viņu dvēselēm esi darījis!" 3 Un, kad viņš to redzēja, tad viņš cēlās, lai glābtu pats savu dzīvību, un nonāca Bēršebā, kas atrodas Jūdā. Un viņš tur atstāja savu puisi. 4 Bet pats viņš vienas dienas gājumu devās uz tuksnesi un apsēdās zem paegļa krūma, un viņš savā dvēselē vēlējās mirt. Un viņš sacīja: "Nu ir gana, Kungs, ņem manu dvēseli, jo es neesmu labāks kā mani tēvi." 5 Un viņš apgūlās un aizmiga zem kāda tuksneša krūma, bet te, redzi, eņģelis stāvēja viņa priekšā, un tas viņam sacīja: "Celies un ēd." 6 Un viņš raudzījās, un redzi, pie viņa galvgaļa bija plācenis, kas cepts uz karstām oglēm, un apaļa krūze ar ūdeni; un viņš ēda un dzēra un apgūlās. 7 Un Tā Kunga eņģelis atnāca pie viņa otru reizi, pieskārās viņam un sacīja: "Celies un ēd, jo garš ceļš tev ir priekšā." 8 Un viņš cēlās, ēda un dzēra un gāja, stiprinājies ar šo ēdienu, četrdesmit dienas un četrdesmit naktis līdz Dieva kalnam Horebam. 9 Un viņš iegāja alā un palika turpat pa nakti. Un redzi, Tā Kunga vārds nāca pār viņu, sacīdams: "No kurienes tu nākdams, Elija?" 10 Un viņš sacīja: "Degtin es esmu dedzis savā centībā Tam Kungam, Dievam Cebaotam, jo Tavu derību Israēla bērni ir atmetuši, Tavus altārus viņi ir sadragājuši un Tavus praviešus ar zobenu nokāvuši. Un es vienīgais esmu atlicies. Un viņi tīko pēc manas dzīvības, lai to man atņemtu." 11 Un Viņš sacīja: "Izej ārā un nostājies Tā Kunga priekšā kalnā." Un redzi, Tas Kungs gāja garām. Liela un spēcīga vētra, kas sašķeļ kalnus un sadrupina klintis, gāja Tam Kungam pa priekšu, bet šinī vētrā nebija Tas Kungs. Pēc vētras nāca zemestrīce, bet Tas Kungs nebija zemestrīcē. 12 Un pēc zemestrīces bija uguns. Bet Tas Kungs nebija ugunī. Bet pēc uguns - lēna balss. 13 Un, tiklīdz Elija to sadzirdēja, viņš aizsedza savu seju ar savu apmetni un nostājās alas ieejas priekšā, un tad balss griezās pie viņa un sacīja: "Ko tu šeit dari, Elija?" 14 Bet viņš sacīja: "Es degtin esmu dedzis Tam Kungam, Dievam Cebaotam, jo Israēla bērni ir atmetuši Tavu derību, Tavus altārus tie ir sagrāvuši un Tavus praviešus nogalinājuši ar zobenu, es vienīgais esmu atlicies, un viņi tīko pēc manas dzīvības, lai to man atņemtu." 15 Un Tas Kungs viņam sacīja: "Atgriezies pa savu ceļu tuksnesī uz Damasku un svaidi Hazaēlu par ķēniņu pār Aramu. 16 Bet Nimšija dēlu Jehu svaidi par ķēniņu pār Israēlu, bet Safata dēlu Elīsu no Abelas-Meholas iesvētī par pravieti savā vietā. 17 Un lai notiek tā: kas izglābjas no Hazaēla zobena, to lai nogalina Jehus, bet, kas izglābjas no Jehus, to lai nonāvē Elīsa. 18 Bet Es paglābšu Israēlā septiņus tūkstošus: visus, kas ceļus nav locījuši Baala priekšā, un visus tos, kuru mute nav skūpstījusi to." 19 Un viņš devās ceļā no turienes un sastapa Elīsu, Safata dēlu; tas ara ar divpadsmit pāriem vēršu, kas visi gāja viņam pa priekšu, bet viņš pats bija pie divpadsmitā jūga. Tad Elija gāja tam garām un uzmeta viņam savu apmetni. 20 Un viņš atstāja savus liellopus, aizgāja Elijam līdzi un sacīja: "Lūdzu, es gribu noskūpstīt savu tēvu un savu māti un tad sekot tev." Un tas tam sacīja: "Ej, griezies atpakaļ un piemini, ko es tev esmu darījis!" 21 Un viņš griezās atkal atpakaļ un paņēma vienu jūgu vēršu, un tos nokāva par kaujamo upuri, un vārīja viņu gaļu ar viņu jūga kokiem un deva to tautai. Un tā ēda. Bet pats viņš cēlās un devās Elijam līdzi un kalpoja viņam.
Elijah on Mount Sinai
1 King Ahab told his wife Jezebel everything that Elijah had done and how he had put all the prophets of Baal to death. 2 She sent a message to Elijah: “May the gods strike me dead if by this time tomorrow I don't do the same thing to you that you did to the prophets.” 3 Elijah was afraid and fled for his life; he took his servant and went to Beersheba in Judah.
Leaving the servant there, 4 Elijah walked a whole day into the wilderness. He stopped and sat down in the shade of a tree and wished he would die. “It's too much, Lord,” he prayed. “Take away my life; I might as well be dead!”
5 He lay down under the tree and fell asleep. Suddenly an angel touched him and said, “Wake up and eat.” 6 He looked around and saw a loaf of bread and a jar of water near his head. He ate and drank, and lay down again. 7 The Lord's angel returned and woke him up a second time, saying, “Get up and eat, or the trip will be too much for you.” 8 Elijah got up, ate and drank, and the food gave him enough strength to walk forty days to Sinai, the holy mountain. 9 There he went into a cave to spend the night.
Suddenly the Lord spoke to him, “Elijah, what are you doing here?”
10 He answered, “Lord God Almighty, I have always served you—you alone. But the people of Israel have broken their covenant with you, torn down your altars, and killed all your prophets. I am the only one left—and they are trying to kill me!”
11 “Go out and stand before me on top of the mountain,” the Lord said to him. Then the Lord passed by and sent a furious wind that split the hills and shattered the rocks—but the Lord was not in the wind. The wind stopped blowing, and then there was an earthquake—but the Lord was not in the earthquake. 12 After the earthquake there was a fire—but the Lord was not in the fire. And after the fire there was the soft whisper of a voice.
13 When Elijah heard it, he covered his face with his cloak and went out and stood at the entrance of the cave. A voice said to him, “Elijah, what are you doing here?”
14 He answered, “Lord God Almighty, I have always served you—you alone. But the people of Israel have broken their covenant with you, torn down your altars, and killed all your prophets. I am the only one left—and they are trying to kill me.”
15 The Lord said, “Return to the wilderness near Damascus, then enter the city and anoint Hazael as king of Syria; 16 anoint Jehu son of Nimshi as king of Israel, and anoint Elisha son of Shaphat from Abel Meholah to succeed you as prophet. 17 Anyone who escapes being put to death by Hazael will be killed by Jehu, and anyone who escapes Jehu will be killed by Elisha. 18 Yet I will leave seven thousand people alive in Israel—all those who are loyal to me and have not bowed to Baal or kissed his idol.”
The Call of Elisha
19 Elijah left and found Elisha plowing with a team of oxen; there were eleven teams ahead of him, and he was plowing with the last one. Elijah took off his cloak and put it on Elisha. 20 Elisha then left his oxen, ran after Elijah, and said, “Let me kiss my father and mother good-bye, and then I will go with you.”
Elijah answered, “All right, go back. I'm not stopping you!”
21 Then Elisha went to his team of oxen, killed them, and cooked the meat, using the yoke as fuel for the fire. He gave the meat to the people, and they ate it. Then he went and followed Elijah as his helper.
