1 Un visi Israēla ļaudis sapulcējās pie Dāvida Hebronā, sacīdami: "Redzi, mēs esam no tava kaula un tavas miesas! 2 Jau senāk, Saulam vēl ķēniņam esot, tu biji tas, kas Israēlu izveda cīņā un atveda atpakaļ; un Tas Kungs, tavs Dievs, tev sacīja: tev būs ganīt Manu tautu Israēlu, un tev jākļūst par valdnieku pār Manu tautu Israēlu!" 3 Un visi Israēla vecaji nāca pie ķēniņa uz Hebronu, un Dāvids slēdza ar viņiem Hebronā derību Tā Kunga vaiga priekšā; tad viņi svaidīja Dāvidu par ķēniņu pār Israēlu, kā Tas Kungs caur Samuēlu bija runājis. 4 Tad Dāvids un viss Israēls devās uz Jeruzālemi, senāk tā bija Jebusa, un tur dzīvoja tās zemes iedzīvotāji jebusieši, 5 un Jebusas iedzīvotāji sacīja Dāvidam: "Še tu netiksi iekšā!" Bet Dāvids ieņēma Ciānas cietoksni, un šī ir tagadējā Dāvida pilsēta. 6 Tad Dāvids sacīja: "Pirmais, kas sakaus jebusiešus, tas lai kļūst par karaspēka virspavēlnieku!" Un pirmais devās cīņā Joābs, Cerujas dēls, un viņš kļuva par virspavēlnieku. 7 Un Dāvids apmetās dzīvot nocietinātā pilī; tāpēc viņi to nosauca par Dāvida pilsētu. 8 Un viņš uzcēla visapkārt pilsētu, iesākot no Millas pils un tās apkārtnes, un nocietināja to, kamēr Joābs atjaunoja pārējo pilsētas daļu. 9 Un Dāvids pieauga varenībā un spēkā, jo tas Kungs Cebaots bija ar viņu. 10 Un šie ir Dāvida varonīgo vīru vadoņi, kas viņam bija, kas stingri turējās kopā ar viņu un ar visu Israēlu viņa ķēniņa varas laikā, viņu ieceļot par ķēniņu, kā Tas Kungs par Israēlu to bija sacījis. 11 Un šis ir Dāvida varonīgo vīru saraksts: Jašobeāms, Hahmonija dēls, trijotnes galvenais; viņš savu šķēpu pacēla pret trīs simti vīriem, kurus viņš nodūra vienā reizē. 12 Un pēc viņa bija Ēleāzars, Dodo dēls, ahohietis, viens no tiem trim varonīgiem vīriem. 13 Viņš bija kopā ar Dāvidu pie Pās-Damimas, kad filistieši bija tur sapulcējušies, lai karotu; tur atradās arī tīruma gabals ar miežiem; un pārējā kara tauta bēga no filistiešiem. 14 Tad viņi nostājās tīruma vidū un to aizstāvēja, un viņš sakāva filistiešus, un Tas Kungs viņiem deva lielu uzvaru. 15 Un trīs no tiem trīsdesmit vadoņiem nokāpa uz klints pie Dāvida Adullāmas alā, bet filistiešu karaspēks bija apmeties Refaima ielejā. 16 Dāvids tajā laikā bija kalnu cietoksnī, bet filistiešu karavīri toreiz atradās Bētlemē. 17 Un Dāvidam iekārojās, un viņš sacīja: "Kas mani padzirdīs ar ūdeni no akas, kas ir tur Bētlemē pie vārtiem?" 18 Tad tie trīs izcirtās cauri filistiešu nometnei, un tie iesmēla ūdeni no akas pie Bētlemes vārtiem, ņēma un to atnesa Dāvidam. Bet Dāvids to nevēlējās dzert un izlēja to kā dzeramo upuri Tam Kungam. 19 Un viņš sacīja: "Lai Dievs mani pasargā, ka es to darītu! Vai lai es dzeru šo vīru asinis līdz ar viņu dzīvībām, jo, netaupīdami savu dzīvību, viņi to ir atnesuši!" Un viņš liedzās to dzert. To izdarīja šie trīs varonīgie vīri. 20 Un Abišajs, Joāba brālis, bija galvenais tiem trīsdesmit vīriem; un viņš pacēla savu šķēpu pret trīs simti ienaidniekiem, un viņš tos nogalināja, un viņam bija vārds starp šiem trīsdesmit. 21 Starp šiem trīsdesmit viņš bija lielā godā, tā ka viņš kļuva par viņu virsnieku; taču tiem trim viņš līdzināties nespēja. 22 Benaja, Jojadas dēls, drosmīga vīra dēls, kas lielus darbus darījis, bija no Kabceēlas; viņš bija tas, kas nogalināja divus Moāba varoņus; viņš arī nogāja un kādā dienā alā nokāva lauvu, kad bija uzsnidzis sniegs. 23 Viņš bija arī tas, kas nogalināja kādu ēģiptieti, milzīga auguma vīru, kas bija piecas olektis garš, un šim ēģiptietim bija rokā šķēps, tik resns kā audēja riestava; bet viņš devās pie tā lejā ar kūju, un viņš izsita šķēpu no ēģiptieša rokas un nogalināja viņu ar viņa paša šķēpu. 24 To izdarīja Benaja, Jojadas dēls, un viņam bija vārds starp tiem trīsdesmit varonīgiem vīriem. 25 Viņš bija visvairāk godātais starp tiem trīsdesmit, bet tiem trim viņš līdzināties nespēja. Un Dāvids viņu iecēla par vadītāju savai miesassardzei. 26 Un karaspēka varonīgie vīri bija: Asahēls, Joāba brālis; Ēlhanans, Dodo dēls, no Bētlemes; 27 Šamots no Harodas; Helecs no Peletas; 28 Īra, Ikeša dēls, no Tekojas; Abiēzers no Anatotas; 29 Sibehajs no Hušas; Īlajs no Ahohas; 30 Maharajs no Netofas; Heleds, Baānas dēls, no Netofas; 31 Itajs, Ribaja dēls, no Gibeas, Benjamīna cilts piederīgais; Benaja no Piratonas; 32 Hurajs (Hidajs) no Gaāšas dvīņu upēm; Abiēls no Arbatas (Arabas); 33 Asmavets no Bahurimas; Ēljahba no Šaālbonas; 34 Gezonieša Hāšema dēli: Jonatāns, Šāges dēls, no Harāras; 35 Ahiāms, Sahara dēls, no Harāras; Ēlifelets, Ūra dēls; 36 Hefers no Meheras; Ahija no Palonas; 37 Hecro no Karmela; Naārajs, Ezbaja dēls; 38 Joēls, Nātāna brālis; Mibhars, Hagrija dēls; 39 amonietis Celeks; Nahrajs no Beērotas - Joāba, Cerujas dēla, ieroču nesējs; 40 Īra no Jatīras; Gārebs no Jatīras; 41 hetietis Ūrija; Zabāds, Ahlaja dēls; 42 Adina, Šizas dēls, no Rūbena cilts, rūbeniešu vadonis, un trīsdesmit karavīri kopā ar viņu; 43 Hanans, Maāhas dēls, un Jošafāts no Metenas; 44 Usija no Aštarotas; Šama un Jeiēls, Hotāma dēli, no Aroēras; 45 Jediaēls, Šimrija dēls, un viņa brālis Joha no Ticas; 46 Ēliēls no Mahanaimas; Jeribajs un Jošavja, Elnaāma dēli; moābietis Jitma; 47 Ēliēls un Obeds, un Jaāsiēls no Mecobajas.
David Becomes King of Israel and Judah
(2 Samuel 5.1-10)1 All the people of Israel went to David at Hebron and said to him, “We are your own flesh and blood. 2 In the past, even when Saul was still our king, you led the people of Israel in battle, and the Lord your God promised you that you would lead his people and be their ruler.” 3 So all the leaders of Israel came to King David at Hebron. He made a sacred alliance with them, they anointed him, and he became king of Israel, just as the Lord had promised through Samuel.
4 King David and all the Israelites went and attacked the city of Jerusalem. It was then known as Jebus, and the Jebusites, the original inhabitants of the land, were still living there. 5 The Jebusites told David he would never get inside the city, but David captured their fortress of Zion, and it became known as “David's City.” 6 David said, “The first man to kill a Jebusite will be commander of the army!” Joab, whose mother was Zeruiah, led the attack and became commander. 7 Because David went to live in the fortress, it came to be called “David's City.” 8 He rebuilt the city, starting at the place where land was filled in on the east side of the hill, and Joab restored the rest of the city. 9 David grew stronger and stronger, because the Lord Almighty was with him.
David's Famous Soldiers
(2 Samuel 23.8-39)10 This is the list of David's famous soldiers. Together with the rest of the people of Israel, they helped him become king, as the Lord had promised, and they kept his kingdom strong.
11 First was Jashobeam of the clan of Hachmon, the leader of “The Three.” He fought with his spear against three hundred men and killed them all in one battle. 12 Next among the famous “Three” was Eleazar son of Dodo, of the clan of Ahoh. 13 He fought on David's side against the Philistines at the battle of Pas Dammim. He was in a barley field when the Israelites started to run away, 14 so he and his men took a stand in the middle of the field and fought the Philistines. The Lord gave him a great victory.
15 One day three of the thirty leading soldiers went to a rock where David was staying near Adullam Cave, while a band of Philistines was camping in Rephaim Valley. 16 At that time David was on a fortified hill, and a group of Philistines had occupied Bethlehem. 17 David got homesick and said, “How I wish someone would bring me a drink of water from the well by the gate in Bethlehem!” 18 The three famous soldiers forced their way through the Philistine camp, drew some water from the well, and brought it back to David. But he would not drink it; instead he poured it out as an offering to the Lord 19 and said, “I could never drink this! It would be like drinking the blood of these men who risked their lives!” So he refused to drink it. These were the brave deeds of the three famous soldiers.
20 Joab's brother Abishai was the leader of “The Famous Thirty.” He fought with his spear against three hundred men and killed them, and became famous among “The Thirty.” 21 He was the most famous of “The Thirty” and became their leader, but he was not as famous as “The Three.”
22 Benaiah son of Jehoiada from Kabzeel was a famous soldier; he did many brave deeds, including killing two great Moabite warriors. He once went down into a pit on a snowy day and killed a lion. 23 He also killed an Egyptian, a huge man seven and a half feet tall, who was armed with a gigantic spear. Benaiah attacked him with a club, snatched the spear from the Egyptian's hand, and killed him with it. 24 Those were the brave deeds of Benaiah, who was one of “The Thirty.” 25 He was outstanding among “The Thirty,” but not as famous as “The Three.” David put him in charge of his bodyguard.
26-47 These are the other outstanding soldiers:
Asahel, Joab's brother
Elhanan son of Dodo from Bethlehem
Shammoth from Harod
Helez from Pelet
Ira son of Ikkesh from Tekoa
Abiezer from Anathoth
Sibbecai from Hushah
Ilai from Ahoh
Maharai from Netophah
Heled son of Baanah from Netophah
Ithai son of Ribai from Gibeah in Benjamin
Benaiah from Pirathon
Hurai from the valleys near Gaash
Abiel from Arbah
Azmaveth from Bahurum
Eliahba from Shaalbon
Hashem from Gizon
Jonathan son of Shagee from Harar
Ahiam son of Sachar from Harar
Eliphal son of Ur
Hepher from Mecherah
Ahijah from Pelon
Hezro from Carmel
Naarai son of Ezbai
Joel brother of Nathan
Mibhar son of Hagri
Zelek from Ammon
Naharai, Joab's armorbearer, from Beeroth
Ira and Gareb from Jattir
Uriah the Hittite
Zabad son of Ahlai
Adina son of Shiza (a leading member of the tribe of Reuben, with his own group of thirty soldiers)
Hanan son of Maacah
Joshaphat from Mithan
Uzzia from Ashterah
Shamma and Jeiel, sons of Hotham, from Aroer
Jediael and Joha, sons of Shimri, from Tiz
Eliel from Mahavah
Jeribai and Joshaviah, sons of Elnaam
Ithmah from Moab
Eliel, Obed, and Jaasiel from Zobah
